16. Article

Satversmes 109. pantā lietotais jēdziens "sociālais nodrošinājums vecuma gadījumā" ietver arī maksājumus, ko persona saņem saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmām (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 3. punktu). Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ierobežojis personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā, jo tiesības uz pensijas izmaksu fondēto pensiju shēmas dalībniekiem saglabājas neatkarīgi no tā, kurā līmenī veiktas iemaksas. Ar apstrīdētajām normām tiek mainīts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums starp pensiju sistēmas pirmo un otro līmeni. Ja likumdevējs ir izšķīries veidot tādu pensiju sistēmu, kurā pensijas apmērs ir atkarīgs no personas līdzdalības pensijas kapitāla uzkrāšanā, tad Satversmes 109. pants prasa, lai valsts turpmākā rīcība attiecībā uz šo pensiju sistēmu atbilstu tiesiskas valsts principiem. Vērtējot, vai valsts izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no sociālajām tiesībām, Satversmes tiesa pārbaudīs, vai: 1) likumdevējs veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot savas sociālās tiesības; 2) šie pasākumi veikti pienācīgi, proti, personām ir nodrošināta iespēja īstenot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā; 3) ir ievēroti tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi.