2. Article

Veiktie preventīvie, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi. Ņemot vērā situāciju, kas izveidojās ziemā - bieza un noturīga sniega sega, kā arī plūdu prognozes, tika veikti nopietni sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu visu institūciju saskaņotu darbību, veicot preventīvos un reaģēšanas pasākumus plūdu gadījumā. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 6. pantu vada un koordinē civilās aizsardzības sistēmas darbību, ņemot vērā izveidojošos apstākļus, tika organizētas tikšanās ar plūdu apdraudēto pašvaldību amatpersonām, lai pārrunātu jautājumus par gatavību iespējamajiem plūdiem. 2009. gadā VUGD teritoriālās struktūrvienības no jauna izstrādāja (sakarā ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu) pašvaldību civilās aizsardzības plānus, kuros kā apdraudējums tika iekļauti arī plūdi, kā arī rīcība plūdu gadījumā, nosakot preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus. Plūdu pārvarēšanai institūcijas civilās aizsardzības sistēmas ietvaros veica šādus pasākumus: - Krīzes vadības padomes sēdes organizēšana 2010. gada 08. martā, lai skatītu jautājumus par valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem; - Valmieras pilsētas, Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku, Rūjienas, Mazsalacas un Naukšēnu novadu apvienotās, Limbažu novada, Valkas novada, Strenču novada, Smiltenes novada, Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu apvienotās, Gulbenes novada, Lubānas novada, Jēkabpils pilsētas, Pļaviņu novada, Rēzeknes pilsētas, Krāslavas novada, Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu apvienotās, Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienotās, Jūrmalas pilsētas, Ādažu novada, Carnikavas novada, Liepājas pilsētas, Liepājas apvienoto novadu, Ventspils novada, Kuldīgas un Skrundas novadu apvienotās, Līvānu novada, Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novadu apvienotās, Rēzeknes novada, Bauskas novada, Rundāles novada, Rīgas pilsētas Pārdaugavas izpilddirekcijas un Ziemeļu izpilddirekcijas civilās aizsardzības komisiju sasaukšana, lai izskatītu jautājumus par rīcību plūdu gadījumā; - novērošanas posteņu norīkošana un informācijas apkopošana par ledus apstākļiem; - ledus spridzināšanas un ledus laušanas ar ledlauzi darbu veikšana; - dzīvojamo māju un iedzīvotāju skaita precizēšana plūdu apdraudētajās teritorijās; - transporta apzināšana evakuācijas nodrošināšanai; - evakuēto iedzīvotāju, kuriem nav iespējas pašiem nodrošināt savu izmitināšanu, izvietošanas vietas noteikšana; - iedzīvotāju un mājdzīvnieku evakuācija; - īpašuma apsardzes nodrošināšana; - iedzīvotāju, kas palikuši plūdu skartajā teritorijā un atteikušies evakuēties, apgāde ar pārtiku; Lai izpildītu Ministru kabineta 2010.gada 30.marta sēdes protokola Nr.16 53.§ 2.punktu un iegūtu pārskatu par 2010.gada notikušiem plūdiem, VUGD nosūtīja visiem iesaistītiem dienestiem un institūcijām aptaujas anketas par 2010.gada pavasara plūdiem. Kopumā tika izsūtītas 149. aptaujas anketas, no kurām VUGD saņēma 80. aptaujas anketas. VUGD izvērtēja un apkopoja aptaujas anketas, ieguva šādu informāciju un datus: 2.1. Iesaistīto cilvēku resursu un to nostrādāto stundu skaits Kopumā 2010.gada plūdu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos tika iesaistīts 2303 cilvēki, nostrādāto kopējo stundu skaits - 27 829 cilvēku stundas. 2.2. Iesaistīto tehnisko resursu vienības Plūdu preventīvajos, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos tika izmantoti transportlīdzekļi, laivas, VUGD autocisternas un speciālā tehnika, Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) smagā tehnika un helihopteri. Bez tam NBS plūdu preventīvajos pasākumos spridzināšanas darbu veikšanai izmantoja: - plastisko sprāgstvielu "m/46" (125g briketes) - 309 kg; - detonējošās auklas "m/47" - 4873 m; - elektrodetonatorus "ED - 8" - 14 gab; - spridzināšanas komplektus "1/S" - 2 gab; - tubulāros spridzināšanas lādiņus "VAGTRUMLNG" - 2 gab; - mīnu lauka attīrītāja sekcijas "DKR - 4" - 15 gab; - pagarinātos lādiņus "2" - 1 gab; - uguns caurulītes "ZTP - 150" - 2 gab. Iztērēto dažādu veidu sprāgstvielu daudzums 3009kg. Kā arī tika piesaistīti ledlauži "Upe" un "Tirza" no SIA "Vižņi" un Rīgas brīvostas pārvaldes ledlauži upju ieteku ledus uzlaušanai. 2.3. Plūdos izglābto un evakuēto cilvēku skaits Apkopojot datus tika noteikts, ka evakuētais cilvēks ir cilvēks, kuru organizēti izveda ārpus riska zonas, bet izglābtais cilvēks- cilvēks, kurš bez citu palīdzības (VUGD, NBS, pašvaldību un Valsts policijas pārstāvjiem) nevarēja izkļūt no riska zonas un nepieciešamības gadījumā tam sniegta pirmā palīdzība (palīdzību sniedz amatpersonas vai personas, kas nav NMPD darbinieki). Latgales reģionā izglābti 9, evakuēti un izmitināti 7 cilvēki, Zemgales reģionā izglābti 31 un evakuēti 58 cilvēki, no kuriem izmitināja 46 cilvēkus, Kurzemes reģionā evakuēti un izmitināti 4 cilvēki, Rīgas reģionā izglābti 13 un evakuēti 35 cilvēki, no kuriem izmitināti 27 cilvēki. 2.4. Materiāltehniskais nodrošinājums. 2010.gada pavasara plūdi parādīja, ka ne visiem iesaistītajiem dienestiem un institūcijām ir pietiekošs materiāltehniskais nodrošinājums, lai veiktu pasākumus plūdu periodā. Saskaņā ar anketās saņemto informāciju par materiāltehnisko nodrošinājumu: - VUGD būtiski trūkst laivas, hidrokostīmu komplekti, laivu motori un glābšanas vestes; - Valsts policijai nepieciešams laivas, hidrokostīmi, apgaismes ierīces un transportlīdzekļi; - pašvaldībām - Piltenes novadam, Skrundas novadam, Krāslavas novadam, Alūksnes novadam, Bauskas novadam, Aizkraukles novadam, Jēkabpils pilsētai, Jēkabpils novadam, Jaunjelgavas novadam, Krustpils novadam, Salas novadam, Rundāles novadam, Ozolnieku novadam, Carnikavas novadam, Ogres novadam, Olaines novadam, Salaspils novadam, Krāslavas novadam, Rēzeknes novadam un Rēzeknes pilsētai nepieciešamas laivas, sūkņi, glābšanas dēļi, hidrokostīmi, traktori un piekabes; - pašvaldībām - Līvanu novadam, Daugavpils pilsētai, Jūrmalas pilsētai, Saulkrastu novadam, Rīgas pilsētai, Garkalnes novadam, Ādažu novadam, Dobeles novadam, Jelgavas pilsētai, Jelgavas novadam, Gulbenes novadam, Limbažu novadam, Salacgrīvas novadam, Strenču novadam, Valkas novadam, Valmieras pilsētai, Madonas novadam, Nīcas novadam, Liepājas novadam un Kuldīgas novadam materiāltehniskais nodrošinājumus ir