4. Article

Procesa dalībnieku sniegtie viedokļi 4.1. Statoil un Neste 27.09.2010. vēstulē Nr.AD 661/2010 un 01.11.2010. vēstulē Nr.A-17-2010 sniegtie viedokļi: 1) "Neste un Statoil uzskata, ka lietā esošā informācija nedod pamatu izdarīt secinājumu, ka Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra nav aizvietojama. (..) Lietā nav ņemts vērā tas, ka Neste un Statoil nav ieguvusi dzelzceļa infrastruktūru no valsts vai pašvaldības. Dzelzceļa infrastruktūras izbūvi nav finansējusi ne valsts, ne pašvaldība. Neste un Statoil ir izbūvējusi dzelzceļa infrastruktūru, investējot savus līdzekļus." Konkrētajā lietā ir vērtēts, vai infrastruktūra ir aizvietojama vai nav. Konkurences padome ir secinājusi, ka infrastruktūra nav aizvietojama. Arguments, ka infrastruktūra ir izbūvēta, investējot savus līdzekļus, nemaina iepriekš minēto secinājumu. 2) "Neste un Statoil piekrīt, ka Naftimpeks" šobrīd ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūra, lai veiktu gaišo naftas produktu pārkraušanu Rīgas brīvostas teritorijā. Tomēr Neste un Statoil nevar piekrist tam, ka nav iespējama Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizstāšana." (..) "Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka Rīgas brīvostas teritorijā vēl vienas dzelzceļa infrastruktūras izbūve, kas nodrošinātu piekļuvi Naftas terminālim, ir ekonomiski nerealizējams pasākums." Izvērtējot aizvietojamības iespējas, protams, ir jāņem vērā ekonomiskie apsvērumi (Naftimpeks izmaksas, to atgūšanas iespējas, kā arī ietekme uz Naftimpeks produkta cenu, izbūvējot jaunu dzelzceļa infrastruktūru), tomēr šajā lietā tas nav noteicošais faktors. Lietā tika pieprasīta un saņemta informācija no Rīgas brīvostas pārvaldes un VAS "Latvijas Dzelzceļš" par iespējām būvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošinātu Naftimpeks alternatīvu iespēju, neizmantojot Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūru, nogādāt kravu naftas produktu terminālī. Izvērtējot VAS "Latvijas Dzelzceļš" un Rīgas brīvostas pārvaldes sniegto informāciju, netika gūts apstiprinājums, ka šāds projekts ir realizējams arī faktiski (dabā). 3) "(..) no SIA "Alpha Ekspress" 30.08.2010. vēstules Nr.05/43 izriet, ka tā nevēlas nodrošināt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un manevru darbu pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ. Neste un Statoil piekrīt, ka šādu pakalpojumu sniegšana vēl kādam komersantam var radīt Alpha Ekspress neērtības un prasīt papildus darbu, lai nodrošinātu koordinētu un drošu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kā arī saprot to, ka Alpha Ekspress nav gatava sniegt šos pakalpojumus Naftimpeks par tik zemu atlīdzību, kā to šobrīd dara Neste un Statoil. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, šādi apsvērumi nevar kalpot tam, lai secinātu, ka Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūra nav uzskatāma par potenciālu Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizvietotāju." Konkurences padome ir izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus kopsakarā. Lietā esošie pierādījumi - sk. Alpha Ekspress, VAS "Latvijas Dzelzceļš" sniegtā informācija, kas atspoguļota šā lēmuma 1.1. punktā, Naftimpeks naftas produktu kravas apgrozījums (sk. šā lēmuma 1.1. punkts) norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka Alpha Ekspress būtu spējīga sniegt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu. Ievērojot minēto, kā arī to, ka pakalpojuma sniegšanas un konkurences apstākļi būtu atšķirīgi, gadījumā, ja vienošanās būtu jāpanāk starp Alpha Ekspress, Statoil, Neste un Naftimpeks, Konkurences padome ir secinājusi, ka Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūra Naftimpeks gadījumā nav aizvietojama ar Neste un Statoil privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. 