6. Article

Konstitucionālo sūdzību šajā lietā iesniegusi persona, kura atzīta par rīcībnespējīgu. Lēmumā par lietas ierosināšanu norādīts, ka jautājums par Pieteikuma iesniedzējas spēju iesniegt konstitucionālo sūdzību vērtējams lietas izspriešanas gaitā. Satversmes tiesas likums expressis verbis nerisina jautājumu par rīcībspēju Satversmes tiesas procesā. Tomēr Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt "ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai". Tādējādi par kritēriju konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteikta spēja būt par pamattiesību subjektu, nevis personas rīcībspēja. Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālo sūdzību iesniegusi par tiesību normām, kas ir tieši saistītas ar viņas kā rīcībnespējīgas personas statusu. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Pieteikuma iesniedzējas aizgādnis nav izrādījis interesi par konkrēto normu apstrīdēšanu. Tādēļ gadījumā, ja Satversmes tiesa atteiktos pieņemt un izskatīt Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālo sūdzību, viņai tiktu liegtas iespējas aizstāvēt savas pamattiesības. Uzskats, ka konstitucionālās sūdzības primārais mērķis ir pamattiesību aizsardzība un ka tas īpaši jāņem vērā, lemjot par rīcībspēju Satversmes tiesas procesā, pausts arī tiesību zinātnē (sk.: Rodiņa A., Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 75. lpp.). Arī Eiropas Cilvēktiesību komisija noraidījusi argumentu, ka personas rīcībnespēja varētu liegt tai tiesības iesniegt sūdzību (sk. Eiropas Cilvēktiesību komisijas lēmumu lietā Matter v. The Slovak Republic, decision as to the admissibility, 16 September 1997, appl.No. 31534/96, para. 1). Līdz ar to atzīstams, ka Pieteikuma iesniedzējai ir tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību par apstrīdētajām normām.