pietiekošs, - Valsts robežsardzes, NBS, A/S "Latvijas gāze", A/S "Latvenergo", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekošs. Izvērtējot iespējamo tehnisko resursu iesaistīšanu turpmāko plūdu preventīvajos pasākumos var secināt, ka ļoti mazas iespējas ir piesaistīt tehniskos resursus upēs ar zemu ūdens līmeni. Nepieciešamākie preventīvie pasākumi ir ledus laušana, upju grīvu padziļināšana un izveidojušos ledus sastrēgumu un koku sanesumu likvidēšana. Pēc plūdiem tika apzināta arī informācija par papildus tehniskajiem resursiem, kurus būtu iespējams izmantot pretplūdu pasākumu veikšanai nākotnē. Viens no tiem ir SIA "BGS" piederošs amfībijas veida ekskavators "Watermaster Classic II", kas spētu veikt ledus laušanu un upju grīvas padziļināšanu un ir vienīgais pieejamais Latvijā. Šā gada 24.maijā VUGD amatpersonas iepazinās šo amfībijas veida ekskavatoru un pārrunāja ar uzņēmuma vadību par turpmākām iespējām izmantot to preventīvajos pasākumos plūdu gadījumā. Ekskavatora nomas aptuvenās izmaksas ir 100 Ls/h. Jauna ekskavatora iegādes izmaksas aptuveni ir 340 000 eiro. 2.5. Pašvaldībām radītie zaudējumi 2010.gada pavasaru plūdos Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņemtās informācijas no pašvaldībām par finansējuma piešķiršanu par 2010.gada pavasara plūdiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem": Informācija uz 2010.gada 28.jūliju. Nr.p.k. Pašvaldības nosaukums Objekts Pašvaldību zaudējumi (Ls) Plānotais finansējums no valsts budžeta (Ls) Pašvaldību līdz-finansējums (Ls) 1 Jēkabpils pilsētas dome Jēkabpils pilsētas objekti (ielas, nogāze, aizsargdambis) 6 135 4 295 1 840 2 Jelgavas pilsētas dome Jelgavas pilsētas objekti (Bērnu jaunatnes sporta skolas airēšanas bāze, caurtekas, ielas, pretplūdu pasākumi) 69 724 48 807 20 917 3 Rēzeknes pilsētas dome Rēzeknes pilsētas objekts (iela) 5 067 3 549 1 518 4 Alūksnes novada pašvaldība Alūksnes novada objekti (caurtekas, autoceļš) 10 047 7 033 3 014 5 Apes novada dome Apes novada pašvaldības objekti (ceļi) 1 380 966 414 6 Auces novada dome Auces novada pašvaldības objekts (ceļš) 2 215 1 550 665 7 Ādažu novada dome Ādažu novada pašvaldības objekti (aizsargdambis, caurtekas, ielas tilts, pretplūdu darbu veikšana) 22 888 16 022 6 866 8 Balvu novada pašvaldība Balvu novada pašvaldības objekti (ceļi, iela) 1 942 1 360 582 9 Carnikavas novada dome Carnikavas novada pašvaldības objekti (sūkņu stacijas) 1 890 1 323 567 10 Ciblas novada pašvaldība Ciblas novada pašvaldības objekts (ceļš) 2 032 1 422 610 11 Daugavpils novada dome Daugavpils novada pašvaldības objekti (ceļi) 124 969 87 478 37 491 12 Dobeles novada pašvaldība Dobeles novada pašvaldības objekts (gājēju tilts) 7 421 5 195 2 226 13 Garkalnes novada dome Garkalnes novada pašvaldības objekti (ceļi, ielas) 20 952 14 666 6 286 14 Gulbenes novada dome Gulbenes novada pašvaldības objekti (ceļi, ielas, caurtekas, tilti) 20 380 14 266 6 114 15 Ilūkstes novada pašvaldība Ilūkstes novada pašvaldības objekti (ceļi) 177 605 124 323 53 282 16 Jēkabpils novada pašvaldība Jēkabpils novada objekti (ceļi) 11 791 8 254 3 537 17 Jelgavas novada pašvaldība Jelgavas novada pašvaldības objekti (autoceļi, tilti, ielas) 93 535 65 