4) "Neste un Statoil vēlas atkārtoti vērst Konkurences padomes uzmanību uz to, ka no ES tiesu prakses izriet, ka nav nepieciešams, lai aizstājējs būtu jau pastāvošs un pieejams konkrētajā brīdī. Pietiek konstatēt, ka tāds potenciāli ir iespējams, izmantojot jebkādus saprātīgus līdzekļus". (..) Ievērojot ES tiesu praksi, tas vien, ka Naftimpeks sava dzelzceļa infrastruktūras izbūvei ir jāievēro tiesību aktos noteiktā kārtība, kas prasa zināmu laiku un resursus projekta realizācijai, nenozīmē, ka jaunas dzelzceļa infrastruktūras izbūve nav uzskatāma par esošās infrastruktūras potenciālu aizstājēju. Tiesību aktos noteiktās kārtības ievērošanu nevar uzskatīt par ko tādu, kas pārsniedz "saprātīgu līdzekļu izmantošanu. (..) Protams, lai izbūvētu dzelzceļa infrastruktūru šajā teritorijā, būtu jāievēro vispārsaistošo tiesību akti, kas attiecas uz ikvienu šāda veida būvprojektu, tai skaitā būtu jāsaņem kompetento iestāžu novērtējumi un atļaujas. Tomēr nepieciešamība ievērot tiesību aktos noteikto vispārsaistošo kārtību būvniecības projektu realizēšanai nevar tikt uzskatīta par šķērsli šādas infrastruktūras izbūvei. Arī Neste un Statoil ieguldīja ievērojamus naudas līdzekļus, kā arī cilvēkresursus, lai izstrādātu nepieciešamo dzelzceļa infrastruktūras projektu, saņemtu visas nepieciešamās atļaujas un saskaņojumus." Konkurences padome norāda, ka katra lieta tiek izvērtēta, ievērojot katras lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Saskaņā ar konkurences tiesībām, nosakot konkrēto tirgu, tiek vērtētas arī barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū, tai skaitā barjeras, ko veido administratīvo prasību izpilde, tie var būt arī ekoloģiskie ierobežojumi (dažādu vides aizsardzības institūciju noteiktie aizliegumi). Šajā konkrētajā gadījumā bažas par šāda projekta realizāciju izraisa fakts, ka Rīgas brīvostas pārvalde, kas ir konkrētās teritorijas pārvaldītājs, ir norādījusi, ka lai vispār varētu spriest par šāda projekta realizāciju ir nepieciešama priekšprojekta izpēte un dažādu administratīvo prasību izpilde. Bez tam ir jāņem vērā apstāklis, ka teritorija, kuru Statoil un Neste ir norādījušas kā iespējamo dzelzceļa infrastruktūras būvniecības vietu, robežojas ar "Vecdaugavas" dabas liegumu. "Vecdaugavas" dabas liegums ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura ir iekļauta Natura 2000 sarakstā. Minētais Konkurences padomes izpratnē nozīmē, ka pastāv iespēja, ka šāda projekta realizēšanai ir būtiski šķēršļi tieši no administratīvo prasību un vides aizsardzības viedokļa. Konkurences padomes uzskata, ka konkrētās lietas ietvaros, lai varētu izvērtēt, vai jauna dzelzceļa infrastruktūras būvniecība ir uzskatāma par Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizvietotāju, ir jābūt visu atbildīgo institūciju atļaujām un novērtējumiem (zināmi zemes īpašuma lietošanas nosacījumi, atbildīgo vides aizsardzības institūciju atzinumi u.c.), no kuriem izriet, ka šāds projekts ir realizējams (t.sk. par šāda projekta kopējo ietekmi uz vidi) un attiecīgi