37. Article

SIA "RIMI Latvia" iebildumi par lietā Nr.P/09/06/5 konstatētajiem pierādījumiem KP Izpilddirekcija 22.09.2010 ar vēstuli Nr.2017 nosūtīja SIA "RIMI Latvia" uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.P/09/06/5 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas. KP 05.10.2010 saņēma SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju 05.10.2010 vēstules atveidojumu faksimilā un 11.10.2010 vēstules oriģinālu, kurā sniegts viedoklis un iebildumi par lietā esošajiem pierādījumiem. 37.1. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP ignorējusi to, ka piena un piena produktu ražotājiem ir vērā ņemami alternatīvi preču noieta kanāli, t.i., mazie veikali un, jo īpaši, tirgi un tā saucamā sētas tirdzniecība". SIA "RIMI Latvia" norāda, ka KP, neatsaucoties ne uz kādiem pierādījumiem esot norādījusi, ka "iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildus resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņa un nav uzskatāmas par vērā ņemamu alternatīvu", kā arī tiek norādīts, ka KP 22.09.2010. vēstules Nr.2017 (turpmāk tekstā - Vēstule) 6.punktā nav minēti tādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka KP vispār būtu analizējusi ģeogrāfisku aizvietojamību iepirkumam piena un piena produktu tirgū. KP, nonākot pie 22.09.2010 vēstulē Nr.2017 izklāstītajiem konstatējumiem/ secinājumiem, ir balstījusies uz datiem, kas atspoguļo realizācijas apjomus atsevišķi sadalījumā pa kanāliem - SIA "RIMI Latvia", lielveikalu tīkli kopā, mazie un neatkarīgie veikali kopā, HoReCa, eksports. Ņemot vērā minēto, ka realizācijas apjoms mazos un neatkarīgos veikalos tikai kopā veido līdzvērtīgu realizācijas apjomu vienam mazumtirdzniecības tīklam, kā arī piena produktu portfeļa efektu, kas vienuviet koncentrē plašu piena produktu klāstu, KP uzskata par pamatotu secinājumu, ka AS "Valmieras piens" produkcijas apjomam, kas tiek realizēts SIA "RIMI Latvia" Latvijas teritorijā, alternatīvi noieta kanāli nepastāv. Lai gan AS "Valmieras piens" eksporta apjoms 2009.gadā veidoja (*)(<30%) no visa pārdošanas apjoma, galvenās eksportpreces bija sausie produkti un biezpiens, kas veidoja (*) no kopējiem eksporta apjomiem. Taču AS "Valmieras piens" produktu portfelis sastāv no 13 produktu grupām, kas bez šiem, uz eksportu orientētajiem produktiem ir arī piens, kefīrs, jogurts u.c. Uzņēmums to ražošanai, iepakošanai, virzīšanai tirgū, atpazīstamības nodrošināšanai jau ir veicis noteiktus ieguldījumus, un tam nepārtraukti ir nepieciešami resursi, lai varētu nodrošināt visu šo procesu kopumu, kā arī turpinātu attīstīt savu piedāvājumu. Pat ja tuvāko divu gadu laikā AS "Valmieras piens" eksporta apjomus kāpinās līdz 50%, pamatojoties uz 2009.gada datiem, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" realizētie produkcijas apjomi veido vairāk nekā 20%, kas pašreizējā situācijā uzskatāms par ļoti būtisku ieņēmumu un līdz ar to finanšu resursu avotu. Papildus norādāms, ka KP vērtējumā ir ņemts vērā ne tikai tas, ka AS "Valmieras piens" spēj vai nespēj pārorientēt ekvivalentu apjomu SIA "RIMI Latvia" realizētajam (jebkādu piena produktu veidā - piens, biezpiens, siers utt.) uz citiem realizācijas kanāliem Latvijas ietvaros vai ģeogrāfiskā aspektā, bet arī tas, vai AS "Valmieras piens" spētu pārorientēt SIA "RIMI Latvia" realizēto preču sortimentu attiecīgajā apjomā uz citiem realizācijas