5. Article

Apvienošanās ietekmes izvērtējums 5.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Latvijā 5.1.1. Barjeras komercdarbības uzsākšanai un paplašināšanai Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem NEPLP licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru likuma 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku. Jāpiemin arī, ka šķēršļi kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas. Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. 5.1.2. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Konkurences padome izvērtēja maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr. 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.26. Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru. Rīga Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez apvienošanās dalībniekiem - BALTKOM grupas un IZZI grupas - sniedz arī šādi lielākie tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2009.gadā ir (*) %, pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %. Tabula Nr.3. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Rīgā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<30) Baltkom 2 MMDS 3 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) TVT 4 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) KOPĀ 1+2+3+4 (*) (>50) (<40) IZZI 5 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) IZZI FAO 6 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) KOPĀ 5+6 (*) (<20) (*) (<20) IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5+6 (*) (>70) (*) (>50) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom interaktīvā TV 7 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas 8 _ _ _ _ (*) (*) (<10) (*) (*) (<30) KOPĀ 7+8 (*) (<20) (*) (<40) Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Pārējie kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Rīgā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) Baltkom MMDS 2 (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) TVT 3 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) KOPĀ 1+2+3 (*) (>60) (*) (>50) IZZI 4 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) IZZI FAO 5 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) KOPĀ 4+5 (*) (<30) (*) (<30) IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5 (*) (>80) (*) (>70) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Interaktīvā TV (6) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Virszemes TV - maksas (7) _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) KOPĀ 6+7 (*) (<10) (*) (<10) Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Pārējie Kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Rīgā 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTKOM grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonenta skaita, bija IZZI grupa ar (*) (<20) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kura tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (<20) %, kas ir gandrīz četras reizes mazāka nekā tirgus līderim BALTKOM grupai. Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka BALTKOM grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, IZZI grupas - (*) (<20) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<40) % . Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā BALTKOM grupai ir (*) (>60) %, IZZI grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10) %. 2010.gada 1.cetruksnī BALTKOM grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>50) %, IZZI grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10) %. Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Rīgā, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai 2009.gadā kopēja tirgus daļa Rīgā: pēc abonentu skaita - (*) (>70) %, pēc apgrozījuma - (*)(>80) %. Analizējot aktuālos datus par 2010.gada 1.ceturksni BALTKOM grupai un IZZI grupai, kopējā tirgus daļa ir: pēc abonentu skaita - (*) (>50) %, pēc apgrozījuma - (*) (>70) %. Salīdzinot aktuālos datus par 2010.gadu 1.ceturksni, Konkurences padome secina, ka pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas, salīdzinot ar 2009.gadu, ir pieaugušas minimāli, izņemot SIA "Lattelecom" - tās tirgus daļa palielinājās par (*) % pēc abonenta skaita un (*) % pēc apgrozījuma, salīdzinot ar 2009.gada kopējo tirgus daļu. Pašreiz SIA "Lattelecom" tirgus daļas Rīgā pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, bet pēc apgrozījuma - (*) (<10)%. Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa 2009.gada-2010.gada 1.ceturksnī pēc abonentu skaita samazinājās straujāk nekā tirgus daļa pēc apgrozījuma. SIA "Lattelecom" tirgus daļa palielinājās ievērojami. Analizējot tirgus daļas par Rīgu, Konkurences padome norāda, ka aprēķinu tabulās nav norādīti dati par VIASAT tirgus daļām, jo VIASAT neveic abonentu uzskaiti atsevišķi par pilsētām, bet 04.10.2010 saņemtā informācija no SIA "TNS Latvia" liecina, ka saskaņā ar Establishment Survey datiem šī gada aprīlī, maijā un jūnijā VIASAT tirgus daļa Rīgā ir aptuveni 3,6%. Balvi Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki27: BALTKOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %. Tabula Nr.5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Balvos Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) IZZI 