83. Article — ).

Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu paļaušanās uz likumā "Par tiesu varu" ietverto amatalgas noteikšanas regulējumu esot aizsargājama, jo vajagot ņemt vērā vairākus ar tiesneša amatu saistītus faktorus. Tiesnešiem ar likumu esot noteiktas augstas kvalifikācijas un kompetences prasības. Tiesnešu karjera esot ilgtermiņa izvēle, tāpēc svarīgas esot stabilas garantijas. Tiesnešiem esot noteikti stingri amatu savienošanas ierobežojumi, līdz ar to atalgojuma izmaiņas tiesnešus skarot īpaši, jo viņiem esot visai ierobežotas iespējas nopelnīt papildus. Turklāt, pārtraucot tiesneša karjeru uz laiku, amata vieta netiekot saglabāta un tiesneša karjera jāsāk no jauna. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka ar apstrīdētajām normām tiek pārkāpts arī tiesiskās stabilitātes princips. Grozot likumā "Par tiesu varu" noteikto amatalgas aprēķināšanas kārtību, Pieteikuma iesniedzējiem esot liegta iespēja balstīt savas turpmākās darbības uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un efektīvi plānot savus ienākumus un izdevumus. 4.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzības samazinājums nav samērīgs un taisnīgs salīdzinājumā ar citās valsts institūcijās strādājošo darba samaksas samazinājumu, jo laikā, kad pārējo varas atzaru pārstāvjiem amatalga tika palielināta, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem tā bija iesaldēta. Turklāt tiesnešu darba samaksas sistēma jau pati par sevi paredzot tiesnešu atlīdzības automātisku samazināšanos ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, tāpēc apstrīdētās normas radot netaisnīgu un nepieļaujamu atkārtotu samazinājumu. 4.4. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēju pārstāve Inese Nikuļceva papildus norādīja, ka 2010. gada 22. jūnija spriedumā izdarītie secinājumi esot attiecināmi arī uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Tomēr, vērtējot sabiedrības intereses attiecībā uz valsts pamatbudžeta stabilitātes nodrošināšanu, no vienas puses, un tiesnešu tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu un sabiedrības intereses attiecībā uz taisnīgu un neatkarīgu tiesu, no otras puses, papildus esot jāņem vērā arī tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem noteiktā atalgojuma atšķirības. Mēnešalga, ko saņem zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez kvalifikācijas klases, pašreiz sastādot 79,11 procentus no tiesneša mēnešalgas, tātad esot ievērojami zemāka par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatalgu, un tas neatbilstot vienlīdzības principam. Tāpēc Satversmes 107. un 83. panta pārkāpums neesot attaisnojams ar sabiedrības interesēm attiecībā uz valsts pamatbudžeta stabilitātes nodrošināšanu. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatalga esot salīdzināma ar citu profesiju pārstāvju amatalgām tikai tad, ja šo profesiju pārstāvjiem ir noteiktas līdzvērtīgas atbildības, kompetences, kvalifikācijas, pieredzes un neatkarības prasības, kā arī līdzvērtīgi ierobežojumi. Turklāt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem amatalga pašlaik esot daudz zemāka nekā lielākajai daļai juridisko profesiju pārstāvju, arī to, kuriem ir noteiktas zemākas kvalifikācijas un pieredzes prasības un nav noteikti stingri ierobežojumi. Lai gan zemesgrāmatu nodaļās pieņemto lēmumu skaits kopumā esot samazinājies, būtiski samazinājies arī nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas laiks un līdz ar to tiekot nodrošināts civiltiesiskās apgrozības ātrums. Turklāt katra zemesgrāmatu