4. Article

Konkrētā tirgus noteikšana Par apvienošanās dalībniekiem ir uzskatāmas SIA "Plesko Real Estate" un SIA "Ilga-Sigulda". Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas SIA "Plesko Real Estate" apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu izmantošanas tiesības plāno izmantot pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecībā. Tāpēc Lietas izpētes gaitā tiks detalizētāk analizēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, jo apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu izmantošanas tiesības izpaudīsies kā SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības veikala atvēršana, kas palielinās SIA "RIMI Latvia" tirgus daļu šajā konkrētajā tirgū. 4.1. Konkurences padome secina, ka konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir nosakāms atbilstoši iestādes un Eiropas Komisijas praksei.1 Tā, MAXIMA/Mahrix2 tirgus dalībnieku apvienošanās lietā, Konkurences padome secināja, ka SIA "MAXIMA Latvija" darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē. Līdzīgu secinājumu Konkurences padome ir izdarījusi arī attiecībā uz SIA "RIMI Latvia"3. Ievērojot noteikto, pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 5.punktu, šīs lietas ietvaros konkrētais preces tirgus tiek noteikts kā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, kur uz šo brīdi darbojas viens no apvienošanās dalībnieka SIA "Plesko Real Estate" saistītajiem uzņēmumiem - SIA "RIMI Latvia", un arī iepriekšējais SIA "Ilga-Sigulda" telpu nomnieks Siguldā, Strēlnieku ielā 2, SIA "Palink" nodarbojās ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. 4.2. Lai noteiktu minētā konkrētā preču tirgus ģeogrāfiskās robežas, tiek ņemtas vērā gan piegādes puses, gan arī patēriņa puses raksturīgākās pazīmes. Konkrētās apvienošanās sakarā nozīmīgs ir situācijas novērtējums gan pieprasījuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā preču iepircējs), gan piedāvājuma pusē (mazumtirdzniecības uzņēmums kā preču pārdevējs). Konkurences padome iepriekš izskatītajās apvienošanās lietās, kas saistītas ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka tirgus ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai ir paredzēta iknedēļas pamatiepirkšanās, kad tiek iegādāta lielākā daļa nākamajai nedēļai nepieciešamo ikdienas patēriņa preču, vai papildinoša iepirkšanās, kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces. Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels sortiments. Turklāt tie var piedāvāt konkurētspējīgas cenas dēļ tā, ka ietilpst kādā no mazumtirdzniecības ķēdēm. Ikdienas patēriņa preču iegāde notiek vietās, kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (mājas, darbavietas tuvums). Vienlaikus, ņemot vērā vairākās Eiropas Komisijas lietās noteikto pieeju, piemēram, lietā COMP/M.3464-Kesko/ICA/JV, izdarāms secinājums, ka ģeogrāfiskais tirgus esošajā gadījumā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu nosakāms kā teritorija, kas patērētājiem sasniedzama, braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir "ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". Ziņojumā norādīts, ka "Ņemot vērā ēkas, kurā atrodas Telpas, izvietojumu (uz Vidzemes šosejas), apvienošanās dalībnieki uzskata, ka attiecīgajā veikalā sagaidāmi apmeklētāji no Siguldas, Siguldas novada teritorijas, kā arī citu tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotāji (Cēsis un daļa no Cēsu novada)". Lietas izpētes laikā, izvērtējot faktisko situāciju, tika secināts, ka, braucot ar automašīnu aptuveni līdz 30 minūtēm, Sigulda ir sasniedzama no vairāku tai blakus esošo novadu teritorijām: Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada. Turklāt šo novadu teritorijās nav lielu iepirkšanās centru un zemo cenu veikalu. Savukārt nelielo veikalu piedāvātās ikdienas patēriņa preču cenas bieži vien ir augstākas par lielveikalu cenām. Līdz ar to tie iedzīvotāji, kuriem tas ir iespējams, galvenos iepirkumus (vienu reizi nedēļā) cenšas veikt Siguldas pilsētā. Iepriekš minēto apstiprina SIA "VITA mārkets" sniegtā informācija, ka "Pircēji, kas veic lielos iepirkumus, vienu reizi nedēļā brauc iepirkties no apkārtnes, kas ar automašīnu ir līdz 30 minūšu brauciens" (24.08.2010. tikšanās laikā saņemtā informācija). Ievērojot norādīto un izvērtējot faktisko situāciju, secināms, ka apkārtējo novadu iedzīvotāji izmanto Siguldas pilsētas teritorijā esošos veikalus kā iepirkšanās vietas tajā gadījumā, ja tiem nav nepieciešams regulāri doties uz Rīgu, kur daļa iedzīvotāju strādā vai mācās, vai tuvāk nav cita pilsēta, piemēram, Cēsis (Cēsu virzienā kā ģeogrāfiskā tirgus robežpunkts nosakāms Ieriķi), kurā var veikt pirkumus. Tādējādi konkrētajā lietā ģeogrāfiskā tirgus robežas ir plašākas nekā Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorija, jo šajā tirgū ir jāiekļauj daļa Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka definētais tirgus ir apskatāms arī papildus ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieka saistītais uzņēmums SIA "RIMI Latvia", tāpat kā