1. Article

Konkrētais tirgus Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu." Šā likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības" un 1.panta 3.punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām." Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 5.punktu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu uz līguma pamata sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa likuma 12.¹ panta pirmā daļa arī nosaka, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pamatpakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Statoil un Neste kopīgi pieder privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Rīgas brīvostas teritorijā Rīnūžos, kas savieno Statoil un Neste naftas produktu terminālus un Ziemeļblāzmas staciju. Naftimpeks piederošais termināls (naftas produktu rezervuāri un dzelzceļa infrastruktūra (pievadceļš pie rezervuāriem)) ir izbūvēts blakus Neste un Statoil termināliem, un tā sliežu ceļš ir pievienots Neste-Statoil kopīgajai dzelzceļa infrastruktūrai. Naftimpeks nodarbojas ar gaišo naftas produktu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā tranzīta kravām. Rīgas brīvostas pārvalde un Naftimpeks ir noslēgušas zemes nomas līgumu, kurš ir spēkā līdz 2031.gadam, ar tiesībām Naftimpeks pēc līguma termiņa notecējuma turpināt zemes gabala nomu. Statoil un Neste terminālus un dzelzceļa infrastruktūru izmanto gan savā komercdarbībā, gan izmantojot šo infrastruktūru, sniedz pakalpojumus Naftimpeks - dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu un manevru darbu, izmantojot privāto dzelzceļa infrastruktūru, pakalpojumu. Starp Neste, Statoil un Naftimpeks 22.01.2003. tika noslēgts līgums "Līgums par dzelzceļa pievedceļa izmantošanu" (turpmāk - Līgums). Saskaņā ar Līguma 1.1. punktu, (*). Līguma 2.1. punkts nosaka, ka (*). Līguma 4.2. punktā (*). Saskaņā ar Statoil 07.05.2010. vēstuli faktiski pakalpojuma sniegšana saskaņā ar Līgumu tika uzsākta tikai 2006.gadā, kad Naftimpeks uzsāka naftas produktu kravu pārkraušanu. Kopš šī brīža Neste un Statoil, uz šī paša Līguma pamata sniedz Naftimpeks šādus pakalpojumus: 1) dzelzceļa pievedceļu izmantošana, 2) lokomotīves izmantošana (bez personāla), 3) manevru darbu veikšana, kas ietver lokomotīves mašīnista, vagonu sastādītāju darba nodrošināšanu, kā arī lokomotīves degvielas nodrošināšanu, 4) dispečera pakalpojuma nodrošināšana. Attiecīgi secināms, ka gan no pieprasījuma puses, gan no piedāvājuma puses konkrētās preces tirgus ir privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tirgus. Ievērojot Konkurences padomes 22.10.2009. lēmumā Nr.E02-36 konstatēto1, darbības vai pakalpojumi, kas ir saistīti ar manevru darbu veikšanu, t.sk. lokomotīves un darba spēka izmantošana, ir nodalāmas atsevišķi no privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tirgus. Līdz ar to lietā ir konstatējams otrais konkrētās preces tirgus - manevru darbu pakalpojumi, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru. Vienlaikus, ievērojot Iesniegumā norādītos apstākļus, ir konstatējams arī trešais konkrētās preces tirgus, kurš varētu tikt ietekmēts - naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana. 1.1. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tirgus Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 4. panta 1.punktu "Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst: 1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas; 2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla), inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas u.tml.); 3) robežzīmes un aizsargstādījumi; 4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signāla regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes; 5) dzelzceļa telekomunikāciju tīkli; 6) dzelzceļa eletroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas; 7) stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti; 8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai. Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei." Dzelzceļa likuma 4. panta 2.punkts. 1.1.1. Statoil, Neste un Naftimpeks naftas produktu uzglabāšanas termināli un tiem pievienotā dzelzceļa infrastruktūra atrodas Rīgas brīvostas teritorijas Rīnūžu rajonā. Šajā rajonā ir izvietoti gan naftas produktu, gan cita veidu kravu (beramkravu) termināli (SIA "Alpha osta", SIA "Vexoil Bunkering"u.c.), kuriem krava tiek nogādāta, izmantojot Alpha Ekspress privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Minētā dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" sliežu ceļiem un staciju "Ziemeļblāzma". Konkurences padome, izvērtējot, vai Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra ir faktiski (dabā) aizvietojama ar Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru, konstatēja, ka pastāv neliels dzelzceļa posms, kurš pieder Neste un Statoil, un, kurš ir jāizmanto arī tad, ja Nafimpeks savas komercdarbības veikšanai izmantotu Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru. Tas ir dzelzceļa sliežu posms, kurš savieno Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru ar Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūru un pieder pēdējiem. Lietas izpētes laikā tika saņemti vairāki viedokļi par dzelzceļa infrastruktūru aizvietojamību: 1) Naftimpeks 22.03.2010. vēstule "(..) izmantojot Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru, vienošanās būtu jāpanāk Neste un Statoil ar Alpha Ekspress, kur Naftimpeks nebūtu vienošanās dalībnieks, bet gan trešā persona. Alpha Ekspress termināls apkalpo cita veida kravas (beramkravas), kam uz sliežu ceļiem ir citu principu loģistika, tādējādi padarot Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizvietošanu ar Alpha ekspress dzelzceļa infrastruktūru par ekonomiski neefektīvu un nemotivētu". 2) Statoil un Konkurences padomes Izpilddirekcijas 29.04.2010. Sarunu protokols "(..) Ja pastāv uzskats, ka komerciāli izdevīgāk ir vienoties ar kādu jau esošu infrastruktūras pārvaldītāju par pieeju dzelzceļa infrastruktūrai, Naftimpeks varēja vienoties no vienas puses ar Alpha Ekspress un, no otras puses ar Statoil un Neste". 3) Alpha Ekspress 30.06.2010. vēstule Nr.05/43 - Alpha Ekspress, izvērtējot tehniskās iespējas un ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus pašreizējā brīdī nav iespēju nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas un manevru darbu pakalpojumu sniegšanu. Lai varētu nodrošināt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas un manevru darbu pakalpojumus, Alpha Ekspress ir nepieciešams veikt papildus investīcijas tās infrastruktūrā, kuras pašreizējā brīdi un arī 2011.gadā nav paredzēts veikt (Alpha Ekspress 14.10.2010. vēstule Nr.05/66). 4) VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010. vēstulē Nr.D-7/566 informē, ka dažādu kravas veidu pārvadāšanu izmantojot vienam īpašniekam/pārvaldītājam piederošo dzelzceļa infrastruktūru ir iespējama, ievērojot atšķirīgos nosacījumus, kas ir izvirzīti pārvadājumos izmantotajam ritošajam sastāvam. Lai Naftimpeks pārvadātu sev adresēto kravu, izmantojot vairākiem pārvaldītājiem piederošo dzelzceļa infrastruktūru, ir nepieciešams: saņemt atļauju no Alpha Ekspress, Neste un Statoil, lai izmantotu uzņēmumiem piederošo dzelzceļa infrastruktūru; uzrakstīt iesniegumu SIA "LDz Cargo" par vagonu padošanu un novākšanu uz Alpha Ekspress piederošiem pievedceļiem; noskaidrot vai ir iespējams veikt vagonu padošanu nepieciešamajā