2. Article

Pieteikuma iesniedzēja -Valsts kontroles padome (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektā daļa, Valsts kontroles likuma 44. panta otrā daļa un Tiesībsarga likuma 19. panta otrā daļa (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1., 83. un 87. pantam. 2.1. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Ministru kabinets var grozīt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus bez pieprasījuma iesniedzēju piekrišanas, tādējādi apdraudot to finansiālo un funkcionālo neatkarību. Piemēram, Tiesībsarga birojs esot institūcija, kas kontrolē citas valsts iestādes un nav padota Ministru kabinetam. Apstrīdēto normu rezultātā Ministru kabinetam esot iespēja netieši ietekmēt Tiesībsarga biroju tā uzdevumu īstenošanā, kā arī ietekmēt Tiesībsarga neatkarību. 2.2. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde. Tās darbības neatkarība esot cieši saistāma ar finansiālo neatkarību, proti, tiesībām neatkarīgi rīkoties ar tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Budžeta pieprasīšanas kārtība nenodrošinot Valsts kontroles neatkarību. Ministru kabinetam, lemjot par Valsts kontroles budžeta pieprasījumu, esot iespēja netieši ietekmēt tās uzdevumu īstenošanu. Par Valsts kontroles budžetu lemjot institūcija, kurā Valsts kontrole veic revīziju. Tāpēc varot rasties tāda situācija, ka Valsts kontrole nespēj nodrošināt tai likumā noteikto uzdevumu izpildi. 2.3. Pēc Pieteikuma iesniedzējas domām, Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piektā daļa ir pretrunā ar likuma "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" 7. pantu, saskaņā ar kuru Valsts prezidenta kancelejas budžetu nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Neesot pieļaujama tāda situācija, ka Ministru kabinets var grozīt Valsts prezidenta kancelejas budžeta pieprasījumu bez tās piekrišanas. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka valdība, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta piekto daļu, var samazināt budžeta izdevumus arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas finansēšanai. Tā rezultātā netiekot nodrošināta neatkarīga tiesas spriešana un tiesu varas normāla funkcionēšana. Tas varot mazināt sabiedrības uzticību valsts varai un apdraudēt Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. 2.4. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Saeimai galīgā lēmuma pieņemšanai tiek piedāvāts tikai Ministru kabineta sagatavotais budžeta projekts. Tādējādi Saeima nevērtējot un nelemjot par konstitucionālās institūcijas pieprasīto un pamatoto budžetu kā alternatīvu Ministru kabineta piedāvātajam budžetam. Ministru kabinets neesot tiesīgs un kompetents vērtēt konstitucionālo institūciju veicamos uzdevumus, prioritātes to veikšanā, kā arī šo uzdevumu veikšanai nepieciešamos resursus. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka neatkarīgo institūciju patiesu neatkarību un varas dalīšanas principa īstenošanu ir iespējams panākt tikai tad, ja to budžeta pieprasījumus izvērtē likumdevējs, proti, Saeima un šajā izvērtēšanas procesā tiek nodrošināta visu Satversmē nostiprināto demokrātiskai valstij raksturīgo principu ievērošana.