tālāk šī aizvietojamība tiktu vērtēta, ņemot vērā izvirzītos nosacījumus un ekonomiskos apsvērumus, sekojoši būtu pamatota diskusija par "saprātīgu līdzekļu izmantošanu". Konkurences padome apzinās Statoil un Neste veikto ieguldījumu tās infrastruktūras Rīgas brīvostas teritorijā attīstībā un attiecīgi arī ir norādījusi, ka ir pašsaprotamas to tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību, lai būtu pamatota interese sniegt šādu pakalpojumu. Kā izriet no dokumentācijas, ko ir iesūtījusi Neste un Statoil15, par plānoto naftas produktu uzglabāšanas tvertņu būvniecību, šie projekti tiek attīstīti tam paredzētajās teritorijās. Pretēja situācija ir ar Statoil un Neste norādīto teritoriju dzelzceļa infrastruktūras uz Naftimpeks termināli izbūvei - Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu, ka šī teritorija ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai. 4.2. Naftimpeks 29.09.2010. vēstulē sniegtais viedoklis. 1) "(..) Naftimpeks uzskata, ka Konkurences padomes Izpilddirekcija nav veikusi pietiekamu Naftimpeks iesniegumos minēto apstākļu pārbaudi, nav pārbaudīti Neste elektroniskie datu nesēji (kur būtu iespējams redzēt, vai Naftimpeks sniegtā informācija par kravu piegādātājiem un apjomiem netiek negodīgi izmantota Neste naftas produktu vairumtirdzniecības biznesā, pārsūtot to citām personām), tāpat netika izmantota iespēja intervēt lieciniekus, uz kuriem norādīja Naftimpeks.(..)" Konkurences padome norāda, ka lietas izpētes laikā (no 04.01.2010., kad Naftimpeks iesniedza iesniegumu Konkurences padomē līdz 25.11.2010., kad Konkurences pieņēma lēmumu šajā lietā) Naftimpeks vairākkārtīgi nav sniedzis atbildes pēc būtības uz Konkurences padomes pieprasīto informāciju par Naftimpeks norādītājām Neste darbībām (Konkurences padomes un Naftimpeks pārstāvju 13.01.2010. sarunu protokols, Konkurences padomes 16.03.2010. informācijas pieprasījums Nr.568, Konkurences padomes 18.06.2010. informācijas pieprasījums Nr.1316). Konkurences padomes Izpilddirekcija lietas izpētē piemēro tās izmeklēšanas metodes, kas ir samērīgas, lietderīgas un efektīvas lietas objektīvo apstākļu konstatēšanai un izvērtēšanai. Naftimpeks viedoklis ir nepamatots, ievērojot Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka Neste informācija par plānoto un faktisko preču kustību ir nepieciešama pakalpojuma sniegšanai. Tai pašā laikā Neste ir norādījusi, ka dokuments, kurā šī informācija ir atspoguļota, nav jābūt noteiktas formas. Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka Naftimpeks ir iespējas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju nodot, maksimāli samazinot komercinformācijas izpaušanu. Lietā ir konstatēts, ka Naftimpeks nav veicis attiecīgās darbības. Tāpat Naftimpeks nav iesniedzis faktus, kas liecinātu, ka Neste nodotā informāciju tiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem, kā rezultātā ir ietekmēta Naftimpeks konkurētspēja (papildus argumentāciju sk. šā lēmuma 4.3.punkta 2)apakšpunktā). Līdz ar to Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 3. un 4.punktā minēto darbību veikšanai Lietas izpētes laikā nebija objektīva un tiesiska pamata. 