tās galvenais konkurents SIA "MAXIMA Latvija", ir izveidojusi savu veikalu tīklu visā Latvijas teritorijā. Mazāki veikalu tīkli ir apvienošanās dalībnieku nelielajiem konkurentiem, kuri piedalās arī mazumtirgotāju kooperācijā (iepirkuma grupas, franšīzes grupas u.tml.). Līdz ar to šo veikalu aptvertās ģeogrāfiskās teritorijas zināmā mērā pārklājas. Tāpēc konkrētajā apvienošanās gadījumā ir jāņem vērā arī apvienošanās dalībnieku un to konkurentu konkurētspēja arī Latvijas teritorijas robežās. Lietā definētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū iekļautās teritorijas atrodas salīdzinoši tuvu valsts galvaspilsētai Rīgai, attālums var būt paveicams aptuveni 30-45 minūšu laikā (53 km) (braucot no Rīgas arī šeit pa ceļam tirdzniecības centrā "Alfa" un Juglas tirdzniecības centrā ir SIA "RIMI Latvia" veikali un ir arī SIA "MAXIMA Latvija" veikals). Tādēļ secināms, ka ir daļa iedzīvotāju, kas mācās vai strādā Rīgā, un tāpēc var salīdzināt abu šo teritoriju iepirkšanās iespējas. Taču arī šajā gadījumā piedāvājuma lielāko daļu konkrētajā tirgū veido SIA "RIMI Latvia" un SIA "MAXIMA Latvija". Lietas izpētes laikā Konkurences padome vērtēja faktorus, kas nosaka veikala aptveršanas teritoriju4 un veikalu patērētāju sasniegšanas teritoriju pārklāšanos. Pārklāšanās efekta esamība ir saistīta ar patērētāju izvēli un konkurenci. Pirmkārt, ir pircēji, kuri dzīvo tieši teritoriju pārklāšanās apgabalos. Līdz ar to šiem pircējiem ir lielāka izvēle nekā pircējiem, kuri iepirkumu veikšanai izmanto tikai vienu ģeogrāfisko teritoriju. Otrkārt, veikaliem ir jārēķinās ar konkurenci, kas ir ne tikai no savas teritorijas, bet arī no blakus esošajām pārklājošajām teritorijām. Līdz ar to efekts no savstarpēji saistītām pārklāšanās teritorijām dēļ to aizvietojamības ir tāds, ka lielie mazumtirgotāji nevar izolēti noteikt cenas kādā konkrētā veikala pārklāšanas teritorijā, nerēķinoties ar konkurenci no citām teritorijām. Konkrētā gadījumā varētu būt zināma pārklāšanās ar veikaliem, kas atrodas pa ceļam uz Siguldu. Taču konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka SIA "RIMI Latvia" ir viens no diviem lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un arī pārklāšanās gadījumā efektīvu konkurenci tai var radīt tikai lielās mazumtirdzniecības ķēdes, t.i., SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink", mazākā mērā mazumtirgotāju apvienību dalībnieki. Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorija, kā arī daļa Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas, un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Siguldas pilsētas un Siguldas novada teritorijā, kā arī daļā Līgatnes, Amatas, Krimuldas un Inčukalna novada teritorijas, vienlaicīgi izvērtējot arī Lietā iesaistīto tirgus dalībnieku konkurētspēju Latvijas teritorijā, jo to faktiskā tirgus vara un to darījuma spēks rodas no attiecīgo komercsabiedrību darbības kopumā Latvijas teritorijā, t.sk., sadarbojoties ar to saistītajām komercsabiedrībām citās Baltijas valstīs. Vienlaicīgi, ņemot vērā pārklāšanās efekta iespējamību, arī konkurence ir jāvērtē plašāk nekā lokālā ģeogrāfiskā tirgus ietvaros. 4.3. Iepirkuma tirgus Tāpat Lietā kā konkrētais tirgus ir definējams dažādu preču iepirkuma tirgus. Citās lietās tas var tikt noteikts arī šaurāk, ņemot vērā konkrētās preces vai preču grupas aizvietojamību. Mazumtirgotājs nodrošina galapatērētājam daudzveidīgu un atšķirīgu preču piegādi, līdz ar to arī tā iepirkumu veido dažādu preču piegāžu kopums. Nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas preču piegādes pusē, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu tiek vērtēta konkrētā mazumtirgotāja preču iepirkšanas robežas, t.i., iespējas izvēlēties sev piegādātājus, kas pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas notiek plašākās robežās nekā Latvijas teritorija. Par minēto liecina fakts, ka SIA "RIMI Latvia" veic preču iepirkumu kopā ar citiem saistītajiem uzņēmumiem, kuru mazumtirdzniecības tīkli atrodas Lietuvā un Igaunijā, ar mērķi realizēt preces visās šajās valstīs. Mazumtirgotājam ir lielākas iespējas realizēt pārrobežu iepirkumu tām preču grupām, kur nav izteikta patērētāju lojalitāte pret vietējo ražotāju produkciju, vai Latvijā tās netiek ražotas. Tādējādi daudzas pārtikas preces, galvenokārt konservētas, saldētas vai citādi apstrādātas, tiek lielā apjomā iepirktas ārpus Latvijas teritorijas. Līdz ar to konkrētā tirgus iepirkuma pusē aizvietojamībai nav konkrētu robežu. Lielākie Latvijas mazumtirgotāji rīko konkursus par preču piegādi un par to, kura sabiedrība ražos privāto preču zīmju preces. Minētajos konkursos piedalās arī ārvalstu ražotāji un piegādātāji. Līdz ar to šo preču gadījumā iepirkuma tirgus ir jāaplūko daudz plašākās robežās nekā nacionālā teritorija. Ievērojot norādīto un pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus Lietā attiecībā uz preču iepirkumu tiek definēts kā ikdienas patēriņa preču iepirkšana mazumtirdzniecībai Latvijas teritorijā, neizslēdzot iespēju paplašināt šī tirgus robežas.