kanāliem. Mēģinot pārorientēt attiecīgā sortimentā un apjomā preces, kas ir orientētas tikai uz pārdošanu mazumtirdzniecībā, ģeogrāfiskā aspektā (uz kaimiņvalstīm), AS "Valmieras piens" būtu jāved sarunas un jāslēdz līgumi ar mazumtirgotājiem, kas darbojas attiecīgajās teritorijās. KP atkārtoti norāda, ka Vēstules 6.punktā, nosakot ģeogrāfisko teritoriju piena un piena produktu iepirkumam, ir vadījusies pēc SIA "RIMI Latvia" 07.05.2010 vēstulē Nr.01/01-156 sniegtajiem datiem, no kuriem veikts aprēķins un konstatēts, ka 2008.gadā no visa piena un piena produktu grupas SIA "RIMI Latvia" iepirkuma imports, tai skaitā pašzīmolu preču imports, veidoja vien (*)(<20%), bet 2009.gadā (*)(<30%). Ja produkti tiek skatīti atsevišķos tirgos un analizēts ārvalstu zīmolu produktu īpatsvars kopējā zīmolu produktu daudzumā un ārvalstu pašzīmolu īpatsvars kopējā pašzīmolu produkcijas apjomā, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" pašzīmolu produktu importa iepirkuma daļa piena un piena produktu grupā 2008. un 2009.gadā bija (*)(<10%). Turklāt pašzīmolu preces no patērētāju uztveres viedokļa visdrīzāk tiktu identificētas kā SIA "RIMI Latvia" produkcija nevis saistībā ar kādu ražotāju. Līdz ar to KP uzskata par pamatotu noteikt piena un piena produktu iepirkumu tirgu Latvijas teritorijas ietvaros. 37.2. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka tai nav saprotams: "Kādā veidā RIMI pašzīmola preču atrašanās mazumtirdzniecības vietās nostiprina SIA "RIMI Latvia", kā mazumtirgotāja, iepirkuma varu pret ražotājiem. Tas, ka SIA "RIMI Latvia" darbojas piena un piena produktu mazumtirdzniecības tirgū pierāda vien to, ka RIMI ir vienlaikus gan klients, gan arī konkurents ražotājiem. Fakts, ka RIMI ir konkurents, nedod tam nekādas priekšrocības sarunās ar piegādātājiem." Kontekstā ar iepriekšminēto izteiktais secinājums, ka pašzīmola preču atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina mazumtirgotāja iepirkuma varu pret konkurējošo produktu piegādātājiem, saprotams tādējādi, ka, SIA "RIMI Latvia" turpinot paplašināt pašzīmola preču apjomu pārtikas preču grupā (lēmuma tabula Nr.6), ražotāji neapšaubāmi saskaras ar zīmola preču aizvietošanas vai pat izstumšanas risku. Proti, mazumtirgotājam kā galapircējiem piedāvātā sortimenta veidotājam un tirdzniecības organizētājam ir iespējams paplašināt piedāvājumu ar lētākām, ražotāja precēm alternatīvām pašzīmola precēm, to attiecīgi pamanāmākā veidā aizgādājot līdz patērētājam. Turklāt mazumtirgotāja priekšrocība ir tā rīcībā esošā produktiem specifiskā informācija, kas izriet no tā pašzīmola preču pasūtītāja statusa. Mazumtirgotāja un piegādātāja vienošanos lielā mērā ietekmē mazumtirgotāja pašzīmolu un ražotāju zīmola preču savstarpējais konkurences spiediens.67 Informācijas asimetriskums ietekmē vienošanās varas sadalījumu starp abām pusēm, un parasti tai pusei, kurai ir vairāk informācijas, t.sk. specifiskās, piemēram, par preču ražošanas izmaksu un peļņas izmaiņām atkarībā no apjoma maiņas, ir iespējams panākt labākus vienošanās nosacījumus. Turklāt SIA "RIMI Latvia" priekšrocība ir tās iespēja analizēt darbību katrā no saviem tirdzniecības tīkliem atsevišķi - gan RIMI, gan Supernetto. Taču AS "Valmieras piens", nesaņemot pilnvērtīgu informāciju par tās produkcijas realizācijas apjomu Supernetto tīklā un RIMI tīklā atsevišķi, šādu plānošanu un analīzi nav iespējams veikt. SIA "RIMI Latvia" gan kā mazumtirgotājam, gan kā ražotāju konkurentam, ir šāda informācija attiecībā uz konkurējošo preču ražošanu, un tas attiecīgi palielina tā iepirkuma varu attiecībā pret piegādātājiem. 