474 28 061 18 Kocēnu novada dome Kocēnu novada pašvaldības objekti (laipas) 1 901 1 331 570 19 Krustpils novada pašvaldība Krustpils novada pašvaldības objekti (ceļi) 54 006 37 804 16 202 20 Ķekavas novada pašvaldība Ķekavas novada pašvaldības objekti (ceļi) 14 032 9 822 4 210 21 Līvānu novada dome Līvānu novada pašvaldības objekti (ceļi, gājēju tilti) 34 766 24 335 10 431 22 Ludzas novada pašvaldība Ludzas novada pašvaldības objekti (ceļi) 5 196 3 637 1 559 23 Olaines novada pašvaldība Olaines novada pašvaldības objekti (autoceļi) 21 858 15 300 6 558 24 Pļaviņu novada dome Pļaviņu novada pašvaldības objekti (ēkas, būves, aizsargdambis, lietus kanalizācijas kolektori, apkures katls, caurtekas) 41 597 18 465 23 132 25 Preiļu novada dome Preiļu novada pašvaldības objekti (ceļi, tiltiņš) 13 870 9 709 4 161 26 Rēzeknes novada dome Rēzeknes novada pašvaldības objekti (ceļi) 7 358 5 150 2 208 27 Rugāju novada dome Rugāju novada pašvaldības objekti (autoceļi) 36 216 25 351 10 865 28 Salacgrīvas novada dome Salacgrīvas novada pašvaldības objekti (iela, ceļi) 5 848 4 094 1 754 29 Salas novada pašvaldība Salas novada pašvaldības objekti (ceļi, aizsargdambja nogāze) 29 403 20 582 8 821 30 Siguldas novada dome Siguldas novada pašvaldības objekti (autoceļi) 25 577 17 904 7 673 31 Smiltenes novada dome Smiltenes novada pašvaldības objekts (hidrotehniskā būve) 6 109 4 276 1 833 32 Strenču novada dome Strenču novada pašvaldības objekti (estrāde, caurteka, iela) 14 791 10 354 4 437 33 Tērvetes novada dome Tērvetes novada pašvaldības objekti (autoceļi) 8 381 5 867 2 514 34 Valkas novada dome Valkas novada pašvaldības objekti (ceļš) 2 864 2 005 859 35 Ventspils novada pašvaldība Ventspils novada pašvaldības objekti (upes krasts, tilta balsts, autoceļi) 23 002 16 101 6 901 36 Viļakas novada dome Viļakas novada pašvaldības objekti (ielas, autoceļi) 46 633 32 643 13 990 KOPĀ: 973 381 670 713 302 668 2.6. Institūciju savstarpējā sadarbība Institūciju savstarpējā sadarbība tika iepriekš plānota un vairākas reizes notika starpinstitūciju sanāksmes, lai pārrunātu gatavību plūdiem. Anketās institūciju un dienesta sadarbība savstarpējā tiek vērtēta kā laba. 2.7. Institūciju un dienestu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem Apkopojot informāciju, ko iesnieguši plašsaziņas līdzekļi (Latvijas radio 1, ziņu aģentūra "LETA", laikraksts "Novaja gazeta", laikraksts "Bauskas dzīve", laikraksts "Auseklis" un laikraksts "Dzirkstele") par 2010.gada pavasaru plūdu periodu, var konstatēt, ka iesaistīto institūciju un dienestu sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem tiek vērtēta kā apmierinoša. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzsver, ka VUGD sniegtā informācija ir bijusi operatīva. Tai pašā laikā tiek atzīmēts, ka pašvaldības, pašvaldības policijas, Valsts policijas un NBS sniegtā informācija varēja būt operatīvāka un precīzāka. Plašsaziņas līdzekļi plūdu periodā aptuveni 504 reizes publiskoja notikuma gaitu un sniedza būtisku informāciju sabiedrībai par esošo situāciju. Tiek norādīts, ka iesaistīto dienestu un institūciju viedokļi, sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, dažreiz ir bijuši atšķirīgi.