2) "(..) Iepazīstoties ar Konkurences padomes 17.09.2010. vēstuli un ar lietas materiāliem, Naftimpeks secināja, ka Izpilddirekcija informāciju par tarifa pamatotību ir pieprasījuši tikai no iespējamiem pārkāpējiem - Neste, Statoil, bet ne no trešajām personām - darbiniekiem, Valsts ieņēmuma dienesta, pakalpojumu sniedzējiem u.tml. Tā kā iespējamie pārkāpēji atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, tad tiem nav ekonomiskās motivācijas pazemināt savas izmaksas un iepirkt pakalpojumus, darbus un materiālus par iespējamām zemākajām cenām. Minētais, iespējams, ir novedis pie tā, ka izdevumu daļu veidojošās pozīcijas ir sadārdzinātas salīdzinājumā ar tirgū esošajām cenām, ko maksā citi tirgus dalībnieki par tādu pašu pakalpojumu, darbu. Naftimpeks uzskata, ka Izpilddirekcijai bija jāveic salīdzinošā analīze, pieprasot informāciju no paša Naftimpeks, no citiem naftas produktu pārkrāvējiem un/vai privātā dzelzceļa infrastruktūras īpašniekiem ostās.(..)" Attiecībā uz netaisnīgi augtas (pārmērīgas) cenas noteikšanu Eiropas Kopienas Tiesa spriedumā lietā United Brands v.Commision ir atzinusi, ka cenas nesamērība var tikt konstatēta, salīdzinot to ar pakalpojuma faktiskajām izmaksām. Gadījumā, ja pakalpojuma cena neatbilst faktiskajām izmaksām, ir jānoskaidro vai cena ir pati par sevi netaisnīga vai arī salīdzinot ar citu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.16 Kā izriet no Eiropas Kopienu tiesas un Eiropas Komisijas prakses, tirgus dalībnieku noteiktā pakalpojuma cena ar citu tirgus dalībnieku noteiktajām cenām ir salīdzināma un cenas taisnīgums saistībā ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību ir izvērtējams tajos gadījumos, kad noteiktā cena neatbilst faktiskajām izmaksām. Ievērojot noteikto praksi, Konkurences padome, izvērtējot izmaksas, kas veidojas Neste un Statoil no konkrēta pakalpojuma sniegšanas, ir balstījusies uz izmaksu pamatojošiem dokumentiem. Izvērtējot šos dokumentus, tika konstatēts, ka Neste un Statoil sniegtā pakalpojuma cena atbilst izmaksām. Lieta vērtētās izmaksu pozīcijas nav uzskatāmas par nesamērīgām, ievērojot sniegtā pakalpojuma saturu. Līdz ar to Naftimpeks argumenti nav pamatoti. Konkurences padome norāda, ka Naftimpeks ir konkrētā administratīvā procesa dalībnieks, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcība, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā var būt būtiski. Līdz ar to Naftimpeks ir pienākums bez Konkurences padomes uzaicinājuma iesniegt tā rīcībā esošo informāciju un arguments, ka Konkurences padome nav pieprasījusi tam informāciju, nav pamatots. 3) "(..) No Konkurences padomes vēstules ir redzams, ka iespējamie pārkāpēji jau 2010.gada aprīļa sākumā ir iesnieguši Izpilddirekcijā "Pakalpojuma izmaksu aprēķinu", kas acīmredzot nav bijis pamatots, jo gan 2010. gada jūnijā, gan augustā, vēl arī septembrī ir sniegti pamatojošie dokumenti. Mūsuprāt, tas nozīmē, ka ne uz aprīļa mēnesi, ne uz 2009.gada augustu nekādu pamatojošu aprēķinu vai dokumentu nav bijis. Tas nozīmē, ka ir noticis pārkāpums, jo noteiktais tarifs nav pamatots uz ekonomiskiem aprēķiniem, kā to norāda arī paši iespējamie pārkāpēji savās atbildēs Izpilddirekcijai. Izpilddirekcija nav pārbaudījusi arī tarifa, kas tika piemērots līdz 2009.gada 1.oktobrim, pamatotību." Konkurences padome norāda, ka no Naftimpeks Iesniegumā minētā, kā arī no 13.01.2010. Sarunu protokola skaidri un nepārprotami izriet Naftimpeks lūgums Konkurences padomei izvērtēt Neste un Statoil tarifu, kurš Naftimpeks tiek piemērots sākot ar 01.10.2009. Tarifu, kurš tika piemērots līdz 01.10.2009. Naftimpeks uzskata par atbilstošu izmaksām.17 Tādējādi Naftimpeks iebildums ir noraidāms, pirmkārt, kā