20. Article

Lai konstatētu, vai Pieteikuma iesniedzējam ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, jāizvērtē tas, vai viņa paļaušanās uz apstrīdētajām normām ir likumīga, pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu, 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 7. punktu un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu). 20.1. Fondēto pensiju shēma tika izstrādāta, pamatojoties uz Ministru prezidenta 1997. gada 20. jūnija rīkojumu Nr. 184 "Par valsts fondētās pensiju shēmas koncepcijas izstrādi" (turpmāk - Fondēto pensiju shēmas koncepcija). Likumprojekts par fondēto pensiju shēmas ieviešanu Saeimai tika iesniegts jau 1998. gada 30. novembrī (sk. 7. Saeimas likumprojektu reģistru http://helios-web.saeima.lv/saeima7/reg_gk, aplūkots 2010. gada 15. novembrī). Lai sasniegtu fondēto pensiju shēmas izveidošanas mērķi - panāktu pensijas kapitāla uzkrāšanu, likumdevējs jau sākotnēji paredzēja, ka likme nevar būt mazāka par diviem procentiem no sociālās apdrošināšanas iemaksām (sk. likumprojekta "Valsts fondēto pensiju likums" 4. pantu 1998. gada 3. decembra redakcijā un 7. Saeimas likumprojektu reģistru http://helios-web.saeima.lv/saeima7/reg_gk, aplūkots 2010. gada 15. novembrī). 2000. gada 17. februārī, pieņemot Fondēto pensiju likumu, likumdevējs noteica, ka iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs desmit procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vienlaikus Pārejas noteikumu 2. punkts noteica, ka Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteiktā likme stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī. Pārejas noteikumu 3. punktā tika noteikts iemaksu likmes pakāpenisks pieaugums no diviem procentiem līdz Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteiktās likmes spēkā stāšanās dienai. Izstrādājot šādu regulējumu, likumdevējs nolēma pakāpeniski palielināt uzkrājumu. Visupirms tika noteikts, ka Fondēto pensiju likums stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā. Vienlaikus likumdevējs noteica, ka no 2001. gada 1. jūlija līdz 2006. gadam fondēto pensiju shēmā tiek ieskaitīti divi procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz ar to fondēto pensiju shēmas normatīvais regulējums atzīstams par pietiekami noteiktu. Noteikumi un principi, kas paredz iespēju uzkrāt pensijas kapitālu, tika iestrādāti likumā, un tāpēc persona uz fondēto pensiju shēmas darbību varēja pamatoti paļauties. Fondēto pensiju shēmas izveidošana un likumā noteiktie tās darbības pamatprincipi paši par sevi radīja personām paļāvību uz to, ka fondēto pensiju shēma tiks īstenota tā, lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu. 20.2. Fondēto pensiju shēmas darbības pamatā ir ilgtermiņa demogrāfisko un ekonomisko rādītāju prognozes. Jau izstrādājot fondēto pensiju shēmas koncepciju, tika pieļauts, ka tās darbības laikā nāksies koriģēt sākotnējās ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, vienlaikus mainot shēmas darbības nosacījumus, piemēram, iemaksu likmes. Sākotnēji iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā plānoja trīs līdz septiņu procentu apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām (sk. Fondēto pensiju shēmas koncepciju lietas materiālu 2. sēj. 144. un 146. lpp.). Izstrādājot Fondēto pensiju likumu, tika prognozēts sociālā budžeta deficīts, kas līdz 2004. gadam sasniegtu šā budžeta augstāko apmēru, taču turpmāk samazinātos, un līdz ar to līdzekļi pensiju izmaksai būtu pietiekami. Tāpēc tika atbalstīti tādi noteikumi, kas nodrošina stabilu pensijas kapitāla veidošanu un vienlaikus neietekmē pensiju izmaksas (sk. Saeimas 2000. gada 17. oktobra sēdes stenogrammu http://www.saeima.lv/steno/2000/st1702.html, aplūkota 2000. gada 17.novembrī). No tā izriet, ka likmes sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni likumdevējam jānosaka, izvērtējot pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamību. Veicot šo izvērtējumu, ir jāņem vērā gan sociālā budžeta finansiālā stāvokļa un valsts kopējās ekonomiskās attīstības prognozes, gan prognozes par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, it īpaši demogrāfiskie rādītāji. Finanšu un ekonomikas krīze ir pastiprinājusi demogrāfiskās novecošanas tendences ietekmi uz pensiju sistēmas sekmīgu darbību [sk. European Commission Green Paper - towards adequate, sustainable and safe European pension systems, SEC(2010)830, Brussels, 7 July, 2010 pp. 3]. Fondēto pensiju shēmas finansējumu samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi. Taču pat īpaši smagos ekonomiskos apstākļos fondēto pensiju shēmas sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru drīkst samazināt tikai tiktāl, lai šī shēma tomēr spētu nodrošināt pensijas kapitāla uzkrājumu. Līdz ar to fondēto pensiju shēmas raksturs un principi norāda uz iespēju iemaksas šajā shēmā grozīt, saglabājot tās izveidošanas mērķi - veidot pensijas kapitāla uzkrājumu. 20.3. Likumā noteiktā iemaksu likme fondēto pensiju shēmā līdz šim tā arī vēl nav sasniegta, jo likumā noteiktais pārejas periods ticis vairākkārt pagarināts. 2008. gada 25. septembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", pagarinot pārejas periodu un nosakot, ka Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteiktā likme stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "normatīvajam aktam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības attīstību, jo, novirzot līdzekļus pensiju 1.līmeņa izmaksu nodrošināšanai, tiks uzlabots pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālais nodrošinājums" [likumprojekta "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" (Nr.778/Lp9) anotācija, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/85989A3F967A6202C22574C10036F977?OpenDocument, aplūkota 2010. gada 16. novembrī]. Saeimas 2008. gada 18. septembra sēdē, kurā minētais likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, deputāts Kārlis Leiškalns ziņoja, ka šādi grozījumi nepieciešami "attiecībā uz tām piemaksām, ko parlaments jau ir piešķīris pensionāriem un invalīdiem, it sevišķi tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996. gada 1. janvārim. Un te ir runa par jau minētajiem 70 santīmiem. Tātad mēs likumu jau esam pieņēmuši, un ar šo likumprojektu tiek rasta nauda". Vienlaikus deputāts akcentēja, ka personas, kas iesaistījušās otrajā un trešajā pensiju līmenī, paļaujas uz spēkā esošo likumu (sk. Saeimas 2008. gada 18. septembra sēdes stenogrammu http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/02FC88AA21FE604DC22574D3002CCC53?OpenDocument, aplūkota 2010. gada 16. novembrī). Sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Likumdevējam jāapsver katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un jāveic savlaicīgi ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas pasākumi. Nenovēršot riskus savlaicīgi, pensiju sistēma var tikt vājināta pat tik lielā mērā, ka tās normālas funkcionēšanas atjaunošana prasītu ilgāku laiku un daudz lielākus resursus. Likumdevējs ne vien izstrādā fondēto pensiju shēmas tiesisko regulējumu, bet arī lemj par apstākļiem, kādos būtu izdarāmas izmaiņas pensiju sistēmā. Likumdevējam ir tiesības mainīt fondēto pensiju shēmas noteikumus, ja tam ir leģitīms mērķis, kā arī objektīvi iemesli un pienācīgs pamatojums. Līdz ar to pārejas perioda pagarināšana fondēto pensiju shēmas pilnīgai ieviešanai ir pieļaujama, ja pastāv sociāli attaisnojami iemesli. 20.4. Pieņemot apstrīdētās normas, likumdevējs samazināja Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteikto iemaksu likmi no desmit uz sešiem procentiem un vienlaikus pagarināja pārejas periodu līdz 2012. gada 1. janvārim. Šajā lietā izvērtējamās apstrīdētās normas neparedz vispārēju valsts politikas maiņu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas darbību, bet samazina iemaksājamo līdzekļu apmēru noteiktā periodā. Pieteikuma iesniedzējs pamatoti norāda, ka brīvprātīgais fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir piekritis iestāties šajā shēmā ar tādiem noteikumiem, kādi bija spēkā izvēles izdarīšanas brīdī. Likumdevējs nav paredzējis brīvprātīgajiem fondēto pensiju shēmas dalībniekiem iespēju pārtraukt dalību šajā shēmā. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka tiesību norma, kas vēl nav piemērota, var radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību, ja nosaka sagaidāmas tiesības. Proti, tiesības normatīvajā aktā ir paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to īstenošanas priekšnoteikumi. Jo sevišķi šāda paļāvība rodas tad, ja tiesību norma attiecas uz jau ievadītām tiesiskajām attiecībām (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). Tieši šādi apstākļi konstatējami attiecībā uz dalību fondēto pensiju shēmā, proti, persona jau bija izdarījusi izvēli par labu dalībai fondēto pensiju shēmā, kuras tiesiskais regulējums paredzēja iespēju uzkrāt pensijas kapitālu. Tātad fakts, ka persona vēl nav sasniegusi pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, ietekmē tiesiskās paļāvības aizsardzības līmeni, nevis to, vai tiesiskā paļāvība vispār varēja rasties. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam bija izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz to, ka fondēto pensiju shēma tiks īstenota tādā veidā, kas paredz iespēju uzkrāt papildu pensijas kapitālu.