9. Article

Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos 1.3.4. Atkritumu ievade (cietie atkritumi, tostarp mikroskopiska izmēra atkritumi)10. Atkritumi1.3.5. Antropogēnās skaņas ievade (impulsveida skaņa, nepārtraukta skaņa)11. Enerģija1.3.6. Citu veidu enerģijas (tostarp elektromagnētisko lauku, gaismas un siltuma) ievade1.3.7. Ūdens ievade punktveida avoti (piemēram, sāļš ūdens)2. Jūras vidē notiekoši vai to ietekmējoši izmantošanas veidi un cilvēka darbības, jo īpaši saistībā ar šo noteikumu 5. punktu, 7. punktu3 un 10. punktu, kā arī saistībā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 13. pantā noteikto pasākumu programmuTematsDarbība2.1. Fiziska upju, piekrastes vai jūras gultnes pārstrukturēšana (ūdens resursu apsaimniekošana)2.1.1. Zemes atgūšana no jūras2.1.2. Kanālu ierīkošana un citāda ūdensteču izmainīšana2.1.3. Piekrastes nostiprināšana un pretplūdu aizsardzība*2.1.4. Būves jūrā (izņemot naftas vai gāzes, vai atjaunojamās enerģijas jomu)*2.1.5. Jūras gultnes morfoloģijas pārstrukturēšana, arī bagarēšana un izņemtās grunts izvietošana*2.2. Nedzīvo resursu ieguve2.2.1. Derīgo izrakteņu ieguve (ieži, metāla rūdas, grants, smilts, slāneklis)*2.2.2. Naftas un gāzes ieguve, arī ar to saistītā infrastruktūra*2.2.3. Sāls ieguve*2.2.4. Ūdens ieguve*2.3. Enerģijas ražošana2.3.1. Atjaunojamās enerģijas ieguve (vēja, viļņu un straumju enerģija), arī ar to saistītā infrastruktūra*2.3.2. Neatjaunojamās enerģijas ieguve*2.3.3. Elektropārvade un komunikācijas (kabeļi)*2.4. Dzīvo resursu ieguve2.4.1. Zivju, gliemju un vēžveidīgo ieguve (komerciālā vai atpūtas nolūkā)*2.4.2. Zivju, gliemju un vēžveidīgo apstrāde*2.4.3. Jūras augu ieguve*2.4.4. Medīšana un ievākšana citām vajadzībām*2.5. Dzīvo resursu audzēšana2.5.1. Akvakultūra jūras, arī ar to saistītā infrastruktūra*2.5.2. Saldūdens akvakultūra*2.5.3. Lauksaimniecība2.5.4. Mežsaimniecība2.6. Transports2.6.1. Transporta infrastruktūra*2.6.2. Jūras transports*2.6.3. Gaisa transports2.6.4. Sauszemes transports2.7. Pilsētu un rūpnieciskie izmantojumi2.7.1. Izmantošana pilsētu vajadzībām2.7.2. Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem2.7.3. Atkritumu apstrāde un apglabāšana*2.8. Tūrisms un atpūta2.8.1. Tūrisma un atpūtas infrastruktūra*2.8.2. Tūrisma un atpūtas darbības*2.9. Drošība un aizsardzība2.9.1. Ar valsts aizsardzību un valsts drošības sargāšanu saistītās darbības42.10. Izglītība un pētniecība2.10.1. Pētniecības, izpētes un ar izglītības iegūšanu saistītas darbības*Piezīmes. 1 Slodzes novērtējumā izvērtē slodzes intensitāti jūras vidē un attiecīgā gadījumā jūras vidē notiekošās ievades apjomu (no sauszemes vai no gaisa avotiem). 2 Šā pielikuma 2. tabulas 1. punktā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu. Visi pārējie, tas ir, stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti šo noteikumu 2. pielikumā, var attiekties uz jebkuru no šā pielikuma 2. tabulā minētajiem tematiem. 3 Uz šo noteikumu 7.3. apakšpunktu attiecas tikai tās darbības, kas atzīmētas ar zvaigznīti (*). 4 Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 2. panta trešo daļu. 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071 Kvalitatīvie raksturlielumi laba jūras vides stāvokļa noteikšanai(Pielikums grozīts ar MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 24) Nr.p.k.Kvalitatīvie raksturlielumi Raksturojums 1.Bioloģiskā daudzveidībaBioloģiskā daudzveidība saglabājas. Biotopu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un daudzveidība atbilst dominējošajiem fizioģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem2.Svešās sugasCilvēka introducētās svešās sugas nelabvēlīgi neietekmē ekosistēmu3.Komerciāli izmantotās sugasKomerciāli izmantotās zivju, vēžveidīgo un molusku populācijas raksturojošie bioloģiskie rādītāji ir bioloģiski drošās robežās, populāciju vecuma un ķermeņa izmēra struktūra liecina par zivju, vēžveidīgo un molusku krājumu labu stāvokli4.Barības ķēdesVisiem zināmajiem jūras barības ķēžu elementiem novērota normāla sastopamība un daudzveidība tādā līmenī, kas nodrošina sugu sastopamību ilgtermiņā un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu5.EitrofikācijaLīdz minimumam ir samazināta cilvēka darbības izraisītā eitrofikācija un tās nelabvēlīgās sekas, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu degradācija, pārmērīga aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens slānī6.Jūras gultnes integritāteJūras gultnes integritāte nodrošina nepieciešamo ekosistēmu struktūru un funkcijas un nerada nelabvēlīgu ietekmi uz bentiskajām ekosistēmām7.Hidrogrāfiskie apstākļiHidrogrāfisko apstākļu neatgriezeniskas pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmu8.Piesārņojošās vielas un savienojumiPiesārņojošo vielu un savienojumu koncentrācija neizraisa piesārņojumam raksturīgās sekas9.Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismosPiesārņojošās vielas un savienojumi zivīs un citās pārtikā izmantojamās jūras veltēs nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos līmeņus10.AtkritumiJūru piesārņojošo atkritumu īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi11.EnerģijaJūrā ievadītā enerģija, tai skaitā zemūdens trokšņa līmenis, nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi Vides ministrs R.Vējonis