neatbilstošs Iesniegumā izteiktajam lūgumam. Izvērtējot Statoil un Neste tarifā, kurš tika piemērots no 01.10.2009. iekļautās izmaksas, Konkurences padome veica arī 2008.gada tarifā iekļauto izmaksu analīzi. Līdz ar to saistībā ar Naftimpeks 29.09.2010. vēstulē izteiktajām bažām par tarifa pamatotību, Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar tās veiktajiem aprēķiniem Naftimpeks 2009.gadā vidēji ir maksājis (*) USD par tonnu (*). Ievērojot Konkurences padomes veiktos aprēķinus un Naftimpeks pārvadātās kravas proporciju pret kopējo pārvadātās kravas apgrozījumu, vidēji 2009.gadā Naftimpeks piemērotais tarifs par 1 pārvadāto naftas produktu tonnu nesedza Statoil un Neste atbilstošās izmaksas (proti izmaksas, kas ir attiecināmas uz Naftimpeks proporcionāli tā kravas apgrozījumam), savukārt 2008.gadā piemērotais tarifs (*) USD par tonnu (ja tiek pārvadāta krava vairāk nekā (*) tonnas gadā) ir nedaudz pārsniedzis atbilstošās izmaksas uz 1 pārvadāto naftas produktu tonnu un nodrošinājis minimālu peļņu (*) % apmērā. Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. Konkurences padome, pārbaudot 2008.gadā un 2009.gadā spēkā esošos tarifos iekļautās izmaksas, konstatēja, ka piemērotie tarifi nav nesamērīgi ar atbilstošajām izmaksām un līdz ar to nav vērtējami kā netaisnīgi. Ņemot vērā minēto, Naftimpeks iebildums ir noraidāms, jo tas ir pretrunā lietā iegūtajiem tiešajiem pierādījumiem (izmaksas un aprēķini). 4) "(..) Konkurences padome nepareizi ir secinājusi, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu izmaksas ir pieaugušas par vairāk kā 20%, jo 2009., 2010.gadā, piemēram, Naftimpeks izmaksas tikai samazinājās, piemēram, algas, atcēla akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, ko izmanto lokomotīvei u.tml. Naftimpeks ir veicis savus aprēķinus, no kuriem izriet, ka pamatots tarifs varētu būt no 0,423 USD/t līdz maksimums 0.45 USD/t." Konkurences padome atkārtoti norāda, lietas izpētes gaitā tika izvērtēti Neste un Statoil sniegtie dokumenti, t.sk. grāmatvedības dokumenti, kas pamato tarifā iekļauto izmaksu summas. Izmaksas, kas veidojas atšķirīgu pakalpojumu sniedzējiem, nav salīdzināmas. Papildus Konkurences padome norāda, ka tas, ka viens tirgus dalībnieks ir samazinājis izmaksas, samazinot algas, savukārt cits tirgus dalībnieks nav samazinājis izmaksas, liecina par tirgus dalībnieku atšķirīgām darbības stratēģijām. Minētais nenorāda uz nelikumīgu darbību veikšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, uz kuru pamata Konkurences padome būtu veikusi nepareizus secinājumus. Turklāt saskaņā ar Naftimpeks 2009.gada pārskatu Naftimpeks izmaksas 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir tikai pieaugušas. Tā, piemēram, 2009.gada pārskata sadaļā Personāla izmaksas (Piezīme 27) norādītās izmaksas ir pieaugušas par 18,55%, sadaļās Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (Piezīme Nr.2), Pārdošanas izmaksas (Piezīme Nr.3) un Administrācijas izmaksas (Piezīme Nr.4) norādītās izmaksas ir pieaugušas attiecīgi par 5%, 21% un 11%, atsevišķos izmaksu veidos kā, piemēram, Apsardzes izdevumi izmaksas ir pieaugušas pat par 185% Līdz ar to kā neatbilstošs faktiskajai situācijai ir vērtējams Naftimpeks izteiktais apgalvojums par Naftimpeks izmaksu samazināšanos. Nav izprotams Naftimpeks minētais, ka pamatots varētu būt tarifs no 0,42-0,45 USD par tonnu, nesniedzot informāciju un dokumentus, kas pamatotu šādu apgalvojumu, un tai pašā laikā atzīstot, ka tarifs no (*) USD par tonnu gadā, kurš tika piemērots no 01.09.2007., ir pamatots. Jānorāda, ka līguma noslēgšanas brīdī (2003.gadā) spēkā esošā atlīdzība bija intervālā no (*) USD par tonnu, tātad lielāka nekā Naftimpeks uzskata par piemērotu šajā brīdī (2010.gadā). Konkurences padome noraida visus minētos Naftimpeks iebildumus kā nepamatotus. 