3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam. Apstrīdētās normas ierobežojot tiesības uz privāto dzīvi, tomēr ierobežojums esot samērīgs. Civillikuma 358. pants neparedzot mehānisku rīcībspējas ierobežošanu neatkarīgi no tā, cik lielā mērā personai trūkst garīgo spēju. Tieši otrādi, šis pants pieļaujot rīcībspējas atņemšanu tikai tajos gadījumos, kad personai ar garīgās veselības traucējumiem trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju. Citos gadījumos, pamatojoties tikai uz garīgas slimības esamību, rīcībspēju atņemt nevarot. Turklāt arī procedūra, kādā tiek lemts par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu, nodrošinot pietiekamu izvērtējumu pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, kā arī līdzsvarojot dažādu pušu intereses. Rīcībspējas atjaunošanai Civillikuma 364. pants neprasot, lai tiesa slimo personu atzītu par pilnībā izveseļojušos. Civillikuma 364. panta izpratnē persona esot atzīstama par izveseļojušos tad, ja tai netrūkst parastu lietu pārzināšanai vajadzīgo prāta spēju. Tāpat Bāriņtiesu likuma normas kopsakarā ar Civilprocesa likuma 270. panta pirmo daļu paredzot bāriņtiesai pienākumu pārraudzīt rīcībnespējīgās personas situāciju un, ja tam ir likumisks pamats, rosināt rīcībspējas atjaunošanu personai. Šim mehānismam esot jānodrošina arī zināma regularitāte rīcībspējas atņemšanas pārvērtēšanā. Rīcībspēja tiekot atņemta tikai pašos smagākajos gadījumos. Robežsituācijās, kad teorētiski un hipotētiski būtu iespējams diskutēt par daļēju rīcībspējas atņemšanu, saprātīgi piemērojot tiesību normas, esot jālemj par rīcībspējas saglabāšanu, vispār neierobežojot Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pants neuzliekot pienākumu normatīvajos aktos ietvert daļējas rīcībspējas atņemšanas tiesisko regulējumu. Tas vienīgi prasot rīcībspējas atņemšanai izmantot samērīgus līdzekļus. Daļēja rīcībspējas atņemšana esot tikai viens no instrumentiem, kas tiek izmantoti citās valstīs. Citi instrumenti aptverot personiskos asistentus, iepriekš izteikto norādījumu ievērošanu, atbalstīto lemtspēju utt. Izpildvaras ietvaros šobrīd tiekot vērtēts, vai Latvijas normatīvie akti šajā ziņā būtu pilnveidojami. Aizgādņa iecelšana atbilstoši apstrīdētajām normām nevis aizskarot personas ar garīgās veselības traucējumiem tiesības, bet gan ļaujot šai personai zināmā mērā pārvaldīt savu mantu un piedalīties ikdienas dzīvē. Tādējādi apstrīdētās normas saprātīgi ierobežojot tiesības uz privāto dzīvi un atbilstot samērīguma principam.