2 (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) kopā 1+2 (*) (>80) (*) (>70) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<20) kopā 3+4 (*) (<20) (*) (<30) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Balvos 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Balvos Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozīj-ums, Ls Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) IZZI 2 (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) KOPĀ 1+2 (*) (>80) (*) (>80) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) KOPĀ 3+4 (*) (<20) (*) (<20) KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Balvos 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonenta skaita, bija BALTKOM grupa ar (*) (<40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonenta skaita bija (*) (<20) %. Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonenta skaita ir (*) (>40) %, BALTKOM grupai (*)(<40) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30) % . Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>50) %, BALTKOM grupai - (*) (<30)%, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20) %. 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>50) %, BALTKOM grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20) %. Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Balvos, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Balvos ir bijusi (*) (>80) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma - (>80) (*) %. Vērtējot aktuālos datus par 2010.gada 1.certuksni, BALTKOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Balvos pēc abonentu skaita ir (*) (>70) %, bet pēc apgrozījuma - (>80) (*) %. Konkrētajā tirgū Balvos ir novērojams samazinājums BALTKOM grupas tirgus daļai pēc abonentu skaita par (*) %, IZZI grupai - par (*) %, bet pēc apgrozījuma IZZI grupai novērojams pieaugums par (*) %, BALTKOM grupai novērojams samazinājums par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu. Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa 2010.gada 1.certuksnī ir pieaugusi par (*) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu. IZZI grupas abonentu tirgus daļa pirms apvienošanās ir vislielākā. 2010.gada 1.ceturkšņa dati norāda, ka IZZI samazinās abonentu skaits. Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi tirgus dalībnieki. Jēkabpils Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki28: BALTKOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma - (*) %. Tabula Nr.7. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Jēkabpilī Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) IZZI 2 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) KOPĀ 1+2 (*) (>80) (*) (>60) Lattelecom Interaktīvā TV (3) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas 4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<20) KOPĀ 3+4 (*) (<20) (*) (<40) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100%(*) (*) 100% Tabula Nr.8. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Jēkabpilī 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Jēkabpilī Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) IZZI 2 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) (*) (*) (>40) KOPĀ 1+2 (*) (>80) (*) (>80) Lattelecom Interaktīvā TV 3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas 4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) KOPĀ 3+4 (*) (<20) (*) (<20) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Jēkabpilī 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTKOM grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>40) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonentu skaita, bija IZZI grupa ar (*)(>40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (<20) %. Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, BALTKOM grupai - (*) (<40) %, bet SIA "Lattelecom" - (*)(<40) %. Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>40) %, BALTKOM grupai - (*) (<40), bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20). 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>40) %, BALTKOM grupai - (*) (>40) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<20) %. Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Jēkabpilī, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Jēkabpilī bija (*) (>80) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma - (*) (>80) %, kur BALKOM grupai ir nedaudz spēcīgākas pozīcijas, ievērojot tirgus daļas pēc apgrozījuma. Aktuālie dati par 2010.gada 1.ceturksni liecina, ka BALTKOM grupai uz IZZI grupai kopējā tirgus daļa Jēkabpilī pēc abonentu skaita ir (*) (>60)%, bet pēc apgrozījuma -(*) (>80) %. Vērtējot tirgus tendences konkrētajā tirgū Jēkabpilī, ir novērojams tirgus daļu samazinājums BALTKOM grupai un IZZI grupai pēc abonentu skaita, attiecīgi BALTKOM grupai par (*) %, bet IZZI grupai par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu, bet pēc apgrozījuma IZZI grupai ir novērojams tirgus daļu palielinājums par (*) %, BALTKOM grupai samazinājums par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu. Tomēr, salīdzinot abu grupu tirgus daļas pēc abonentu skaita un apgrozījuma 2010.gada 1.ceturksnī, secināms, ka apstākļos, kad tirgus daļa pēc abonentu skaita samazinājās par aptuveni (*) %, tirgus daļa pēc apgrozījuma minimāli, bet palielinājās (par (*) %). Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" nerada pietiekamu konkurences spiedienu, lai apvienošanās dalībnieki būtu spiesti samazināt cenas, lai noturētu abonentus. SIA "Lattelecom" tirgus daļa 2010.gada 1.ceturksnī pieauga par (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) % samazinājās, salīdzinot ar 2009.gadu. Jēkabpilī, līdzīgi kā Balvos, pēc apvienošanās būs tikai divi tirgus dalībnieki. Ludza Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus dalībnieki29: BALTKOM grupa, IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita un arī pēc apgrozījuma (*) %. Tabula Nr.9. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Ludzā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % IZZI 1 (*) (*) (<40) (*) (*) (>60) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) TVT BALTKOM grupa 2 (*) (*) (<30) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<30) KOPĀ 1+2 (*) (>90) (*) (>70) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<20) KOPĀ 3+4 (*) (<10) (*) (<30) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.10. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Ludzā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % IZZI 1 (*) (*) (>60) (*) (*) (>60) (*) (*) (>50) (*) (*) (>60) BALTKOM grupa 2 (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<30) KOPĀ 1+2 (*) (>90) (*) (>90) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Ludzā 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija IZZI grupa, kura tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonentu skaita, bija BALTKOM grupa ar (*) (<40) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras tirgus daļa pēc abonenta skaita bija (*) (<10) %. Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka IZZI grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)(>40) %, BALTKOM grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<30) % . Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā IZZI grupai ir (*) (>50)%, BALTKOM grupai - (*) (<40) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10)%. 2010.gada 1.ceturksnī IZZI grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>60) %, BALTKOM grupai - (*) (<30)%, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10)%. Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Ludzā, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai kopējā tirgus daļa 2009.gadā Ludzā bija (*) (>90)% pēc abonentu skaita un pēc apgrozījuma (*)(>90) %. Informācija par 2010.gada 1.ceturksni liecina, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai tirgus daļa Jēkabpilī pēc abonentu skaita ir (*) (>70)%, bet pēc apgrozījuma (*) (>90)%. Vienlaicīgi, salīdzinot augstāk minētos datus ar SIA "Lattelecom" tirgus daļām, ir secināms, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļas 2010.gada 1.ceturksnī pieauga par (*) % pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma par (*) %, salīdzinot ar 2009.gadu. Līdzīgi kā Balvos un Jēkabpilī ir konstatējams, ka Ludzā katrai no grupām 2010.gada 1.ceturksnī tirgus daļa pēc apgrozījuma pārsniedz attiecīgo tirgus daļu pēc abonentu skaita. Konkurences padome norāda, ka Ludzā, salīdzinot ar Rīgu, Balviem un Jēkabpili, ir novērojama vislielākā BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļa. Pēc apvienošanās Ludzā būs tikai divi tirgus dalībnieki. Kopumā par iepriekšminētajiem tirgiem ir jānorāda, ka, veicot aprēķinus par tirgus daļām Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, aprēķinu tabulās netika iekļauti dati par VIASAT abonentiem un apgrozījumu, jo VISASAT informācijas apkopošana atsevišķās pakalpojumu sniegšanas teritorijās netiek veikta. Konkurences padome, vadoties no VIASAT sniegtajiem datiem, secina, ka 2009.gadā VISASAT abonentu skaits Latvijā bija (*), bet apgrozījums - (*), 2010.gada 1.ceturksnī VIASAT abonentu skaits ir (*). Izvērtējot iesniegtos datus par VIASAT abonentu skaitu 2010.gada 1.ceturksnī, Konkurences padome konstatē, ka katru mēnesi novērojams VIASAT abonentu skaita pieaugums, kas liecina, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļas minētajās pilsētās varētu būt nedaudz zemākas 2010.gada 1.ceturksnī, nekā tās norādītas tabulās. Tajā pašā laikā 2010.gada 1.ceturksnī ir novērojama SIA "Lattelecom" tirgus daļu izaugsme (galvenokārt Rīgā), bet izaugsme Jēkabpilī, Ludzā un Balvos novērojama mazāk. 5.1.3. Maksas televīzijas operatoru abonentu skaita dinamika Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā Visos četros definētajos konkrētajos maksas televīzijas tirgos ir vērojama tendence, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pēc abonentu skaita samazinās, bet pēc apgrozījuma - vai nedaudz samazinās, vai tieši pretēji - pieaug. Konkurences padome secina, ka apstākļos, kad abonenti atsakās no BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas pakalpojumiem un palielinās to galvenā konkurenta tirgus daļa, apvienošanās dalībnieki nesamazina pakalpojumu cenas. Tas liecina par to, ka apvienošanās dalībnieku pakalpojumu cenas ir samērā stabilas un tās maz ietekmē konkurentu aktivitātes. Lai noskaidrotu abonentu plūsmu starp BALTKOM grupu, IZZI grupu un SIA "Lattelecom", Konkurences padome izvērtēja minēto tirgus dalībnieku abonentu skaita dinamiku pa mēnešiem laika posmā no 01.12.2009.