apjomā, izmantojot attiecīgos pievedceļus, un izstrādāt instrukciju par manevru darbu veikšanu. Šī instrukcija ir jāsaskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku, VAS "Latvijas dzelzceļš" un SIA "LDz Cargo"; noslēgt līgumu ar SIA "LDz Cargo" par vagonu padošanu un novākšanu. Turpat VAS "Latvijas dzelzceļš" uzsver, ka pašlaik Alpha Ekspress pievedceļi ir regulāri aizņemti ar Alpha Ekspress piederošiem vagoniem, tie ir padoti un gaida izkraušanu, un tādēļ tikai Alpha Ekspress spēj novērtēt Naftimpeks adresēto vagonu skaita un caurlaides spējas ātrumu caur saviem pievedceļiem. 5) Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde2 norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 19.07.2005. noteikumiem Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" amonija nitrāts, nitrofoska (ko ikdienā pārvadā Alpha Ekspress) un naftas produkti, no bīstamo kravu pārkraušanas viedokļa veido augstu sprādzienbīstamības riska pakāpi. Ņemot vērā minēto, Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka Naftimpeks adresēto kravu pārvadāšana Alpha Ekspress teritorijā no drošības viedokļa nebūtu pieļaujama. Ievērojot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka pārvadājumu drošība ostas teritorijā varētu ietekmēt aizvietojamības iespējas, bet šajā lietā tas nav noteicošais faktors. Atbilstoši konkurences tiesību praksei, nosakot konkrēto tirgu, jāņem vērā gan faktiskie, gan potenciālie konkurenti. Tirgus dalībnieks ir uzskatāms par faktisku konkurentu, ja tas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai spēj īsā laikā pārorientēt pakalpojuma sniegšanu uz konkrētiem produktiem vai uz citiem ģeogrāfiskajiem tirgiem bez būtiskām papildus izmaksām vai riskiem. Ja ienākšana tirgū radītu nepieciešamību būtiski koriģēt esošos materiālos un nemateriālos aktīvus, veikt papildus ieguldījumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus vai piedzīvot ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas kavējumus, tirgus dalībnieks tiks uzskatīts par potenciālu konkurentu. Turklāt jābūt pierādījumiem, ka šis tirgus dalībnieks uzņemsies nepieciešamos papildu ieguldījumus vai nepieciešamās pārorientēšanās izmaksas, lai varētu iekļūt konkrētajā tirgū, nepietiek ar teorētisku iespēju iekļūt tirgū. Iekļūšanai tirgū jānotiek pietiekami īsā laika periodā. Līdz ar to Konkurences padomes ieskatā par objektīviem ir uzskatāms VAS "Latvijas Dzelzceļš" sniegtais viedoklis par Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūras noslodzi un Alpha Ekspress sniegtais viedoklis par tās nepieciešamību veikt papildus investīcijas tās dzelzceļa infrastruktūrā, kuras nav paredzēts veikt, un līdz ar to tai nav iespēju sniegt nepieciešamo pakalpojumu Naftimpeks. Turklāt jāņem vērā, ka gadījumā ja Alpha Ekspress sniegtu Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu, nodrošinot arī manevru darbus, šāda pakalpojuma sniegšanas un lietošanas apstākļi būtiski atšķirtos no pašreiz saņemtā pakalpojuma lietošanas apstākļiem - proti, ievērojot to, ka jebkurā gadījumā ir jāizmanto daļa Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra, būtu jāpanāk vienošanās starp četrām darījuma pusēm. Ņemot vērā minēto, lietas izpētes brīdī Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūra attiecībā uz Naftimpeks terminālu nav vērtējama kā aizvietotājprece (pakalpojums) Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūrai. 1.1.2. Statoil un Neste privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aizvietošana, Naftimpeks izbūvējot privāto dzelzceļa infrastruktūru. Naftimpeks 19.07.2010. vēstulē norāda, ka "(..) esošas infrastruktūras īpašniekam ir jānodrošina saprātīga piekļuve tai. Šāda pieeja ir pamatota ar resursu (nauda, laika, materiālu, vides) ekonomiju un ekonomikas attīstību". Statoil 29.04.2010. sarunu protokolā norādīja, ka Naftimpeks gan uzsākot darbību naftas produktu pārkraušanas jomā, gan arī šajā brīdi ir iespēja izbūvēt privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas neskartu Statoil un Neste terminālu teritoriju. Izmaksas šādas infrastruktūras izbūvei varētu būt aptuveni (*) lati. Statoil norāda, ka saskaņā ar brīvostas paplašināšanas plānu pretējā pusē Statoil un Neste kopīpašumam būs centrālā dzelzceļa maģistrāle, kura ļaus nodrošināt pieeju tālākajiem termināliem un pārkraušanas vietām, kas atrodas Mangaļsalā [tādējādi Naftimpeks būtu iespēja pieslēgt sliežu pievadceļus Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētajai dzelzceļa infrastruktūrai]. Līdz ar to Statoil uzskata, ka Statoil un Neste piederošā dzelzceļa infrastruktūra ir potenciāli aizvietojama un tā nav būtiska Naftimpeks darbībā. Statoil un Neste 01.11.2010. vēstulē Nr.A-17-2010 ir sniegušas informāciju par jaunas dzelzceļa infrastruktūras iespējamo atrašanās vietu. "Jaunā dzelzceļa infrastruktūra var tikt izbūvēta blakus Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūrai (līdz Rīgas brīvostas teritorijai), bet pēc tam novirzīta pa Laivinieku ielas otru pusi (ārpus Rīgas brīvostas teritorijas), kur šādas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi netraucētu Neste un Statoil termināli un naftas cauruļvadi. Neste un Statoil ieskatā arī no spēkā esošā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam izriet, ka attiecībā uz šo teritoriju nav noteikti nekādi citi ierobežojumi, kas varētu liegt vai kavēt dzelzceļa infrastruktūras izbūvi. Konkurences padome lūdza sniegt viedokli VAS "Latvijas Dzelzceļš" un Rīgas brīvostas pārvaldei, vai tehniski ir iespējams Naftimpeks izbūvēt savu dzelzceļa infrastruktūru, kas savienotu Naftimpeks terminālu ar Ziemeļblāzmas staciju un neskartu Statoil un Neste piederošu naftas terminālu, t.sk. dzelzceļa infrastruktūru, teritoriju. Minētās institūcijas ir sniegušas sekojošus viedokļus: 1) Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010. vēstuli Nr.D-7/566 tehniski pastāv iespēja būvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru, kas savienotu Naftimpeks naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas terminālu ar Ziemeļblāzmas staciju un kas neskartu Neste un Statoil piederošā termināla teritoriju. Lai izpildītu minēto ir nepieciešams saskaņot tehniskus dokumentus, kā arī jāizpilda Ministru kabineta 02.01.2008. noteikumos Nr.3 "Dzelzceļa būvnoteikumi" noteiktais. 2) Atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes 19.10.2010. vēstulē Nr.1-09/1704 sniegtajai informācijai, blakus jau esošajai Statoil un Neste dzelzceļa infrastruktūrai nav iespējams izbūvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru. Šķēršļi šāda projekta realizācijai ir pietiekošas teritorijas trūkums, naftas terminālu (rezervuāru) tuvums, Statoil un Neste piederošais naftas cauruļvads. Šiem objektiem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas aizsargjoslas, kas ierobežo pieguļošajās teritorijās saimniecisko izmantošanu, tajā skaitā jaunu objektu būvniecību. Turpat Rīgas brīvostas pārvalde norāda, lai varētu sniegt atbildi par to, vai citā vietā vārētu izbūvēt jaunu privātu dzelzceļa infrastruktūru, kas savienotu Ziemeļblāzmas staciju ar Naftimpeks terminālu, ir nepieciešama priekšprojekta izpēte un speciālistu izvērtējums saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīviem, vides aizsardzības, ugunsdrošības, pilsētas apbūves noteikumu un citām normatīvo aktu prasībām, kas var ietekmēt šāda projekta realizāciju. Papildus Konkurences padome lūdza Rīgas brīvostas