37.3. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka salīdzināt SIA "RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens" gada kopējo apgrozījumu nav adekvāti. Vienlaicīgi norādot, ka adekvāti būtu salīdzināt ražotāja un mazumtirgotāja spēka samēru tieši konkrētajā iepirkuma tirgū gūtos apgrozījumus. Kopējā apgrozījuma salīdzinājums starp mazumtirgotāju (SIA "RIMI Latvia") un piegādātāju (AS "Valmieras piens") ir viens no piegādātāja atkarības rādītājiem. Tas balstīts uz novērtējumu, kādus finanšu resursus katrs uzņēmums ir spējīgs akumulēt. KP, salīdzinot mazumtirgotāja un piegādātāja kopējos gada apgrozījumus, ir salīdzinājusi kopējo spēka samēru mazumtirgotājam un piegādātājam, neizdalot spēka samērīgumu konkrēti pa iepirkumu tirgiem, jo mazumtirgotāja finanšu resursus veido ne tikai piena un to produktu iepirkums, bet visu citu preču iepirkums. 37.4. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP, analizējot 2009.gada vidējā iepirkuma apjoma palielinājumu uz piegādātāju, vidējā iepirkuma vērtības samazinājumu un sortimenta vienību nonāk pie pārsteidzošiem secinājumiem, t.i., ka, ja iepirkuma apjoms ir palielinājies, bet iepirkuma vērtība un sortiments samazinājies, tad patērētāji ir pārorientējušies uz pašzīmola precēm. KP šādu secinājumu nav izdarījusi, vien izteikusi iespējamību, ka sakarā ar pirktspējas kritumu SIA "RIMI Latvia", iespējams, atteikusies no daudzu piena un piena produktu piegādes un tirdzniecības, tā vietā piedāvājumu orientējot uz lētāku produkciju, t.sk. pašzīmola precēm. Minētais ir vērtējams kopsakarā ar turpat68 konstatēto, ka 2008.gadā RIMI pašzīmola preču īpatsvars piena un piena produktu kategorijā (izņemot majonēzi un saldējumu) bija (*)(<20%), bet 2009.gadā tas ir pieaudzis līdz (*)(<20%)69. Tajā pašā laikā kopējās piena un piena produktu grupas pašzīmola preču īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā bija (*)(<30%), bet 2009.gadā sasniedza (*)(<30%).70 37.5. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP, analizējot AS "Valmieras piens" atkarību no SIA "RIMI Latvia", nepietiekami objektīvi atspoguļo lietas izpētes rezultātā gūtos datus. Piemēram, tiek norādīts, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums kopējā SIA "RIMI Latvia" piena un piena produktu grupas apgrozījumā 2008.-2009.gadā veidoja (*)(<10%). (..) Vienlaicīgi konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia" 2009.gadā samazinājies par (*)(<20%), t.i., no (*) uz (*)". No iepriekšminētā SIA "RIMI Latvia" nav skaidrs, kādā veidā AS "Valmieras piens" apgrozījums var vienlaicīgi konstanti 2008.-2009.gadā veidot (*)(<20%) un 2009.gadā samazināties par (*)(<20%). KP paskaidro, ka šādu konstantu skaitli, neraugoties uz AS "Valmieras piens" īpatsvara samazinājumu SIA "RIMI Latvia" piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā, var iegūt, ja vienlaikus attiecīgi samazinājies arī SIA "RIMI Latvia" kopīgais piena produktu grupas apgrozījums. Gan 2008., gan 2009.gadā AS "Valmieras piens" apgrozījums veidoja (*)(<20%) SIA "RIMI Latvia" kopējā piena un piena produktu grupas apgrozījumā - attiecīgi 2008.gadā (*)(<10%) ((*) (AS "Valmieras piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI Latvia" kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā) x 100%) un 2009.gadā (*)(<10%) ((*) (AS "Valmieras piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI Latvia" kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā) x 100%), taču par (*) 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia" (*). 