-01.09.2010., lai noskaidrotu, vai SIA "Lattelecom" pārņem citu operatoru klientus, t.i., vai notiek tirgus pārdale starp konkurentiem un cik liela mērā tas notiek. Maksas televīzijas operatoru abonentu skaita dinamika Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, kas aprēķināta no 2007.-2009.gadam un no 01.12.2010.- 01.09.2010.: Tabula Nr.11. RĪGA Operators 2007 2008 2009 12.09 01.10 02.10 03.10 04.10 05.10 06.10 07.10 08.10 09.10 BALTKOM (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) BALTKOM MMDS (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Kopā Baltkom grupa (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) TVT (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) IZZI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Kopā apv.dal. (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom interaktīvā TV(1) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom virszemes TV(2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (1)+(2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Tabula Nr.12. BALVI Operators 2007 2008 2009 12.09 01.10 02.10 03.10 04.10 05.10 06.10 07.10 08.10 09.10 BALTKOM (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) IZZI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom interaktīvā TV(1) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom virszemes TV (2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (1)+(2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Tabula Nr.13. JĒKABPILS Operators 2007 2008 2009 12.09 01.10 02.10 03.10 04.10 05.10 06.10 07.10 08.10 09.10 BALTKOM (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) IZZI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom interaktīvā TV(1) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom virszemes TV (2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (1)+(2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Tabula Nr.14.LUDZA Operators 2007 2008 2009 12.09 01.10 02.10 03.10 04.10 05.10 06.10 07.10 08.10 09.10 BALTKOM (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) IZZI (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom interaktīvā TV(1) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Lattelecom virszemes TV (2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (1)+(2) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Konkurences padome, izvērtējot datus par abonentu skaita dinamiku, secina, ka laika periodā no 01.12.2009. - 01.09.2010. ir izteikta tendence, ka SIA "Lattelecom" strauji palielina savu tirgus daļu, it īpaši šī tendence redzama 2010.gadā. Dati par abonentu plūsmu liecina, ka SIA "Lattelecom" palielināja savu tirgus daļu šajā periodā, pārsvarā piesaistot lietotājus, kuri līdz tam nebija maksas televīzijas pakalpojuma lietotāji. Tajā pašā laikā BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus daļām bija tendence krist, tomēr kritums nebija proporcionāls SIA "Lattelecom" tirgus daļas pieaugumam. Par to liecina fakts, ka SIA "Lattelecom" abonentu skaits palielinājās vairāk nekā samazinājās BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas abonentu skaits. Savukārt laika periodā no 01.03.2010. - 01.09.2010. ir novērojams, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļas palielinājums notiek jau vairāk uz BALTKOM grupas un IZZI grupas abonentu rēķina, nevis piesaistot abonentus, kas pirms tam maksas televīzijas pakalpojumus neizmantoja. Tādējādi secināms, ka Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī pašreiz novērojama tirgus pārdale, kas izpaužas, gan pateicoties tirgus izaugsmei (pievienojot jaunus maksas televīzijas abonentus), gan esošajiem maksas pakalpojumu abonentiem mainot operatorus. No informācijas par abonentu dinamiku, secināms, ka, SIA "Lattelecom" uzsākot sniegt virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus vasaras periodā, tieši BALTKOM grupa zaudē daudzus abonentus visās minētajās pilsētās. Kā piemēru var minēt Rīgas pilsētu, kur BALTKOM grupa laika posmā no 01.12.2009. - 01.09.2010. vidēji mēnesī zaudē (*) abonentus. Vienlaicīgi IZZI grupas abonentu kritums nav tik liels kā BALTKOM grupai, IZZI grupas abonentu kritums Rīgā šajā laika periodā vidēji ir (*) abonenti mēnesī. Konkurences padome norāda, ka šajos mēnešos ir novērojams SIA "Lattelecom" abonentu pieaugums, kas vidēji Rīgā ir (*) abonenti mēnesī, kas arī apstiprina augstāk minēto informāciju, ka SIA "Lattelecom" daļēji pārņem BALTKOM grupas un IZZI grupas abonentus. Ņemot vērā tabulās no Nr. 11-14 ietverto informāciju, šī tendence turpinās - SIA "Lattelecom" turpina palielināt savas tirgus daļas. Saistībā ar SIA "Lattelecom" tirgus daļas pieaugumu uz jaunu lietotāju rēķina, jānorāda, ka šis process nav saistīts ar BALTKOM, IZZI grupas un SIA "Lattelecom" konkurenci: lietotāji, kuri izvēlas SIA "Lattelecom", lielā mērā BALTKOM grupai un IZZI grupai nekad nebūtu pieejami kabeļtelevīzijas tīkla pārklājuma neesamības dēļ. Tāpēc konkurenci starp SIA "Lattelecom" un apvienošanās dalībniekiem nedrīkst vērtēt kā noteicošo. Tā pastāv, bet tā nevar būt noteicoša, vienīgi analizējot tirgus daļu sadalījumu starp tirgus dalībniekiem. Konkurences padome secina, ka tempi, kādos SIA "Lattelecom" pievieno abonentus (gan pārņemot no konkurentiem, gan "jaunus" lietotājus), samazinās. Konkurences padome, pamatojoties uz informāciju par abonentu skaita dinamiku un plūsmu, uzskata, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks spēs ilgstoši saglabāt savas pozīcijas (tirgus varu, t.i., ievērojamu skaitu abonentu) tirgū, savukārt SIA "Lattelecom" tirgus daļa maksas televīzijas pakalpojumu tirgū mazāk strauji, bet turpinās palielināties, kas pārsvarā būs saistīts ar SIA "Lattelecom" iespējamo cenu politiku (akcijas). Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai pirms apvienošanās atsevišķi ir vērā ņemamas tirgus daļas maksas televīzijas tirgū Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos. Šādi tirgus daļu apmēri liecina, ka pēc apvienošanos tiks būtiski samazināta konkurence konkrētajos tirgos Ludzā, Jēkabpilī un Balvos. Apvienošanās rezultātā apvienojas tuvākie konkurenti un Latvijā kopumā pēc apvienošanās būs tikai divi ievērojami konkurenti maksas televīzijas tirgū - BALTKOM/IZZI grupa un SIA "Lattelecom". Rezultātā būtiski palielināsies maksas televīzijas tirgus caurskatāmība Latvijā kopumā. Informācija par abonentu skaita dinamiku 2010.gada deviņos mēnešos maksas televīzijas tirgū Rīgā norāda, ka SIA "Lattelecom" deviņos mēnešos tirgus daļa pieaug, kā arī nākotnes tendences liecina, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa mazāk strauji, bet varētu vēl palielināties. Tabula Nr.15. Kopējais IZZI, BALTKOM grupas un SIA "Lattelecom" abonentu skaits 2009.gadā un 2010.gada 1.ceturksnī Operators 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Uz 2010.gada 1.septembri Abonentu skaits Abonentu skaits Abonentu skaits RĪGA BALTKOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) SIA "Livas KTV" (*) (*) (*) BALVI BALTKOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) JĒKABPILS BALTKOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) LUDZA BALTKOM grupa (*) (*) (*) IZZI grupa (*) (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) (*) 5.1.4. Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā, norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" sniegto informāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 30 000 mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors un nav iespējams skatīties nacionālos Latvijas televīzijas kanālus. Lielākā daļa šo mājsaimniecību uztver kaimiņvalstu analogajā virszemes apraidē raidītos kanālus. Tādējādi pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 30 000 brīvie lietotāji, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams piesaistīt. Situācija maksas televīzijas tirgū kopumā pašlaik (pēc straujām ar ciparu ētera platformas ienākšanu saistītām izmaiņām 2009.-2010.gadā) vērtējama kā stabila30, tirgus situācijas maiņa varētu notikt pēc 2013.gada, kad tiks izsludināts jauns konkurss par tiesībām nodrošināt televīzijas programmu apraidi ciparu formātā. Konkurences padome, ņemot vērā minēto, uzskata, ka maksas televīzijas tirgū Latvijā nav gaidāmas straujas izmaiņas, t.sk. nav gaidāms, ka SIA "Lattelecom" pārņems lielu daļu kabeļtelevīzijas abonentu. Kopumā tas būtiski neietekmēs kabeļtelevīzijas operatoru darbību, bet jānorāda, ka situāciju var ietekmēt SIA "Lattelecom" cenu politika. Atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, SIA "Lattelecom" neizjūt tīkla pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros. Konkurences padomes 20.05.2010. lēmumā Nr.4231, kurā tika izvērtēta TVT un SIA "Baltkom TV SIA" apvienošanās, konstatēja, ka SIA "Lattelecom" ietekmē konkurentiem samazināsies tirgus daļas. Konkurences padome uzskata, ka arī šajā lietā BALTKOM un IZZI grupas pēc apvienošanas darījuma būs pakļautas SIA "Lattelecom" konkurencei, bet ne tik lielā mērā kā TVT un BALTKOM apvienošanās. No lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas Konkurences padome secina, ka SIA "Lattelecom" arī ilgtermiņā, visdrīzāk, nespēs pārņemt lielāko daļu apvienošanās dalībnieku klientus (maksas televīzijas pakalpojumu lietotājus). Tāpat, nostabilizējoties tirgus struktūrai, pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma ilgtermiņā palielināsies koordinējoša darbība starp SIA "Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku par pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām, jo pēc apvienošanās darījuma vērā ņemamu konkurentu, kas varētu veidot nopietnu konkurenci apvienotajiem tirgus dalībniekiem un SIA "Lattelecom", Latvijā kopumā nebūs. Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa un BALTKOM grupa ir tuvākie konkurenti ar lielām tirgus daļām. Apvienošanās rezultātā palielināsies tirgus caurskatāmība ne tikai iepriekš norādītajos Rīgas, Balvu, Ludzas un Jēkabpils tirgos, bet arī Latvijā kopumā. 5.1.5. Apvienošanās ietekme un patērētāju intereses Konkurences padome 19.08.2010. pieprasīja informāciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk tekstā - PTAC) un SPRK par patērētāju sūdzībām, kas saņemtas par IZZI un BALTKOM grupas sniegtajiem pakalpojumiem. Konkurences padome, vadoties no saņemtās informācijas, kā arī apskatot publiski pieejamo informāciju32, secināja, ka no abonentiem ir saņemtas arī vairākas sūdzības par maksas televīzijas pakalpojumu kvalitāti, vienlaicīgi abonentiem ir grūtības pierādīt zemo pakalpojuma kvalitāti, kas sagādā grūtības atteikties no pakalpojumiem, jo šādā gadījumā ir jāmaksā ievērojamas soda naudas. Tādēļ Konkurences padome, pamatojoties uz iegūto informāciju, veica apvienošanās dalībnieku abonentu līgumu analīzi, lai izvērtētu līgumu slēgšanas prakses un tajos ietverto noteikumu ietekmi uz konkurences situāciju apvienošanās kontekstā. Konkurences padome konstatēja, ka esošajos līgumos nav pilnvērtīgi atrunāta sniegtā pakalpojuma (signāla) kvalitāte, ko operators apņemas nodrošināt abonentam. Attiecībā uz iespējamām negatīvām apvienošanās sekām izvērtētajos maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam būs ļoti liela tirgus daļa, apkalpojamo abonentu skaits, kā arī to, ka SIA "Lattelecom" nerada pietiekami lielu konkurences spiedienu šajos konkrētajos tirgos, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā palielināsies apvienotā tirgus dalībnieka iespēja darboties neatkarīgi no patērētājiem. Šajā ziņā no konkurences viedokļa ir negatīvi vērtējami apvienošanās dalībnieku esošie līgumi ar abonentiem, kuros abonenti ilgtermiņā tiek piesaistīti apvienošanās dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Operatoru-apvienošanās dalībnieku struktūra ir sarežģīta (ar daudziem meitas uzņēmumiem vienas grupas ietvaros), šīs sistēmas struktūras administrēšana, Konkurences padomes ieskatā ietekmē pakalpojuma kvalitāti, informācijas apmaiņu un bojājumu novēršanas efektivitāti. Ir novērojams, ka apvienošanās dalībnieku abonentu tirgus daļas samazinās straujāk nekā tirgus daļas pēc apgrozījuma. Laikā, kad tirgū kļuva pieejama virszemes ciparu televīzija, tas nozīmē, ka ne vienmēr SIA "Lattelecom" ar minēto pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu veicināja cenu samazināšanos. Ievērojot iepriekš norādīto, ir pamatoti uzskatīt, ka apvienošanās ietekmē apvienotais tirgus dalībnieks, lai noturētu (vai palielinātu) tirgus daļu pēc abonentu skaita, nepazeminās maksas televīzijas pakalpojuma cenu. Šis apstāklis izskaidrojams ar to, ka pastāv abonentiem neizdevīgi līguma laušanas noteikumi ar BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus dalībniekiem. Tas, savukārt, norāda, ka apvienošanās dalībnieku tirgus vara pēc apvienošanās nostiprināsies, izpaužoties kā pakalpojuma cenas atstāšana iepriekšējā līmenī vai paaugstināšana, kā arī piemērojot vai uzspiežot tiem nelabvēlīgus nosacījumus līgumos. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka apvienošanās pozitīvi ietekmēs tirgus situāciju, piemēram, resursu apvienošana var veicināt jaunu pakalpojumu veidošanu, kā arī apvienotā tirgus dalībnieka konkurētspēju citos tirgos. 5.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos Latvijas teritorijā Konkurences padome secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs ievērojamu tirgus varu maksas televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmējot maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem. AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - LNT) 10.09.2010. vēstulē Nr.226 norādīja: "Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, kas stājās spēkā 2010.gada 11.augustā, 19.panta sesto daļu kabeļtelevīzijām ir jānodrošina Latvijā izplatītās sabiedriskās televīzijas programmu pievadīšana visiem kabeļtelevīzijas abonentiem, kā arī to nacionālo televīziju programmu pievadīšana visiem kabeļtelevīzijas abonentiem, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Savukārt likuma 19.panta septītajā daļā noteikts, ka par sabiedriskās televīzijas programmu un to nacionālo televīzijas programmu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājiem ir pieejamas bez maksas, retranslāciju kabeļtelevīzijām nav jāmaksā. Ņemot to vērā, LNT ir izteikusi piedāvājumu gan BALTKOM, gan IZZI kabeļtelevīzijām vienoties par TV kanāla "TV5 Latvija" programmas turpmākās retranslācijas noteikumiem un paudusi vēlmi no kabeļtelevīzijām saņemt atlīdzību par atļauju retranslēt TV kanāla "TV5-Latvija" programmu. Diemžēl ne BALTKOM, ne IZZI kabeļtelevīzijas uz šo LNT piedāvājumu nav atsaukušās, lai gan TV kanāla "TV5-Latvija" programma šo kabeļtelevīziju tīklos tiek retranslēta. LNT arī norāda, ka ir tiesīgs saņemt atlīdzību par tiesībām retranslēt TV kanāla "TV-5 Latvija" programmu, jo uzskata, ka visiem tirgus dalībniekiem, kuru TV programmas tiek retranslētas kabeļtelevīzijas tīklos, ir jānodrošina vienādi konkurences nosacījumi. Pēc LNT rīcībā esošās informācijas par ārvalstu TV kanālu programmu retranslāciju BALTKOM un IZZI kabeļtelevīziju tīklos šiem TV kanālu īpašniekiem maksā atlīdzību un tāpat arī atsevišķiem Latvijas jurisdikcijas esošo TV kanālu īpašniekiem." Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā var rasties vairāki riski, kas negatīvi ietekmēs maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā: - pastāv risks, ka tuvākajā nākotnē BALTKOM un IZZI grupa varētu izmantot savu tirgus varu, lai ierobežotu satura piegādātājus, uzspiežot tiem samazināt licences cenu, jo BALTKOM un IZZI grupas tīkli ir ne tikai Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, bet arī citās Latvijas pilsētās; - BALTKOM grupa un IZZI grupa, esot tirgus līderis abonentu skaita ziņā, varētu kļūt par paraugu citiem operatoriem, cenu, kanālu klāsta un televīzijas kanālu paketēšanas ziņā, kā arī attiecībās ar satura piegādātājiem. - rezultātā var tikt negatīvi ietekmēta (samazināsies) piedāvājuma dažādība maksas televīzijas tirgū potenciālajiem abonentiem. Tāpat pastāv iespēja, ka televīzijas kanāli LNT un TV3 varētu iziet no virszemes nacionālās apraides. Tas padara tirgu mazāk prognozējamu, tomēr Konkurences padomei ir pamats uzskatīt, ka šādas situācijas attīstība varētu palielināt BALTKOM grupas un IZZI grupas tirgus varu pret šiem televīzijas kanāliem. 5.3. Apvienošanas ietekmes izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi interneta pieslēgumu jomā. Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Konkurences padome izvērtēja interneta pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr. 16., 17., 18., 19. Tabula Nr.16. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Rīgā pēc privāto abonentu skaita 2007.-2010.gada 1.ceturksnim INTERNETA pakalpojumu un datu pārraides tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita RĪGĀ Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Lattelecom (*) (*) (>60) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) Balticom A/S (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Baltkom (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Promaks (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Baltinet Data (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) MFL Serviss (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Tekalats (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Uninet (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*)(<1) (*) (*) (<1) SV Net (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) ProNets (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Latbūvserviss (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Neonet (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) VIS IT (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI FAO (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Con4tel sakari (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) DT Komunikācijas (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Fastnets (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI Ethernet (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Maksinets (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI Ultracom (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI COM (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Livas (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Edan, ProMedia, 4Net (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) MP Elektronika (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Gravis Net (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) City Net (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Global DVA (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Šilale, LTD (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Purvciema interneta tīkls (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) MiTs (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) 5(*) (<10) Citi operatori kopā Rīgā (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.17. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Rīgā pēc apgrozījuma 2007.-2010.gada 1.ceturksnim INTERNETA pakalpojumu un datu pārraides tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma RĪGĀ Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Lattelecom (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) (*) (*) (<30) Balticom A/S (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Baltkom (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Promaks (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Baltinet Data (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) MFL Serviss (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Tekalats (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Uninet (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) SV Net (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) ProNets (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Latbūvserviss (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Neonet (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) VIS IT (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI FAO (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Con4tel sakari (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) DT Komunikā-cijas (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Fastnets (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) IZZI Ethernet (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Maksinets (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI Ultracom (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) IZZI COM (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) Edan, ProMedia, 4Net (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) MP Elektronika (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Gravis Net (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) City Net (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) Global DVA (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) Šilale, LTD (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Purvciema interneta tīkls (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) MiTs (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Citi operatori kopā Rīgā (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.18. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) LCOM (*) (*) (<30) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) TVT (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.19. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Ludzā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % IZZI (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) LCOM (*) (*) (<30) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) TVT (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattele-com (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>50) KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.20. Kopējais IZZI, BALTKOM grupas un SIA "Lattelecom" abonentu skaits Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgū 2009.gadā un 2010.gada 1.ceturksnī Operators 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Abonentu skaits RĪGA BALTKOM grupa (*) (*) IZZI grupa (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) LUDZA BALTKOM grupa (*) (*) IZZI grupa (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) LATVIJA BALTKOM grupa (*) (*) IZZI grupa (*) (*) SIA "Lattelecom" (*) (*) Tabula Nr.21. Datu izvērtējums par tirgus daļām Rīgā un Ludzā Operators 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis RĪGA Tirgus daļa pēc abonentu skaita Tirgus daļa pēc apgrozījuma Tirgus daļa pēc abonentu skaita Tirgus daļa pēc apgrozījuma BALTKOM un IZZI grupa (*) % (<20) (*)% (<20) (*)% (<30) (*)% (<40) SIA "Lattelecom" (*) % (>50) (*)% (>40) (*)% (>50) (*)% (<30) LUDZA BALTKOM un IZZI grupa (*) % (<30) (*) % (<30) (*) % (<30) (*) % (>50) SIA "Lattelecom" (*) % (>70) (*) % (>70) (*) % (>70) (*) % (>40) Konkurences padome, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA "Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos ir daudz lielāks un aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās ar SIA "Lattelecom", kas ir ļoti efektīvs konkurents, spēj piedāvāt pakalpojumus komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas. Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "saistībā ar SIA "Lattelecom" dominējošo stāvokli interneta pakalpojumu tirgū, konkurence ir spēcīga tieši starp alternatīvajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, tomēr tikai privāto abonentu pieslēguma ziņā. Kā rāda tendences, kaut arī SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēdējo gadu laikā ir nedaudz samazinājusies un palielinājusies alternatīvo operatoru tirgus daļa, tomēr konkurēt ar SIA "Lattelecom" ir problemātiski. SIA "Lattelecom" būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā tīkla pārklājums Rīgā un Ludzā un citur Latvijā, kā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla kompleksais piedāvājums. Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no citām vietām Latvijā. Pakalpojumus sniedz dominējošais operators SIA "Lattelecom", kuram pieder Latvijas teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (vairāk nekā 80% Latvijas teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinās teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu) un vairāk nekā 60-70 mazie interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji. Rīgas un Ludzas iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir izvēle starp vismaz diviem interneta pakalpojumu sniedzējiem. Turpmākā interneta tirgus attīstība Rīgas un Ludzas teritorijā būs līdzīga kā Latvijā kopumā. Kopējais privāto interneta piekļuves pakalpojums abonentu skaits līdz 2010.gada beigām Rīgā pieaugs līdz 192 000 tūkstošiem, Ludzā līdz 2000 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu dalījums starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem būtiski nemainīsies". Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pozitīvo un negatīvo faktoru analīze par BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanos Konkurences padome, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus apstākļus. - SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir ļoti spēcīgs konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo, pateicoties optisko kabeļu esamībai, un plašai infrastruktūrai (pārklājumam), pārējiem tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA "Lattelecom" piedāvājumu; - strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt aizvietojams fiksētajam internetam; - interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī veido konkurenci lielajiem operatoriem; - barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā norādītas 5.1.1. punktā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka paziņotā apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus.