3. Article

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma iespējamais pārkāpums Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. Naftimpeks Iesniegumā un 13.01.2010. tikšanās laikā lūdza Konkurences padomi izvērtēt Neste un Statoil darbības: 1) par sensitīvas komercinformācijas pieprasīšanu, 2) par netaisnīgu dzelzceļa infrastruktūras noslodzes sadalījumu (pārvadājamo kravu apjomu sadalījums), 3) palielinot Naftimpeks noteiktās atlīdzības par tiem piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. 3.1. Par sensitīvas komercinformācijas pieprasīšanu Saskaņā ar Naftimpeks Iesniegumā norādīto informāciju, "(..) Naftimpeks katru mēnesi saskaņo kravu apjomus. Turklāt šajā saskaņojumā tiek pieprasīts norādīt arī nosūtītāju, papildus tam, kopā ar kravu Neste un Statoil tiek iesniegta viena no dzelzceļa Preču - pavadzīmes rēķina eksemplāriem. Tādējādi, piemēram, Neste ir zināma visa sensitīvā informācija par Naftimpeks klientiem, kas var tikt negodīgi izmantota, lai piedāvātu Naftimpeks klientiem izdevīgākus noteikumus, par ko Naftimpeks ir netiešas liecības". Šādas netiešas liecības lietas izpētes laikā nav iesniegtas.11 Savukārt Līguma 2.2.punkts nosaka (*). Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē norāda, ka saskaņā ar Līguma 2.2. punkta nosacījumiem un izveidojušos praksi Naftimpeks katru mēnesi iesniedz Neste un Statoil informāciju par nākamajā mēnesī pārvadāšanai pa pievadceļu nepieciešamo naftas produktu apjomu. Šajā saskaņošanas pieprasījumā tiek norādīts gan naftas produkta veids, daudzums, nosūtītājs. Naftimpeks uzskata, ka būtu jāsaskaņo tikai apjomi, nenorādot kravas nosūtītāju. Konkurences padome secina, no Līgumā 2.2.punktā ietvertajiem nosacījumiem neizriet dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums. Informācija ko Naftimpeks sniedz par kravas nosūtītāju, atbilstoši Līguma 2.2.punktam, ir kvalificējama kā (*). Taču vienlaikus jānorāda, ka starp tirgus dalībniekiem nav vēlama šādas sensitīvas komercinformācijas, kas nav nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, apmaiņa. Ņemot vērā minēto, lai izvērtētu šādas informācijas norādīšanu ikmēneša saskaņojumā nepieciešamību, Konkurences padome lūdza Naftimpeks sniegt skaidrojumu par kravas kustību Latvijas teritorijā un ar to saistīto dokumentu plūsmu Rīgas brīvostas teritorijā Rīnūžos. Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē sniedza atbildi, kurā ir norādīta tā kravas kustība no Krievijas - Latvijas robežas un dokumentu aprite līdz Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūrai Rīgas brīvostā. Turpat Naftimpeks norāda, ka "(..) ikmēneša saskaņošanai varētu tikt iesniegts tikai plānotais apjoms tonnās un sadalījumā pa naftas produktiem, kas būtu attaisnojams ar darba plānošanu, bet dzelzceļa pavadzīmes vietā Naftimpeks vēstule ar kravas un apjomu uzskaitījumu, jeb pavadzīmes ar aizkrāsotu jeb slēptu konfidenciālo informāciju." Ņemot vērā iepriekš norādīto, Konkurences padome lūdza Statoil un Neste sniegt skaidrojumu par to, kas regulē ikmēneša saskaņojumā norādāmās informācijas saturu un vai tā ir būtiska pakalpojuma nodrošināšanā. Atbilstoši Statoil un Neste sniegtajai informācijai12, lai klientam tiktu piegādāta krava (vilcienu sastāvs), VAS "Latvijas dzelzceļš" katru mēnesi ir jāinformē par nākamā mēnesī paredzamo kravas apgrozījumu, kvalitāti, nosūtītāju un saņēmēju. Ņemot vērā, ka Naftimpeks izmanto Statoil un Neste piederošo dzelzceļa infrastruktūru, ir nepieciešams privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja saskaņojums par plānotās kravas apjoma pārvadāšanu. Lai