37.6. Vienlaikus SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka KP ir koncentrējusi savu analīzi uz krīzes periodu, kura laikā, neatkarīgi no mazumtirgotāja varas un ražotāja vēlmēm pats tirgus spiež tirgus dalībniekiem nemitīgi samazināt cenas. Kā arī tiek norādīts uz to, ka KP, lai secinājumi par iepirkuma varas pierādīšanu būtu pamatoti, bija nepieciešams: 1) veikt vēsturisku salīdzinājumu, izmantojot, vismaz daļēji, arī datus no iepriekšējiem gadiem; 2) veikt tā paša un citu, līdzīgu, ražotāju cenu politikas salīdzinājumu ne tikai tīkla RIMI ietvaros, bet gan salīdzināt ar cenām, kuras tiek piedāvātas citiem, ieskaitot mazākajiem tirgotājiem. Tautsaimniecības (pieprasījuma) kritums ir objektīvs faktors, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē tirgus dalībniekus gan ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī. Apgrozījuma kritums mazumtirdzniecībā neizbēgami skar ražotājus, kuru preces mazumtirgotājs tirgo. Konkrētajā lietā un citās apvienošanās lietās vērtētie fakti nenorāda uz to, ka šādas SIA "RIMI Latvia" pozīcijas tirgū 2010.gadā ir būtiski mainījušās un tā iepirkuma vara ir samazinājusies. No iesniegtajiem apvienošanas ziņojumiem KP ir skaidri konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" kā mazumtirgotājs būtiski paplašinās, nostiprinot savas pozīcijas mazumtirdzniecības tirgū. SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma kritums 2008.gadā un 2009.gadā nebija tik būtisks kā kopumā mazumtirdzniecībā. SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības apgrozījums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par (*)(<20%), tajā pašā laikā kopējās mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos un mazumtirdzniecības apgrozījums nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika, dzērieni un tabaka, samazinājās par 17%. Tāpat KP nav konstatējusi, ka AS "Valmieras piens" vai kāda cita ražotāja apgrozījums būtu vairākkārtīgi pieaudzis 2010.gadā, kļūstot dominējošs savā ražošanas segmentā, un tā rezultātā iespējams papildus būtu izvērtējams, vai ir konstatējama tā atkarība no SIA "RIMI Latvia". Situācijas, kad mazākiem veikaliem tiek piemērotas lielākas iepirkuma cenas, var norādīt tikai uz faktu, ka šiem mazumtirgotājiem, iespējams, nav iepirkuma varas. Vienlaikus pārstrādes komercsabiedrības, tostarp AS "Valmieras piens", lai kompensētu peļņas nepietiekamību, pārdodot pienu un piena produktus lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, ir spiestas paaugstināt cenu mazāk ievērojamiem klientiem, veidojot "ūdens gultas efektu"71. Līdz ar to šāda situācija noved pie rezultāta, kad patērētāji, kuriem tuvumā nav pieejami SIA "RIMI Latvia" veikali, taču tie tomēr vēlas iegādāties AS "Valmieras piens" produkciju, var būt spiesti, iegādājoties šo produkciju citos, piem., mazos un neatkarīgos veikalos, par to pārmaksāt. Bez tam aprakstītā situācija atspoguļojas ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz konkurences situāciju