4.3. 22.11.2010. Konkurences padomē tika saņemta Naftimpeks 17.11.2010. vēstule, kurā Naftimpeks 1) lūdz Konkurences apdomi iepazīstināt ar Neste un Statoil kompānijai Naftimpeks noteiktā pakalpojuma tarifa aprēķina tabulu, kurā būtu norādīti tarifa aprēķinā ietverto izmaksu nosaukumi un katras konkrētās pozīcijas procentuālā daļa attiecībā pret gala iznākumu. Minēto Naftimpeks pamato ar sekojošu "(..) Tā kā Naftimpeks nav ne Neste, ne Statoil konkurents uz pakalpojumu, kas saistīti ar dzelzceļa pievadceļu izmantošanu, sniegšanu, bet gan šo pakalpojumu saņēmējs-klients, tad šāda veida informācija, kas nesatur cenas, nevar nekādā veidā aizskart pakalpojuma sniedzēju komercnoslēpumu. (..) Neste un Statoil rīcībā ir Naftimpeks komercnoslēpumu saturošā informācija par naftas produktu piegādātājiem, apjomiem u.tml., tāpēc šādas vispārīgas informācijas sniegšana attiecībā uz tarifā iekļautajiem izdevumu posteņiem ir tikai taisnīga prasība. (..) Neste Termināla vadītājs (..) 08.09.2008. ir nosūtījis e-pasta vēstuli Naftimpeks, kuras pielikumā bija ietverts aprēķins. Minētais liecina, ka Neste šāda veida informāciju neuzskatīja par tādu, kura satur ierobežotas pieejamības informāciju attiecībā pret Naftimpeks, turklāt minētajā pielikumā bija ne tikai pati tabula, bet arī cenas. Konkurences padomei, izprasot attiecīgo 08.09.2008. e-pasta vēstuli, būs iespējams pārliecināties, ka Neste pati neuzskata attiecīgo informāciju par ierobežotas pieejamības informāciju, maldinot Konkurences padomi par informācijas statusu, nolūkā liegt Naftimpeks iespēju argumentēti iebilst pret pakalpojuma tarifa aprēķina tabulu." Konkurences padome atkārtoti norāda, ka Naftimpeks kā administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt tā rīcībā esošo informāciju. Ņemot vērā, ka Naftimpeks kopš lietas ierosināšanas brīža nav iesniedzis Konkurences padomei tā minēto e-pasta vēstuli, nav iespējams konstatēt kādu aprēķinu Neste 08.09.2008. ir sniegusi Naftimpeks. Tarifā iekļaujamās izmaksas un to veidi (jeb pozīcijas), kas veidojas, uzņēmumam sniedzot pakalpojumu kādam citam uzņēmumam, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Līdz ar to Konkurences padomei, ievērojot arī Statoil un Neste izteikto lūgumu Konkurences padomei piešķirt minētai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, nav tiesību iepazīstināt ar norādīto informāciju Naftimpeks kā Neste un Statoil sniegtā pakalpojuma saņēmēju. 2) "(..) Naftimpeks pastāv bažas, ka tā sniegtā informācija par kravu piegādātājiem un apjomiem tiek negodīgi izmantota Neste naftas produktu vairumtirdzniecības biznesā. Aptaujājot savus sadarbības partnerus Naftimpeks ir guvis apstiprinājumu savām bažām, jo kompānija, ar kuru Naftimpeks sadarbojas kopš 2007.gada, ir apstiprinājusi, ka ar Neste saistītas personas ir vairākkārt interesējušies par iespēju uzsākt sadarbību to pašu naftas produktu pārkraušanai, izsakot piedāvājumu vienoties par izdevīgākiem tarifiem (..)". Konkurences padome, iepazīstoties ar Naftimpeks 