Neste un Statoil no savas puses spētu nodrošināt Naftimpeks pakalpojumu, Naftimpeks ir nepieciešams norādīt mēneša kravas apgrozījumu. Savukārt kravas saņemšanas brīdī pavadzīme ir nepieciešama kā dokuments, uz kura pamata tiek sastādīts iekšējs dokuments par transportētās kravas un vagonu daudzumu, uz kura pamata mēneša beigās tiek izrakstīts rēķins Naftimpeks. Pēc iekšējā dokumenta sastādīšanas pavadzīme tiek atdota atpakaļ tās īpašniekam. Pavadzīmes vietā var būt jebkurš cits dokuments, uz kuru Neste varētu paļauties no tiesiskuma viedokļa. Tādējādi pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņa var tikt organizēta, maksimāli samazinot sensitīvās komercinformācijas izmantošanu. Ņemot vērā šajā lietā konstatētos apstākļus, kurā Naftimpeks sniedz un Neste un Statoil pieņem šo informāciju, secināms, ka informācijas apmaiņas process nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Līdz ar to Statoil un Neste darbībās, saņemot Naftimpeks sniegto informāciju, nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. 3.2. Par netaisnīgu dzelzceļa infrastruktūras noslodzes sadalījumu (pārvadājamo kravu apjomu sadalījums). Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 17.03.2010. vēstuli Nr.VL-7/182 privātās lietošanas infrastruktūras jaudas sadali un lietošanas noteikumus nosaka attiecīgās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai īpašnieks. Naftimpeks Iesniegumā norādīja, ka Līguma nosacījumi satur Neste un Statoil uzspiestus noteikumus, kas ierobežo Naftimpeks saimniecisko darbību, jo Līguma nosacījumi paredz iespēju Statoil un Neste atteikt Naftimpeks saskaņojumu par tam piederošās kravas pārvadāšanu. Lietas izpētes laikā netika iesniegti pierādījumi, ka faktiski Naftimpeks būtu liegta tā kravu pārvadāšana izmantojot Statoil un Neste dzelzceļa infrastruktūru. Tieši pretēji, Lietā tika konstatēts, ka faktiski Naftimpeks pārvadā lielāku kravas daudzumu nekā Neste un Statoil kopā, proti, Naftimpeks kravu apgrozījums 2008.gadā veido (*) % un 2009.gadā (*) % no kopējā kravu apgrozījuma. Līguma 1.2. punkts nosaka: (*). Saskaņā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" 2002.gada 14.novembra vēstuli Nr.D-7/1529, kurā ir norādīts, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" 17.07.2002. saņēma saskaņošanai projekta darbu "Naftas termināla "Naftimpeks" dzelzceļa darbības modelēšanu saistībā ar terminālu "Statoil-Neste" darbību" un 23.07.2002. saskaņoja to, ņemot vērā, ka kravu plūsmu apgrozījums caur staciju "Ziemeļblāzma" sadalās sekojoši: 1) pēc pirmās kārtas - Statoil/Neste termināliem kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*) tonnas gadā, Naftimpeks terminālam kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*) tonnas gadā; 2) pēc otrās kārtas [izpildīta] - Statoil/Neste termināliem kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*) tonnas gadā, Naftimpeks terminālam kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*) tonnas gadā. Summārais kravas apgrozījums caur staciju "Ziemeļblāzma" pēc pirmās kārtas ir (*) tonnas gadā un pēc otrās kārtas ir (*) tonnas gadā. Savukārt VAS "Latvijas Dzelzceļš" 26.02.2008. vēstulē Nr.DI-7/74, ko Nafimpeks ir pievienojis Iesniegumam, norādīts, ka pašlaik Ziemeļblāzmas stacija spēj nodrošināt (*) tonnas naftas produktu pārvadāšanu gadā uz/no Neste, Statoil un Naftimpeks termināliem. Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka jau Līgumā ir paredzēts, ka salīdzinoši ar Neste un Statoil kopīgi noteiktajām kvotām (pārvadājamo apjomu daudzums), Naftimpeks ir paredzēts lielāks kvotu daudzums. Šī Lēmuma 1.1.punktā minētie Statoil, Neste un Naftimpeks kravu apgrozījumi norāda, ka Naftimpeks arī faktiski pārvadā lielākus naftas produktu apjomus nekā noteikts Līgumā un to pieļauj arī Līguma 2.4. punktā ietvertais nosacījums (*). Konkurences padome secina, ka no tās rīcībā esošās informācijas neizriet, ka Naftimpeks faktiski būtu ierobežots pārvadāt tā paredzētās kravas. Līguma nosacījumi, Neste un Statoil kā dzelzceļa infrastruktūras īpašniekiem, paturot tiesības nodrošināt sev nepieciešamās kravas apgrozījumu, paši par sevi nesatur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu. Līdz ar to Statoil un Neste darbībās līgumā ar Naftimpeks ietverot nosacījumu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalījumu (arī izvērtējot faktiskos apstākļus) nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. 3.3. Naftimpeks Līgumā noteiktās atlīdzības par Neste un Statoil piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas palielināšanu. Naftimpeks 31.08.2009. saņēma Neste un Satoil vēstuli Nr.AD/1196/09 "Par izmaiņām 2003.gada 22.janvāra līgumā par dzelzceļa pievedceļu izmantošanu noteiktajā atlīdzībā". Šajā vēstulē, sākot ar 01.10.2009., tika noteikta jauna paaugstināta atlīdzība par Neste un Statoil sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības paaugstinājums ir 17,78% apmērā. Konkurences padome izvērtēja atlīdzības apmēra, kas tika piemērots sākot ar 01.10.2009, noteikšanas pamatotību, Konkurences padome izvērtēja tarifā ietverto izmaksu atbilstību 2008.gadā un 2009.gadā Statoil un Neste faktiskajām izmaksām, par katru tarifā ietverto izmaksu pozīciju. 3.3.1. Saskaņā ar Statoil norādīto13 Līgumā noteiktā atlīdzība ietver maksu par Līguma noteikto priekšmetu - dzelzceļa infrastruktūras izmantošana un lokomotīves izmantošana. 2006.gadā Neste un Statoil uzsāka arī manevru pakalpojumu sniegšanu. Taču ar Naftimpeks, papildus jau esošajam Līgumam, līgums par manevru darbu sniegšanu netika noslēgts. Rezultātā Neste un Statoil manevru darbus sniedz tā paša Līguma ietvaros, un līdz ar to Neste un Statoil palielinājās pakalpojuma sniegšanas izmaksas. 2009.gadā Statoil un Neste konstatēja, ka, Līgumā Naftimpeks noteiktā atlīdzība nesedz pakalpojuma izmaksas. Tādēļ Neste un Statoil izmantoja līgumā paredzēto iespēju par atlīdzības paaugstināšanu ar 01.10.2009. Statoil 01.04.2010. iesniedza Konkurences padomei "Pakalpojuma izmaksu aprēķinu", kurā ir iekļautas atbilstošās izmaksas, kas veidojas Statoil un Neste nodrošinot pakalpojumu Naftimpeks, un tajā ietilpst: 1) dzelzceļa pievedceļu izmantošana, 2) lokomotīves izmantošana (bez personāla), 3) manevru darbu veikšana, kas ietver lokomotīves mašīnista, vagonu sastādītāju darba nodrošināšanu, kā arī lokomotīves degvielas nodrošināšanu, 4) dispečera pakalpojuma nodrošināšana (turpmāk tekstā - kompleksais pakalpojums). 29.04.2010. Konkurences padomes telpās notika pārrunas ar Statoil, kuru laikā tika identificētas nepilnības Statoil iesniegtajā Pakalpojuma izmaksu aprēķinā.14 Vienlaikus Konkurences padome lūdza Statoil norādīt - kuram no abiem tirgus dalībniekiem veidojas konkrētās izmaksas (kurš norēķinās ar piegādātājiem, bet kuri ir savstarpējie norēķini), kādā veidā Statoil un Neste nodala, kādā apmērā Pakalpojumu izmaksu aprēķinā ietvertās izmaksas attiecināmas uz Naftimpeks kā uz pakalpojuma saņēmēju, kā arī sniegt pamatotu viedokli attiecībā uz tarifa noteikšanu, ņemot vērā kopīgo kravu apgrozījumu gadā. Ņemot vērā 29.04.2010. tikšanās laikā identificētos jautājumus, Statoil 11.06.2010. iesniedza precizētu "Pakalpojuma izmaksu aprēķinu" par Naftimpeks piemērojamo tarifu, kurā ir aprēķināts tarifs gan gadījumā, ja Naftimpeks tiek sniegts kompleksais pakalpojums, gan, ja tiek nodrošināta tikai dzelzceļa infrastruktūras un lokomotīves izmantošana. Tomēr ievērojot, ka Naftimpeks faktiski tiek sniegts pakalpojums, kurš aptver dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, lokomotīves izmantošanu, kā arī manevru darbu veikšanu (kompleksais pakalpojums), Konkurences padome izvērtēja kompleksā pakalpojuma izmaksas un Naftimpeks piemērotā tarifa samērīgumu. Ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūra ir Statoil un Neste kopīpašums, pakalpojumu Statoil un Neste sniedz kopīgi un pakalpojuma tarifs veidojas no abu tirgus dalībnieku izmaksām, Neste 01.07.2010. vēstulē Nr.AD 492/2010 apstiprināja, ka Statoil 11.06.2010. vēstulē norādītajā "Pakalpojuma izmaksu aprēķinā" ietvertās Neste izmaksas un izmaksu dalīšanas principi ir saskaņoti ar Neste un ir pamatotas ar Neste izmaksām. Statoil 16.08.2010. un Neste 19.08.2010. iesniedza Konkurences padomē dokumentus, kas pamato tarifa aprēķinā iekļautās izmaksas (piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju izrakstītus rēķinus, izdrukas no iekšējās dokumentu uzskaites sistēmas). Statoil un Neste 31.08.2010. iesniedza Konkurences padomē atkārtoti precizētu tarifa aprēķinu, kurā ir norādītas sākotnēji (11.06.2010.) Konkurences padomē iesniegtās tarifa aplēses un izmaksu summas, kas ir pamatotas ar Statoil un Neste iepriekš iesniegtajiem dokumentiem. Neste 01.09.2010. iesniedza Konkurences padomē papildus precizējošu informāciju par Neste izmaksu pamatojošiem dokumentiem. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka Neste un Statoil sniegtā kompleksā pakalpojuma tarifa pamatotību, salīdzinot ar šī pakalpojuma izmaksām, ir izvērtējama, ņemot vērā 31.08.2010. iesniegtos aprēķinus. Minētie aprēķini ir parādīti šī Lēmuma tabulā Nr.1. Tabula Nr.1 Neste un Statoil norādītās pamatotās izmaksas un atbilstoši tām aprēķinātais tarifs pa izmaksu veidiem, ievērojot kopējo kravas apgrozījumu (*) Statoil un Neste iepriekšminētajās vēstulēs attiecībā uz tarifa aprēķinā ietvertajām izmaksu pozīcijām un to aprēķināšanas, kā arī izmaksu attiecināšanas metodēm ir sniegusi šādu pamatojumu: - Pusēm [Statoil, Neste, Naftimpeks] jāsedz ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu saistītie izdevumi proporcionāli lietošanas apjomam, t.i., kravu apgrozījumam. Jebkāda cita pieeja nozīmētu radīt situāciju, kurā infrastruktūras īpašnieku īpašuma tiesības tiek ierobežotas par labu trešajai personai, kas gūst labumu no infrastruktūras īpašnieku veiktajām investīcijām, nedaloties visās to izmaksās un riskā, un tādējādi nostāda infrastruktūras īpašniekus neizdevīgākā konkurences situācijā. Līdz ar to tarifs ir aprēķināts, ņemot vērā faktisko kravas apgrozījumu 2008.gadā un 2009.gadā kopā visām pusēm (Neste, Statoil, Naftimpeks) un Neste un Statoil izmaksas. - (*) 3.3.2. Konkurences padome, pamatojoties uz Neste un Statoil sniegto informāciju, pārbaudīja tarifa aprēķinā iekļauto izmaksu apjomu - pārliecinājās par iesniegto izmaksu attaisnojošo dokumentu atbilstību noslēgtajiem līgumiem, kā arī pēc būtības to atbilstību kompleksā pakalpojuma sniegšanai, izvērtēja izmaksu attiecināšanas principus tajās netiešo izmaksu pozīcijās, kur nav noslēgti līgumi ar izpildītājiem, bet tās ir noteiktas kā daļa no kopējām Neste un Statoil atbilstošajām izmaksām. Atsevišķās izmaksu pozīcijās, ņemot vērā zemāk norādīto pamatojumu, Konkurences padome veica korekcijas. Tabula Nr.2 Neste un Statoil kompleksā pakalpojuma izmaksas LVL, ņemot