kopumā, jo rezultātā pieaug SIA "RIMI Latvia" vara un tiek veicināta mazo un vidējo uzņēmumu izzušana. Tāpat konstatējams, ka AS "Valmieras piens" nerentablo produktu realizāciju kompensē ar rentablās produkcijas ienākumiem. KP vienlaikus konstatējusi, ka SIA "RIMI Latvia" ir spējusi ietekmēt AS "Valmieras piens" arī tāpēc, ka SIA "RIMI Latvia" realizē lielāko vai vismaz ievērojamu daļu no piena pārstrādes komercsabiedrības ražotās produkcijas, tādējādi gan piena pārstrādātāja ienākumi, gan, iespējams, arī darbība tirgū ir atkarīga no šī mazumtirgotāja. 37.7. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka KP vēstulē nav apskatījusi jautājumu par Supernetto atlaides uzspiešanu AS "Valmieras piens", jo Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punkts piemērojams tikai tādiem noteikumiem, kas uzspiesti un piemēroti. Konstatējot, ka tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā un tam ir iepirkuma vara, ir pamatoti secināt, ka tas spēj piegādātājam uzspiest/piemērot sev izdevīgus līguma noteikumus. Vērtējot pārkāpumu, var būt nozīmīgs pastiprinošs fakts, ka pats līguma slēgšanas process ir noritējis mazumtirgotājam subjektīvas rīcības rezultātā izteikti uzspiežot sev vēlamos līguma noteikumus vai arī rīcības uzspiešana ir notikusi līguma īstenošanas (piemērošanas) procesā. Bet uzspiešana/piemērošana kā darbība ir subjektīva attieksme. Būtiskāk ir noteikt vai līguma noteikumi ir objektīvi vērtējami netaisnīgi un nepamatoti. Turklāt SIA "RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka veicināšanas atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu un attiecīgi panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos. Minētais arī norāda, ka veicināšanas atlaides iekļaušanu līgumā ir iniciējusi SIA "RIMI Latvia" nevis AS "Valmieras piens". Veids un darbības, kā AS "Valmieras piens" piekritusi šādām veicināšanas atlaižu atlaidēm, nav izšķirošs. 37.8. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka "iepirkuma cenas nav regulējamas, t.i., KP 22.09.2010 vēstulē Nr.2017 faktiski analizē, vai SIA "RIMI Latvia" ir tiesīga noteikt zemāku iepirkuma cenu precēm, kuras tirgojamas Supernetto zemo veikalu ķēdē. Turklāt KP nonāk pie secinājuma, ka zemākas iepirkuma cenas kā parasti noteikšana nav objektīvi pamatota, jo Supernetto tīklā netiek pārdoti piegādātāja īpaši piemēroti produkti. KP arī pamāca, ka zemāku gala cenu RIMI jāpanāk ar citiem līdzekļiem, nevis zemāku iepirkuma cenu." SIA "RIMI Latvia" ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir klaji prettiesiska, jo KP nav pilnvaru tieši vai netieši regulēt mazumtirgotāju iepirkuma cenas. Vienlaicīgi SIA "RIMI Latvia" norāda, ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punkts neattiecas uz iepirkuma cenām. KP nav cenu regulējošas funkcijas, taču tās funkcijas ļauj vērtēt mazumtirgotāja atlaižu piemērošanas taisnīgumu un pamatotību, t.sk. Supernetto (veicināšanas atlaides) piemērošanas taisnīgumu un pamatojumu. KP Vadlīnijās Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai ir sniegusi skaidrojumu, ka jebkurai atlaidei ir jābūt skaidrai, pamatotai, nediskriminējošai. Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā ietvertā norma paredz izvērtēt, vai atlaides nav netaisnīgas un nepamatotas. KP līdzšinējie argumenti nenorāda uz to, ka tā vēlētos noteikt konkrētu cenu iepirkuma vai mazumtirdzniecības līmenī, ko SIA "RIMI Latvia" būtu jāievēro. Līdzšinējā KP pieeja ir saistīta ar atlaižu ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu. Tās vērtēšanas procesā, neizbēgami, ir vērtējami arī gala cenu veidojošie elementi. 37.9. SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie pārstāvji 26.06.2009 vēstulē uzskata, ka Supernetto (veicināšanas atlaide) atlaide ir taisnīga un pamatota šādu iemeslu dēļ: 1) Supernetto iepirkumu cena ir zemāka nekā parastā iepirkumu cena, jo vienīgi ar izmaksu samazinājumu un mazumtirgotāja uzcenojuma samazinājumu nav iespējams panākt pietiekami pievilcīgas pārdošanas cenas, kas raksturotu zemo cenu veikalu tīklus; 2) zemākas iepirkuma cenas piedāvājums ir izdevīgs ne tikai patērētājam un mazumtirgotājam, bet arī ražotājam. Zemo cenu veikalu tīkli ir vienkāršas stratēģijas rezultāts. Preču sortiments ir vairākkārt šaurāks nekā parasto veikalu sortiments, tā rezultātā samazinās preču savstarpējā konkurence, samazinās veikalu darbības izmaksas un būtiski palielinās katras preces pārdošanas apjomi. Turklāt šajos veikalos ir tiesības iekļūt jebkuram ražotājam neatkarīgi no to preču atpazīstamības. Zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka preces cena un kvalitāte un nevis zīmols un tā atpazīstamība. Papildus SIA "RIMI Latvia" arī paskaidroja, ka Supernetto iepirkuma cenas atšķirības no parastām iepirkuma cenām nav skaidrojamas ar apjoma pieaugumu. KP daļēji piekrīt SIA "RIMI Latvia" argumentam, ka zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka preces cena un kvalitāte, nevis zīmols un tā atpazīstamība. Līdzšinējā SIA "RIMI Latvia" pieeja norāda uz to, ka Supernetto veikalu sortimentā tai ir būtiski iekļaut arī zīmolu preces, bez kurām sortimenta izveidošana Supernetto veikalā nav iespējama. Iegūtie pierādījumi liecina, ka veicināšanas atlaides noteikšana zemākas iepirkuma cenas noteikšanai Supernetto nav tik būtiska. Piemēram, atsevišķu piegādātāju zīmolu precēm atspirdzinošo dzērienu (Coca-cola) un uzkodu (Ādažu čipsi) preču grupās veicināšanas atlaide netiek piemērota. Vai arī, piemēram, SIA "Rīgas piensaimnieks" Supernetto piegādātām precēm piemērotās atlaides ir daudz mazākas (sieriņš "Kārums" un jogurts "Zilonītis" - (*)(<10%)). 37.10. SIA "RIMI Latvia" vēstulē atkārtoti norāda uz to, ka Supernetto atlaide ir taisnīga un pamatota, turklāt SIA "RIMI Latvia" norāda, ka KP ir pieļāvusi vairākas būtiskas kļūdas, kas pašas par sevi noved pie jebkādu secinājumu nepamatotības: KP izmanto vēstules 4.tabulā72 ietvertos datus, lai izdarītu secinājumu, ka RIMI ir spējusi panākt labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus nekā citi AS "Valmieras piens" klienti. Tik tiešām, no tabulas izriet cenu atšķirība, bet KP ignorē pašas konstatēto faktu, ka AS "Valmieras piens" lielākais klients ir SIA "RIMI Latvia" un (..) cenu starpība ir tik liela, ka ir skaidrs objektīvs un ar uzspiešanu nesaistīts pamatojums cenu atšķirībām. KP norāda, ka, izstrādājot Konkurences likuma grozījumus un Vadlīnijas to piemērošanai attiecībā uz 13.panta otro daļu, patiesi ir norādījusi, ka ir atļauta apjoma atlaide, kas atbilst principam - jo lielāku apjomu piegādā, jo lielāka atlaide tiek piemērota. KP nesaskata pamatojumu tam, ka AS "Valmieras piens" būtu no savas puses tieši Supernetto veikaliem izvēlējusies piemērot šādu veicināšanas atlaidi kā apjoma atlaidi, ņemot vērā, ka SIA "RIMI Latvia" ir lielākais klients. To preču, kas tiek realizētas arī Supernetto veikalos un SIA "RIMI Latvia" hipermārketa un supermārketa koncepta veikalos, apgrozījums ir vienāds vai būtiski neatšķiras. Turklāt SIA "RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka veicināšanas atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu un attiecīgi panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos. Tāpat konstatējams, ka Līguma Pielikumā Nr.10 noteiktā veicināšanas atlaide nav atkarīga no realizētā apjoma Supernetto, t.i., mainoties apjomam, nepastāv iespēja, ka varētu mainīties (palielināties, samazināties) veicināšanas atlaide. Kā norādījusi AS "Valmieras piens" 10.08.2010 sarunu protokolā, tad pārdošanas apjomi Supernetto var svārstīties diezgan būtiski un tas ir atkarīgs no plānotām aktivitātēm gan pašas AS "Valmieras piens" produktiem, gan arī pārējiem konkurentu produktiem konkrētā mazumtirdzniecības tīkla ietvaros. SIA "RIMI Latvia" preču apjoma atlaides piemērošanas struktūrai, kas atspoguļota arī Līguma pielikumā Nr.7, katra mēneša piegādātāju piegādes apjomi visos SIA "RIMI Latvia" veikalos tiek summēti un atlaide tiek noteikta atbilstoši sasniegtajam apgrozījuma slieksnim. Līdz ar to piegādātājam atlaide tiek piemērota, kad tiek sasniegts konkrēts piegāžu apjoms (Ls). Pēc minētā Līguma 7.pielikuma konstatējams, ka AS "Valmieras piens" preču apjoma atlaide jāmaksā, sākot ar brīdi, kad piegādes apjomi sasniegs (*), t.i., (*) no piegādātā apjoma. AS "Valmieras piens" 2009.gada I ceturksnī ir piegādājusi SIA "RIMI Latvia" (*). Līdz ar to faktiski vidējai produkcijas cenai SIA "RIMI Latvia" būtu jābūt tikai par (*)(<10%) zemākai kā vidējai faktiskai cenai pārējiem mazumtirdzniecības tīkliem, taču lēmuma 8.tabulā atspoguļotie dati to neapliecina, proti, AS "Valmieras piens" piena vidējās pārdošanas cenas starpība SIA "RIMI Latvia" veikaliem un pārējiem lielveikaliem 2009.gada I ceturksnī ir par (*) zemāka, kefīra vidējā pārdošanas cena par (*) zemāka, tīrkultūras par (*) utt. Līdz ar to KP secinājums, ka SIA "RIMI Latvia" ir spējusi panākt labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus AS "Valmieras piens" produkcijas iepirkumam kā pārējie lielveikali, ir pamatots. 37.11. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka ir pārsteidzoša un administratīvā procesa būtībai un mērķim neatbilstošs KP argumentācijas virziens, kāds ietverts vēstules 23.4. punktā: "(..) tā kā mazumtirgotājs nav sniedzis izmaksu un peļņas sadalījumu (..), mazumtirgotāja un piegādātāja "devumu" sadalījums, kas parādīts tabulā Nr.773, "iezīmējot" AS "Valmieras piens" Supernetto atlaidi gala cenā, nav atzīstams par tādu, kas objektīvi atspoguļo faktisko SIA "RIMI Latvia" izmaksu ietaupījumu un tā nodošanu tālāk pircējam". Nedz Konkurences likums, nedz arī kāds cits spēkā esošais normatīvais akts Latvijā vai Eiropas Savienībā neregulē mazumtirgotāja pieļaujamās peļņas procentu, attiecīgi nav svarīgi kāds ir arī izmaksu īpatsvars no SIA "RIMI Latvia" "ieguldījuma". KP izteiktie secinājumi nekādā veidā nav vērsti uz to, lai SIA "RIMI Latvia" norādītu pieļaujamo peļņas procentu no preču pārdošanas RIMI vai Supernetto veikalos, vai to, lai SIA "RIMI Latvia" zemāku cenu nodrošināšanai Supernetto veikalos "upurē" savu peļņu vai kādus nepieciešamos izdevumus. KP izpratnē, atbilstoši zemo cenu