pārvaldi sniegt skaidrojumu, vai ostas teritorijā, kurā atrodas Naftimpeks termināls, ir plānots attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošinātu iespēju Naftimpeks, neizbūvējot pilnībā vai izbūvējot daļēji savu atsevišķu dzelzceļa infrastruktūru, veikt naftas produktu pārkraušanu sev piederošajā terminālī. Uz minēto Rīgas brīvostas pārvalde ir norādījusi, ka Rīgas brīvostas valdē nav pieņemti lēmumi par jaunu infrastruktūras objektu izbūvi, kas nodrošinātu iespēju Naftimpeks pārkraut naftas produktus. No iepriekšminētā izriet, ka, lai gan VAS "Latvijas dzelzceļš" ir atzinis, ka Naftimpeks tehniski pastāv iespēja būvēt šādu dzelzceļa infrastruktūru, kas tiktu pievienota Ziemeļblāzmas stacijai, šāda dzelzceļa infrastruktūras izbūves iespējamība ir saistīta ar administratīvām prasībām, kuru izpildes rezultātā tikai varētu secināt, vai pastāv iespēja realizēt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, un, ja pastāv, tad cik ilgā laika posmā iespējams veikt dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, kā arī būtu iespējams noteikt projekta patiesās izmaksas, kas būtu balstītas uz konkrētiem aprēķiniem. Savukārt Neste un Statoil norādes par būvniecības plāniem un attīstības projektiem, kas varētu liecināt par esošās infrastruktūras aizvietojamību nākotnē, Rīgas brīvostas pārvalde neapstiprina. Lietā nav gūti arī pierādījumi, ka Latvijas dzelzceļš būtu pieņēmis lēmumu attīstīt jaunu dzelzceļa infrastruktūras Statoil un Neste norādītajā teritorijā. Rīgas brīvostas teritorija, kurā atrodas Statoil, Neste un Naftimpeks termināli (Rīnūži), robežojas ar Laivinieku ielu, kas arī ir Rīgas brīvostas pārvaldes robeža. Savukārt otrpus Laivinieku ielai atrodas "Vecdaugavas" dabas lieguma3 robežas, kas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) sarakstā4. Līdz ar to Naftimpeks gatavību veikt nepieciešamos ieguldījumus ir jāvērtē kontekstā ar plānoto apkārtējās teritorijas attīstību. Lai varētu uzskatīt, ka jaunas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība ir potenciāla aizvietotājprece Neste un Statoil piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, nepietiek ar teorētisku iespējamību. Lietā iegūtie pierādījumi apliecina, ka faktiska aizstājamība dotajā brīdī nav konstatējama. Konkurences padome uzskata, ka, izvērtējot pakalpojumu aizstājamības aspektu, ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai potenciāli aizstājamais pakalpojums Naftimpeks ir pieejams brīdī, ja Statoil un Neste pārtrauktu sniegt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu. Ja aizstājamais pakalpojums nav pieejams, tad cik ilgā laika posmā un kādā apmērā Naftimpeks būtu spiests pārtraukt savu komercdarbību. Naftimpeks gadījumā, Neste un Statoil pārtraucot sniegt dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu, Naftimpeks komercdarbība būtu apstādināta uz ilgstošu laika periodu (kamēr tiek uzbūvēta jauna dzelzceļa infrastruktūra)5 un līdz ar to Naftimpeks būtu spiests pārtraukt darboties konkrētajā tirgū. Ja dzelzceļa infrastruktūru nav iespējams izbūvēt, tad Naftimpeks komercdarbība ir pilnībā pārtraucama attiecīgajā teritorijā6. Līdz ar to, neskatoties uz teorētisko un tehnisko iespējamību Naftimpeks izbūvēt savu dzelzceļa infrastruktūru, tās faktiskai realizācijai pašreizējā brīdī nav gūts apstiprinājums. Ievērojot iepriekšminētos lietas apstākļus, secināms, ka lietas izpētes brīdī Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra nav aizvietojama. Līdz ar to atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam konkrētās preces tirgus šīs lietas ietvaros ir Neste un Statoil privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgus. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka Neste un Statoil ir būvējušas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru savas komercdarbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Līgumu Neste un Statoil, izmantojot sev piederošo dzelzceļa infrastruktūru, pārvadā Naftimpeks piederošo kravu, kamēr netiek ierobežots tiem piederošās naftas produktu kravu apgrozījums. Neste un Statoil privātajai dzelzceļa infrastruktūrai ir noteikts kopīgais kravas apgrozījums (*) tonnas gadā, kur (*) tonnas gadā veido Statoil un Neste kravu apgrozījums, savukārt Naftimpeks paredzēts (*) tonnas gadā. Faktiski Neste un Statoil kravu apgrozījums 2007.gadā veido (*) tonnas, 2008.gadā. (*) tonnas, 2009.gadā (*) tonnas. Savukārt Naftimpeks kravu apgrozījums 2007.gadā veido (*) tonnas, 2008.gadā (*) tonnas, 2009.gadā (*) tonnas un plānots 2010.gadā vairāk kā (*) tonnas. Ņemot vērā pašreizējo kravu apgrozījumu, Statoil un Neste pašreizējā dzelzceļa infrastruktūras noslodze pieļauj Naftimpeks piederošās kravas pārvadāšanu, neradot Neste un Statoil zaudējumus no negūtās peļņas. Tai pašā laikā Naftimpeks, izvēloties teritoriju savas komercdarbības uzsākšanai un noslēdzot līgumu ar Neste un Statoil par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu, ir piekritis šāda stāvokļa esamībai, proti būt atkarīgam no Neste un Statoil komerdarbības attīstības plāniem, un, līdz ar to Naftimpeks jārēķinās, ka, palielinoties Neste un Statoil piederošās kravas apgrozījumam7, var tikt ierobežots Naftimpeks piederošās kravas apgrozījums. Atrašanās dominējošā stāvoklī pati par sevi nav Konkurences likuma pārkāpums, un tātad uzņēmumam, kurš atrodas dominējoša stāvoklī, nav aizliegts attīstīt savu komercdarbību un gūt saprātīgu peļņu. Ņemot vērā nozares (tirgus) specifiku, kurā darbojas minētie tirgus dalībnieki, un to, ka Naftimpeks pamatdarbība ir naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana naftas terminālā, Naftimpeks varētu būt ieinteresēta veikt nepieciešamos izpētes darbus un, ja iespējams, veikt ieguldījumus sev piederošās dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā, lai saglabātu savu konkurētspēju un nodrošinātu pietiekamu neatkarību no citiem tirgus dalībniekiem8. 1.2. Manevru darbu pakalpojumi, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru Ņemot vērā, ka manevru darbu, kas ietver lokomotīves mašīnista, vagonu sastādītāju darba, lokomotīves degvielas, dispečera pakalpojuma nodrošināšanu, Neste un Statoil veic, izmantojot tiem piederošās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, lai nogādātu kravu uz Naftimpeks terminālu, otrs konkrētās preces tirgus šajā lietā ir manevru darbu pakalpojumu tirgus, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru9. Statoil 01.04.2010. vēstulē Nr.CS003120/19 norādīja, ka attiecībā uz manevru pakalpojumiem 2003.gadā, kad tika noslēgts līgums ar Naftimpeks, Statoil un Neste manevru pakalpojumus sniedza (*). Taču drīz pēc Naftimpeks komercdarbības uzsākšanas (*) savu pakalpojumu sniegšanu pārtrauca. Šobrīd Statoil un Neste nodrošina Naftimpeks manevru darbus. Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" apstiprināto 2007.gada instrukciju par VAS "Latvijas dzelzceļš" Ziemeļblāzmas stacijai pievienoto SIA "Latvija Statoil" un SIA "Neste Latvija" Rīgas nafta termināla pievedceļu apkalpošanas un kustības organizēšanas kārtības 1.16. punktu - (*). 1.18.punktā ir noteikts, ka (*). Savukārt (*). No minētā izriet, ka, balstoties uz pašreiz spēkā esošo kārtību, manevru darbus uz Neste un Statoil piederošās dzelzceļa infrastruktūras var veikt tikai viens komersants. Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010. vēstuli Nr.D-7/566, manevru darbu organizēšana (t.sk. dispečerdienests) uz pievadceļiem ietilpst attiecīgā pievedceļa īpašnieka vai pārvaldītāja kompetencē. Statoil 01.04.2010. vēstules Nr.CS003120/19 pielikumā ir iesniedzis divu komercsabiedrību 2008.gadā izteiktos piedāvājumus Statoil un Neste veikt manevru darbus, kas sniedz ieskatu par šāda pakalpojuma tirgus cenu. Statoil 29.04.2010. sarunu protokolā norādīja, ka pēc 2008.gadā veiktās Latvijas dzelzceļa pakalpojuma tirgus izpētes ir secināts, ka piedāvājumos minētā maksa bija krietni lielāka nekā aprēķinot izmaksas, kas veidojas Neste un Statoil no šādas darbības veikšanas. Turklāt saskaņā ar (*) norādīto10, ņemot vērā Statoil un Neste dzelzceļa infrastruktūras specifiskumu (komplicētību), lai uzsāktu manevru pakalpojumu sniegšanu, ir jāiegādājas specifiskas lokomotīves, kas nozīmē ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldīšanu. No (*) un Neste darbinieku sarakstes izriet, ka minētā komercsabiedrība piedāvā veikt manevru darbus, izmantojot Statoil un Neste lokomotīvi un darbiniekus, un tā nav ieinteresēta lokomotīves iznomāšanā kā atsevišķā pakalpojumā. Ņemot vērā minēto un ievērojot Konkurences likuma 1.panta 3.punktu, manevru darbu pakalpojuma konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašākas kā vienas dzelzceļa infrastruktūras robežas, kurā manevru darbi tiek veikti. Lai gan no pieprasījuma puses (Statoil un Neste infrastruktūra) pastāv konkrēti nosacījumi kā, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras īpatnības, kravas veids, no piedāvājuma puses manevru darbu veikšana ir aizvietojama plašākā teritorijā par Neste un Statoil piederošo dzelzceļa infrastruktūru. To apstiprina vairāki fakti - 1) iepriekš šo pakalpojumu Neste un Statoil, sniedza cits tirgus dalībnieks, 2) šo pakalpojumu Neste un Statoil, pēc līguma laušanas piedāvāja sniegt vairāki citi komersanti. Neste un Statoil, izvērtējot piedāvājumus, ir pieņēmuši lēmumu pati organizēt šī pakalpojuma sniegšanu sev piederošajā infrastruktūrā. Mainoties tirgus situācijai un pie nosacījuma, ka pastāv pieprasījums, Neste un Statoil, ir iespējams saņemt šo pakalpojumu no cita komersanta, kā arī sniegt manevru darbus plašākā teritorijā nekā tās dzelzceļa infrastruktūra. Ievērojot iepriekšminēto un to, ka manevru darbu pakalpojumu tirgus ir pakārtots tirgus Neste un Statoil privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pakalpojuma tirgum, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek atstāts atklāts, jo precīza tā definīcija būtiski neietekmē tālākos secinājumus lietā. 1.3. Naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana Saskaņā ar Naftimpeks Iesniegumā norādīto, tā nodarbojas ar gaišo naftas produktu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā tranzīta kravām. Naftimpeks pieder sekojoši naftas produktu rezervuāri: trīs rezervuāri pa 11 000 m3 un divi rezervuāri pa 32 000 m3, kas ar tehnoloģiskām iekārtām savienoti ar dzelzceļa infrastruktūras objektiem un piestātni Nr.ZO-18. Naftimpeks klienti ir naftas produktu eksporta kravu nosūtītāji, visbiežāk no Krievijas Federācijas un no Baltkrievijas. Naftas produkti, kas tiek saņemti pa dzelzceļu cisternās, tālāk tiek pārsūknēti rezervuāros un tālāk kuģos, kas šo preci nogādā gan uz Eiropas, gan ASV ostām. Saskaņā ar Naftimpeks 22.03.2010. vēstuli Naftimpeks termināls tehnoloģiski ir piemērots un paredzēts tikai gaišo naftas produktu pārkraušanai. Tumšo naftas produktu (mazuts, dažādas eļļas, nafta) pārkraušanai būtu jāiegulda liela apjoma investīcijas, kurām pēc Naftimpeks domām nav ekonomiskā pamatojuma. Naftimpeks nepastāv aizvietojamība no piedāvājuma puses attiecībā uz tumšajiem naftas produktiem. Gaišo naftas produktu krava, kas vagoncisternās tiek saņemta