vērā kopīgo kravas apgrozījumu un izmaksu pamatojošos dokumentus (*) Pārbaudot izmaksu atbilstību tarifa aprēķinā norādītajām izmaksām, Konkurences padome ņēma vērā sekojošus apsvērumus, kā arī veica sekojošas korekcijas aprēķinos: - Ievērojot Statoil un Neste sniegto skaidrojumu, Konkurences padome secina, ka pie esošajiem naftas produktu apgrozījuma apjomiem 2008.gadā un 2009.gadā ir pieļaujams norādītais tarifa aprēķins. Tādējādi katrs Statoil un Neste dzelzceļa infrastruktūras izmantotājs sedz izmaksas proporcionāli kravas apgrozījuma apjomam. - Statoil un Neste ir pamatojuši (*) un (*) izmaksu sadalījumu. (*) izmaksu attiecināšanas metode neliecina par būtisku nesakritību starp sniegto pakalpojumu un tā (*) nepieciešamajiem resursiem. Uz (*) un (*) attiecinātās izmaksas nav vērtējamas kā pārmērīgas un konkrētajos lietas apstākļos piemērotā izmaksu attiecināšanas metode nenorāda uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. - Izmaksu veidos (*) iekļauto izmaksu sākotnējais sedzējs ir (*), tādēļ Konkurences padome ņēma vērā (*) iesniegtos apmaksātos rēķinus par veiktajiem pakalpojumiem un tās norādītās izmaksas šajās pozīcijās. (*) izmaksas tiek summētas kopā no faktiski esošajām (ar izmaksu attaisnojošiem dokumentiem apliecinātajām izmaksām 2008. un 2009.gadā), jo pārbaudot tarifa atbilstību izmaksām, kas veidojas no pakalpojuma sniegšanas, Konkurences padome balstījās uz faktiskajām izmaksām 2008. un 2009.gadā. - (*) Par 2009.gadu Konkurences padome ņēma vērā Neste un Statoil iesniegtos (*) izrakstītos rēķinus katram atsevišķi un Neste 01.09.2010. papildus iesniegtos rēķinus, un kas ir attiecināmi uz (*). 3.3.3. Konkurences padome veica aprēķinu par pakalpojuma izmaksām, kas attiecināmas uz Naftimpeks, ievērojot tā naftas produktu apgrozījumu proporciju pret kopējo naftas produktu apgrozījumu - 2009.gadā (*) % (kopīgais apgrozījums (*) tonnas, no tām Naftimpeks (*) tonnas) un 2008.gadā (*) % (kopīgais apgrozījums (*) tonnas, no tām Naftimpeks (*) tonnas), kas attēlots tabulā Nr.3. Tabula Nr.3 Neste un Statoil kompleksā pakalpojuma izmaksas, ņemot vērā Naftimpeks kravas apgrozījumu (*) Ņemot vērā uz Naftimpeks attiecināmās izmaksas, Konkurences padome veica aprēķinus un novērtēja tarifa atbilstību, ievērojot Neste un Statoil izmaksas un Naftimpeks naftas produktu apgrozījumu, kas attēlots tabulā Nr.4. Tabula Nr.4 Statoil un Neste sniegtā pakalpojuma izmaksas uz 1 tonnu, ņemot vērā Naftimpeks kravas apgrozījumu gadā, USD/tonnu (*) Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, secina, ka Statoil un Neste kopš 2009.gada 1.oktobra Naftimpeks piemērotais tarifs (*) USD par tonnu pie apjoma virs (*) tonnas mēnesī (šādu tarifu piemēroja Naftimpeks, kurš aprēķināts ņemot vērā tā 2009.gada apjomu, proti (*) / 12 mēnešiem = (*) tonnas mēnesī) lietas izpētes periodā nav vērtējams kā pārmērīgs - faktiski tas sedz izmaksas un nodrošina minimālu peļņu ((*) % vai (*)USD par tonnu). Ņemot vērā Statoil un Neste sniegtos izmaksu pamatojošos dokumentus, konstatējams, ka kompleksā pakalpojuma kopīgās izmaksas (šī Lēmuma tabula Nr.3) 2009.gadā salīdzinoši ar 2008.gadu ir pieaugušas vairāk kā par 20 %. Tādējādi ir secināms, ka Naftimpeks noteiktās atlīdzības paaugstinājums par Statoil un Neste sniegtajiem pakalpojumiem ir vērtējams kā pamatots. Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, secina, ka Statoil un Neste darbībās, nosakot Naftimpeks paaugstinātu atlīdzību par tam sniegtajiem pakalpojumiem, nav saskatāms Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta noteiktā pārkāpuma tiesiskais sastāvs.