veikalu koncepcijai veids, kā var tikt nodrošinātas zemākas cenas, ir samazināt preču iepirkšanas izmaksas, t.i., mazumtirgotājam samazinot savas izmaksas. Tādējādi, ņemot vērā, ka sortimenta vienību skaits produktu grupā zemo cenu veikalu tīklā ir ierobežots, tad, vērtējot atlaides pamatotību, būtisks ir tā izmaksu novērtējums un plānotā apgrozījuma (ieņēmumu) novērtējums dalījumā pa preču grupām. KP norāda, ka katrs mazumtirgotājs, konkrētajā gadījumā tas attiecas uz SIA "RIMI Latvia", īstenojot veikala darbības stratēģiju zemo cenu veikalu segmentā, var izmantot tikai tādus līdzekļus un resursus, kas pieejami šī mazumtirgotāja "iekšienē", nenosakot ar Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktu pretrunā esošas atlaides un maksājumus piegādātājiem. SIA "RIMI Latvia" vēstules 7. un 8.tabulā sniegtie piemēri apliecina, ka tikai mazumtirgotājam ir zināmi apsvērumi, kuru dēļ tas var noteikt atšķirīgu piecenojumu pat vienas produktu apakšgrupas ietvaros, neatkarīgi no iepirkuma cenas vai saņemtās atlaides, kā tas ir, piemēram, salīdzinoši dārgāku sieru segmentā. Salīdzinot abu siera šķirņu cenas RIMI un Supernetto veikalos, konstatējams atšķirīgs gala cenas noteikšanas princips. Mazumtirgotājs, lai gan nedaudz dārgākajam Lapzemes sieram no ražotāja saņēmis mazāku atlaidi ((*)) nekā attiecīgi lētākajam Valmieras Kamambera sieram ((*)), Lapzemes sieram abu formātu veikalos piemēro lielāku bruto piecenojumu un, kā norāda dati 13.tabulā, gūst lielāku peļņu nekā ar Valmieras Kamambera sieru RIMI un Supernetto veikalos. 13.tabula AS "Valmieras piens" produkcijas cenu atšķirības Supernetto veikalos, supermārketos, un hipermārketos (*) Attiecīgi Valmieras Kamambera sieram tiek noteikts mazāks piecenojums, kā rezultātā zemāka ir gan gala cena, gan SIA "RIMI Latvia" peļņas daļa RIMI un Supernetto veikalu tīklos. Abos gadījumos starpība starp pārdošanas cenu RIMI un Supernetto veikalā ir viena - apmēram (*), taču no ražotāja saņemtais atšķirīgais "ieguldījums" ((*)) devis iespēju mazumtirgotājam variēt savu "ieguldījumu" - sedzot attiecīgi lielāku vai mazāku cenu starpības daļu ((*)). Līdz ar to šāds vienkāršots piemērs liek secināt, ka tikai un vienīgi mazumtirgotājam pastāv bruto piecenojuma un līdz ar to peļņas apjoma variācijas iespējas, savu "ieguldījuma" daļu pielāgojot ražotāja "ieguldījuma" daļai. Tāpat secināms, ka ražotājs, piedaloties ar savu "ieguldījumu" Supernetto mazumtirdzniecības cenā un netieši sedzot mazumtirgotāja izdevumus, faktiski maksā par iekļūšanu SIA "RIMI Latvia" Supernetto zemo cenu koncepta veikalos. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Līguma pielikumā Nr.10 piemērotā veicināšanas atlaide kā veids, kā noteikt atšķirīgu cenu zemo cenu veikalos Supernetto pārdodamām precēm, pēc formas un ekonomiskās būtības ir uzskatāms par netaisnīgu un nepamatotu maksājumu atlaides formā par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā. To apliecina arī atšķirīgie veicināšanas atlaižu apmēri, kas piemēroti gan viena piegādātāja dažādām precēm, gan dažādiem piegādātājiem. Turklāt atsevišķiem piegādātājiem veicināšanas atlaides netiek piemērotas. KP arī secina, ka SIA "RIMI Latvia" piemērotai veicināšanas atlaidei nav ekonomiska pamatojuma un tā nav balstīta uz apjomu, ko apliecina arī SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju sniegtā informācija 26.06.2009 vēstulē.