Naftimpeks terminālī, ar sūkņu un pārējo tehnoloģiskā procesa posmu palīdzību tiek pārsūknēta (nolieta) no vagoncisternām uz rezervuāriem, kur tā uzglabājas, līdz tiek sasniegts pietiekošs daudzums un/vai līdz brīdim, kad klienta kuģis ierodas piestātnē Nr. ZO-16/18 pakaļ kravai. Naftimpeks var apkalpot kuģus tikai šajā piestātnē, jo tā termināls ir savienots ar minēto piestātni ar 2 naftas produktu cauruļvadiem, pa kuriem arī no rezervuāriem ar sūkņu un citu iekārtu palīdzību tiek piepildīti kuģi. Saskaņā ar Neste 13.04.2010. vēstulē Nr.AD/306/2010 sniegto informāciju, tās termināls ir paredzēts gaišo naftas produktu pārkraušanai un glabāšanai, tādējādi Neste nevar uzsākt pārkraut un uzglabāt cita veida naftas produktus, neveicot būtiskas izmaiņas un ieguldījumus jau esošajā infrastruktūrā. Iepriekšminētais norāda, ka pastāv atšķirīgs tehnoloģiskais process gaišo un tumšo naftas produktu pārkraušanai un ka pārorientācija no viena produkta veida pārkraušanas uz otru, ja tā nav paredzēta būvniecības procesā, varētu veidot būtiskas barjeras ienākšanai tirgū. Galīga secinājuma izdarīšanai, vai no piedāvājuma puses gaišo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas tirgus ir aizvietojams ar tumšo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas tirgu, šajā lietā nav izšķirošas nozīmes, jo detalizēta izvērtēšana būtiski neietekmē tālākos secinājumus lietā. Līdz ar to trešais konkrētās preces tirgus šajā lietā ir naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas tirgus. Saskaņā ar Statoil sniegto informāciju, tā nesniedz trešajām pusēm gaišo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu. Savukārt Neste vienlaikus ar sev nepieciešamā naftas produkta apjoma nodrošināšanu, papildus sniedz trešajām pusēm gaišo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu. Līdz ar to Neste un Naftimpeks naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu tirgū ir uzskatāmi par konkurentiem. Izvērtējot ģeogrāfisko tirgu, secināms, ka, saskaņā ar Neste 13.04.2010. vēstulē Nr.AD/306/2010 sniegto informāciju, svarīgākie kritēriji, pēc kuriem kravas īpašnieks izvēlas konkrēto ostu, varētu būt: ostas atrašanās vieta, pārkraušanas izmaksas, sliežu jauda, cena par termināla pakalpojumu, nosacījumi produktu pārkraušanai, termināla infrastruktūra, piestātnes dziļums, pārkraušanas ātrums un termināla kapacitāte. Naftimpeks Iesniegumā kā konkurentus norādīja Rīgas ostā - Neste, SIA "BLB Termināls", SIA "Mantess", SIA "Ovi", Venstpils ostā - AS "Ventspils nafta", arī Igaunijas un Klaipēdas ostu terminālus. Attiecībā uz iepriekš minētajiem tirgus dalībniekiem Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē norāda, ka kravas īpašnieks/nosūtītājs vai aģents var izvēlēties to ceļu, kas atbilst tā saistībām, izmaksām, termiņiem, tādēļ naftas produktu pārkrāvēju starpā valda konkurence viena reģiona ietvaros, jo atšķirīgās situācijās tie var izvēlēties kādu no pārkrāvējiem minētajās ostās. Naftimpeks norāda, ka aizvietojamība no piedāvājuma puses pastāv. Cenu atšķirība ap 0,10 USD uz tonnu var likt mainīt loģistikas ceļus un pakalpojuma sniedzējus. Konkrētajā lietā tiek vērtēta Neste un Statoil rīcības iespējamā ietekme uz saistīto tirgu - naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas tirgu (kurā darbojas Naftimpeks), ņemot vērā, ka Neste un Statoil atrodas dominējošā stāvoklī tām piederošās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgū Rīgas brīvostas teritorijā. Ievērojot minēto un tālāk Lietā izdarītos secinājumus, nav nepieciešams šajā lietā precīzi definēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tāpēc naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija šajā lietā tiek atstāta atklāta.