17.11.2010. vēstulei pievienoto klienta vēstuli, adresētu Naftimpeks, secina, ka tajā norādīta informācija par izdevīgākiem nosacījumiem attiecībā uz dzelzceļa tarifu. Ievērojot minēto, Konkurences padome vēlas norādīt Naftimpeks, ka uzņēmumi savstarpēji konkurē, piedāvājot klientiem izdevīgākus nosacījumus (pakalpojuma cena un kvalitāte, izpildes termiņš, dažādas atlaides utt. nosacījumi, kas var veidot konkurētspējīgāku produktu), sekojoši ir klienta ziņā, vai tas izvēlas citu pakalpojuma sniedzēju vai ir apmierināts ar pašreizējo pakalpojumu sniedzēju un ir lojāls pret to. Konkrētajā lietā, neskatoties uz to, ka Neste un Statoil kopīgi, pamatojoties uz to kopīgajām īpašuma tiesībām, atrodas dominējošā stāvoklī Neste un Statoil privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tirgū, Neste un Statoil nav aizliegts konkurēt ar Naftimpeks naftas produktu pārkraušanas tirgū. Konkurences padome jau šā lēmuma 4.2.punkta 1) apakšpunktā norādīja, ka, izvērtējot lietas apstākļus, ir secināms, ka Neste informācija par plānoto un faktisko preču kustību ir nepieciešama pakalpojuma sniegšanai. Tai pašā laikā Neste ir norādījusi, ka dokuments, kurā šī informācija ir atspoguļota, nav jābūt noteiktas formas. Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka Naftimpeks ir iespējas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju nodot, maksimāli samazinot komercinformācijas izpaušanu, kā arī to, ka Naftimpeks nav veicis attiecīgās darbības. Ievērojot šā lēmuma 3.punktā minēto, Konkurences padome secina, ka SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 4.punktu un 13.panta pirmās daļas 4.punktu un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr. 2833/10/03.02/1 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1Konkurences padomes 22.10.2009. lēmuma Nr.E02-36 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Alpha Ekspress" darbībās", 2. punkts, Konkrētais tirgus, 2.-3.lpp. 2Rīgas brīvostas pārvaldes 10.08.2010. vēstule Nr.1-15/1319 adresēta Naftimpeks 3 MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem" 4Dabas aizsardzības pārvaldes publiski pieeajmā informācija http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_liegumi/vecdaugava/%22%22/, http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Vecgaugava-03.pdf; Rīgas brīvostas pārvaldes publiski pieejamā informācija - Rīgas brīvostas attīstības programmas vides pārskats, 66 lp; Rīgas brīvostas attīstības programmas vides pārskata pielikumi, Pielikums D. 5 Kā iespējams secināt no Iesniegumam pievienotās sarakstes starp Neste, Statoil un Naftimpeks par trešā pievadceļa izbūvi, diskusija par trešā pievadceļa izbūvi ir uzsākta 2002.gada vidū (Naftimpeks 19.09.2010. vēstule Nr.02-09/2002), 2004.gadā ir veikti Naftimpeks dzelzceļa tīkla modelēšanas darbi (Naftimpeks 03.09.2004. vēstule Nr.01-09/2004 adresēta VAS "Latvijas Dzelzceļš), 2005.gadā Alpha Ekspress ir nolēmusi dot saskaņojumu projekta par dzelzceļa pievedceļa Nr.3 izbūvi izstrādei (Alpha Ekspress 15.06.2005. vēstule Nr.05/32, adresēta Statoil, Naftimpeks un Neste) un atbilstoši Statoil 29.04.2010.Sarunu protokolā norādītajam, trešā pievadceļa izbūve ir pabeigta 2007.gadā. Protams Konkurences padome apzinās, ka katra projekta, ievērojot tā realizēšanas vietu, apstākļus un no tā izrietošos izpildāmos noteikumus un nosacījumus, projekta posmi, realizācijas izpildes laiks var atšķirties, tomēr pastāv zināmas likumsakarības