21. Article

Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nepieciešamību nodrošināt sabiedrības intereses, jāņem vērā tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka šāda saudzējoša pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu). Tomēr minētais neizslēdz to, ka šādu saudzējošu pāreju iespējams noteikt arī ar citiem mehānismiem. Atsevišķos gadījumos, samērojot tiesiskās paļāvības ierobežojuma apmēru un tiesiskā regulējuma maiņas nepieciešamību un steidzamību, atkāpšanās no personai garantētajām tiesībām pieļaujama arī bez pārejas perioda. Turklāt saudzējošas pārejas esamība var nebūt vienīgais kritērijs, kas izšķir to, vai saprātīgs līdzsvars ir ievērots (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). 21.1. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 3. punkta 4. apakšpunktu samazināta iemaksu likme tiek piemērota iemaksām, kas no 2009. gada 1. maija tiek reģistrētas fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontā. Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 46.2. punkts noteic, ka iemaksas fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontā tiek reģistrētas ne agrāk kā pārskata mēnesim sekojošā ceturtā mēneša pirmajā darbdienā, bet ne vēlāk kā desmitajā darbdienā. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas no 2009. gada janvāra, fondēto pensiju shēmā vajadzēja reģistrēt sākot no 2009. gada 1. maija. No lietas materiāliem izriet, ka VSAA valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos pēc 2009. gada 1. maija reģistrēja iemaksas, piemērojot divu procentu likmi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20.lpp.). Līdz ar to fondēto pensiju shēmā samazinātā apmērā tika izdarīti arī ieguldījumi no tām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras veiktas līdz apstrīdēto normu pieņemšanai - 2009. gada 1. maijam. Likumdevējs nav mainījis fondēto pensiju shēmas darbības noteikumus attiecībā uz iemaksu likmes reģistrēšanu. Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem reģistrācijas kārtība bija zināma. Taču attiecībā uz jau veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām personai bija tiesības paļauties uz to, ka šīs iemaksas tiks reģistrētas tādā apmērā, kādu paredzēja likums, kas bija spēkā līdz apstrīdēto normu pieņemšanai. Saeima norādījusi, ka apstrīdēto normu mērķis ir nodrošināt pensiju sistēmas spēju darboties un ilgtspēju arī laikā, kad nepieciešams sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus. Finanšu ministrija sniegusi informāciju, ka 2009. gadā, samazinoties iemaksu likmei fondēto pensiju shēmā līdz diviem procentiem, sociālā budžeta ieņēmumi pensiju pirmajā līmenī palielinājušies par 166 miljoniem latu. Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka situācija sociālajā budžetā ir nesaraujami saistīta ar valsts kopējo ekonomisko situāciju, ko īpaši 2009. gada sākumā raksturoja ekonomiskās aktivitātes mazināšanās, algu sarukums un bezdarba pieaugums. Minētie apstākļi noteica sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma samazināšanos (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.1. punktu un 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 20. punktu). Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka ar apstrīdētajām normām ir mazināts ekonomiskās krīzes radītais pensiju sistēmas apdraudējums. Tiesiskā valstī gadījumi, kad likumam tiek piešķirts atpakaļejošs spēks, uzskatāmi par izņēmumu. Tomēr likumdevējam atsevišķos gadījumos ir iespējams likumam piešķirt atpakaļvērstu spēku, lai aizsargātu konstitucionālās vērtības. Līdz ar to, vērtējot, vai saprātīgs līdzsvars ir ievērots, savstarpēji jāsamēro personas tiesiskās paļāvības aizsardzība un nepieciešamība grozīt konkrēto regulējumu sabiedrības interesēs. 21.2. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos vai citā ārkārtējā situācijā tiesiskās paļāvības princips prasa līdzsvarot personu tiesisko paļāvību ar sabiedrības interesēm. Izšķiroša nozīme šajā gadījumā ir tam, vai ievērots samērīguma princips (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). Sociālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par pamatu tā ilgtspējas garantēšanai un attiecīgi paļāvībai uz to, ka arī nākamo paaudžu tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiks realizētas (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 18.2. punktu). Tādējādi apstrīdētajām normām ir leģitīms mērķis - sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspējas nodrošināšana, līdzsvarojot tā ieņēmumus un izdevumus, un līdz ar to - sabiedrības labklājības aizsargāšana. 21.3. Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst sociāli atbildīgas valsts principam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 18. punktu). No sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Valstij ir jāsamēro ar savām ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā jomā, bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības labklājību un jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Saeimas debatēs, apspriežot apstrīdētās normas otrajā lasījumā, citastarp tika norādīts uz to, ka šādi grozījumi varētu graut uzticību pensiju sistēmai kopumā un samazināt personu ieinteresētību maksāt nodokļus (sk. Saeimas 2009. gada 23. aprīļa sēdes stenogrammu thttp://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/847FC04251AB35AFC22575A6002BD647?OpenDocument, aplūkota 2010. gada 24. novembrī). Arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija norādījusi, ka liela daļa sabiedrības ir gatava nepildīt saistības pret valsti un nemaksāt nodokļus, ja tas uzlabotu attiecīgo personu tūlītējo materiālo stāvokli (sk. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojuma par sabiedrības noskaņojumu 2009. gadā 6. punktu http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3168, aplūkots 2010. gada 24. novembrī). Līdz ar to likumdevējam, izdarot grozījumus fondēto pensiju shēmā, jāizvēlas tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz fondēto pensiju shēmas ilgtspējīgu attīstību. 21.4. Apstrīdētās normas visas kopā ir vienots regulējums. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, noteica, ka fondēto pensiju shēmā tiks iemaksāti divi procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Apstrīdētās normas saglabā fondēto pensiju shēmas izveidošanas mērķi, proti, fondēto pensiju shēmā tiek novirzīts tāds iemaksu apjoms, kādu likumdevējs jau sākotnēji bija paredzējis kā minimāli nepieciešamo uzkrājuma veidošanai. Likumdevējs, pieņemot Pārejas noteikumu 3. punkta 5. apakšpunktu, noteicis, ka ar 2011. gada 1. janvāri iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs ne mazāka par četriem procentiem. Līdz ar to ir paredzēta kārtība, kādā tiks attīstīta valsts fondēto pensiju shēmas darbība. Proti, Pārejas noteikumos ir paredzēts mehānisms iemaksu līdzsvarošanai starp pensiju pirmo un otro līmeni, lai personas varētu uzkrāt papildu pensijas kapitālu. Tādējādi iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā ir iespējama, ja vien netiek apdraudēta šīs shēmas izveidošanas jēga un mērķis un turpmākajos gados tiek ievērots Pārejas noteikumos paredzētais pakāpeniskais iemaksu likmju palielinājums atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām. Samērojot Pieteikuma iesniedzēja un sabiedrības interešu nozīmīgumu, secināms, ka šajā gadījumā apstrīdētās normas atsver to, ka tika ierobežotas personas tiesības, uz kuru īstenošanu tā varēja paļauties. Tādējādi apstrīdētās normas nerada tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un līdz ar to atbilst Satversmes 1. un 109. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otro daļu un pārejas noteikumu 2. punktu un 3. punkta 4. un 5. apakšpunktu kā vienotu regulējumu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 109. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris