3. Article

Vides ministrijas veiktie pasākumi plūdu risku samazināšanā. Pirms 2010.gada pavasara paliem postošāko ietekmi uz vairākām pretplūdu aizsargbūvēm atstāja 2007.gada pali, kādēļ vairākas pašvaldības lūdza valdībai atbalstu šo būvju sakārtošanā. Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2007.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.11 1.§ "Jēkabpils aizsargvaļņa stāvoklis un rīcība iespējamo plūdu novēršanā" 2. punktam, 2007.gadā Vides ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja neatliekamo pasākumu sarakstu un veicamo darbu izmaksu tāmes. Ministru kabinets ar 2007.gada 25.jūlija rīkojumu Nr.452 "Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu īstermiņa pasākumiem plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Jēkabpils rajona Salas pagastā un Aizkraukles rajona Pļaviņās" piešķīra 713048,53 latus pretplūdu pasākumu veikšanai minētajās pašvaldībās 2007.gadā. Piešķirto līdzekļu ietvaros Jēkabpils pilsētā tika veikta Daugavas aizsargdambja rekonstrukcija, Jēkabpils rajona Salas pagastā par tika nobetonēta pārgāzne un nostiprināts Salas upes izskalotais krasts 100 m garumā, lai novērstu Gravānu ciema applūšanu, kā arī Ziemeļsusējas kreisais krasts 60 m garumā. Pļaviņu pilsētā tika rekonstruēts Daugavas aizsargdambis 750 m garā posmā 10-12 metru platumā starp Atvaru un Upes ielām, un ar akmens bērumu atjaunots Daugavas krasts 70 metru garumā. Līdz ar to, 2007.gada vasarā un rudenī veikto pasākumu rezultātā tika novērsti avārijas draudi visās uzskaitītajās būvēs, kurās pašvaldības bija paredzējušas veikt neatliekamos avārijas remonta pasākumus, atjaunota šo būvju atbilstība to projektos paredzētajiem mērķiem - samazināt plūdu riskus Daugavas HES kaskādes otrās pakāpes būvēs, tādējādi nodrošinot pretplūdu gatavību un samazinot iespējamos riskus. Tomēr šie pasākumi aprobežojās tikai ar jau esošo hidrotehnisko būvju avārijas un neatliekamo remontu veikšanu, lai sagatavotos 2008.gada un nākamo gadu pavasaru paliem, bet vēl nenodrošināja pietiekamu pretplūdu drošību ilgtermiņā. Kopumā jāatzīst, ka būves pēc remonta izturēja gan 2009.gada, gan 2010.gada pavasara palus. Plānošanas periodā līdz 2013.gadam darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma ietvaros Vides ministrija paredzējusi aktivitātes "Vides risku samazināšana" ietvaros 15 milj. EUR no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) vides risku novirzīšanai, tai skaitā 10mlj paredzēti Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanai un 5 milj. hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai. Izmantojot ERAF līdzekļus 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros tiek īstenotas divas 3.4.1.5.aktivitātes "Vides risku samazināšana" apakšaktivitātes: 1. apakšaktivitāte "Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana" tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā 2 atlases kārtās. Pirmajā kārtā ir paredzēta aizsargdambju rekonstrukcija Pļaviņu un Jēkabpils pilsētās, kā arī Salas pagastā (novadā). Maksimālais ERAF līdzfinansējums, kas ir pieejams 1.kārtā, ir 3,28 milj. LVL. Projektus līdz 2009.gada 27.novembrim iesniedza Pļaviņu pilsētas pašvaldība (projektā paredzēta pilsētas aizsargdambja rekonstrukcija un pagarinājums kopumā 2,1 km garumā, kopējās izmaksas 681 542,91 LVL) un Jēkabpils pilsētas pašvaldība (projektā paredzēta aizsargdambju (kreisā un labā krasta) rekonstrukcija kopumā 5 km garumā, kopējās izmaksas 2 664 386,70 LVL). Lēmumi par abu iesniegto projektu apstiprināšanu ar nosacījumiem tika pieņemti 2010.gada 27.janvārī - nosacījumi izpildīti un uzsākta projektu īstenošana. Otrajā kārtā paredzēta dolomītu atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci un veicinātu brīvāku ledus iešanu. Maksimālais ERAF finansējums, kas ir pieejams 2.kārtā, ir 3,75 milj. LVL. Noslēgts pakalpojumu līgums par tehnisko izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi dolomītu atsiju atbērtnes likvidēšanai Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā. Otro kārtu saskaņā ar MK noteikumiem par aktivitātes īstenošanu paredzēts izsludināt līdz 2011.gada 30.jūnijam." 2.apakšaktivitāte "Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu risku novēršanai un samazināšanai" tiek īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā 2 atlases kārtās. Katras kārtas ietvaros pieejams ERAF finansējums 1,757 milj. latu. Potenciālais projekta iesniedzējs var būt pašvaldības vai valsts institūcija, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem civilās aizsardzības jomā nodrošina pretplūdu pasākumus teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1C kritērijam. Pirmajā atlases kārtā apstiprināts Zemkopības ministrijas iesniegtais projekts par 3 Rīgas HES ūdenskrātuvei pieguļošo teritoriju sūkņu staciju "Tome", "Ikšķile-2" un "Spolītes" renovāciju. Kopējās projekta izmaksas ir 1 351 544,09 LVL. Otro kārtu saskaņā ar MK noteikumiem par aktivitātes īstenošanu paredzēts izsludināt līdz 2011.gada 1.martam." Ir noslēdzies konkurss ar nosaukumu "Informācijas sistēmas izstrāde par plūdu riskam pakļautajām teritorijām Daugavas upes baseinam Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda aktivitātes "Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana" ieviešanai". Pašlaik ne valsts nedz pašvaldību rīcībā nav ne nepieciešamo datu par applūšanas biežumu un applūšanas līmeņiem, ne applūšanas teritoriju kartes, pieejamie dati ir ļoti vispārīgi un plašās līdzenās teritorijās precīzāki līmeņi nav nosakāmi bez papildus izpētes darbiem. Šo datu trūkums neļauj pašvaldību teritoriju plānojumos precīzi noteikt aizsargjoslas ap virszemes ūdensobjektiem. Galvenais Projekta uzdevums ir iezīmēt plūdu riska kartes un sagatavot tādu informācijas sistēmu, lai tajā varētu viegli integrēt jaunākus un precīzākus datus, un lai tā būtu viegli uzturama un lietotājam draudzīga.