un atbilstības. Attiecīgi secināms, ka šāda dzelzceļa infrastruktūras izbūvei, ietverot atļauju un saskaņojumu u.c. saņemšanu, plānošanu (plāna, projekta, u.c. dokumentu izstrāde, modelēšana) līdz faktiskai tā realizācijai dabā būtu nepieciešami vairāki gadi. 6Paziņojuma par konkurences noteikumu piemērošanu piekļuves līgumiem telekomunikāciju nozarē 91. a) punktā, Komisija saistībā ar infrastruktūru, kurai ir jānodrošina piekļuve (neaizvietojamu infrastruktūru), ir norādījusi, ka par būtisku infrastruktūru ir atzīstama tāda, ja piekļuve attiecīgajai infrastruktūrai ir svarīga, lai uzņēmumi varētu konkurēt attiecīgajā tirgū. Atsakot piekļuvi, tirgus dalībnieka darbības kļūst neiespējamas vai nopietni un nenovēršami neekonomiskas. Turpat Komisija norāda, ka "Lai gan, piemēram, liberalizētiem pakalpojumiem no 1996. gada 1. jūlija var izmantot alternatīvu infrastruktūru, paies zināms laiks, līdz tā daudzos gadījumos kļūs par apmierinošu alternatīvu atzītā operatora iekārtām (…)" [izcēlums pievienots] (OJ 98, C 265). 7 Statoil un Neste 01.11.2010. vēstulē Nr.A-17-2010 informē, ka tās ir plānojušas izbūvēt jaunas tvertnes to terminālu teritorijās Rīgas brīvostas teritorijā, sekojoši ir paredzams, ka pārskatāmā nākotnē būtiski palielināsies Neste un Statoil pārvadāto kravu apgrozījums. 8Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes publiski pieejamo informāciju (Rīgas brīvostas pārvaldes attīstības programma 2009.g.-2018.g., 20 lp.), 2008.gadā Naftimpeks kopā ar AS "BLB Baltijas termināls", SIA "Latvijas Rietumu termināls" ir lielākie no 8 uzņēmumiem, kas Rīgas brīvostā nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu. Minētie trīs uzņēmumi kopā pārkrāva 85% no kopējā lejamkravu apjoma. 9Konkurences padomes Lēmumā Nr. E02-36 tika konstatēts, ka manevru darbu pakalpojumu tirgus ir atdalāms no dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgus, 2.2. punkts, 4 lpp. 1029.04.2010.Sarunu protokola 5. lpp. 11Naftimpeks lūdza Konkurences padomi norādīt, kādā formā liecība būtu sniedzama, Konkurences padome atbildes vēstulē un telefoniski norādīja par minēto kārtību. Tomēr Naftimpeks liecību, kas norāda uz klientu negodīgu pārņemšanu lietā nav sniedzis. 12Statoil 29.04.2010. Sarunu protokols, Neste 27.05.2010. Sarunu protokols 13Statoil 29.04.2010. Sarunu protokols, Statoil 01.04.2010. vēstule Nr.CS03120/19 1429.04.2010. Sarunu protokols 6. lpp. 15Statoil un Neste 12.11.2010. vēstule 1614.02.1978. spriedums lietā 27/26 United Brands v.Commission [1978] ECR, Recueil, 207 lpp., 250.-252.punkts 17Naftimpeks Iesniegumā minētais " (..) 2009.gada 31.augustā Naftimpeks saņēma vēstuli Nr.AD/1196/09 "Par izmaiņām 2003.gada 22.janvāra līgumā par dzelzceļa pievedceļu izmantošanu noteiktajā atlīdzībā". Šajā vēstulē abi dzelzceļa infrastruktūras īpašnieki vienpersoniski paziņo, ka sākot ar 2009.gada 1.oktobri tiek noteikta jauna paaugstināta atlīdzība par Neste un Statoil sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības pakalpojums ir nesamērīgs, netaisnīgs un ekonomiski nepamatots un tādējādi satur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes (..)" un 13.01.2010 Sarunu protokolā fiksētais " (..) Jau iepriekš 2007.gadā [01.09.2007.] bija maksas paaugstināšana,, kurai Naftimpeks piekrita kā pamatotai, jo valstī palielinājās inflācija, tika palielinātas darbiniekiem algas u.c.(..)" Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme