2. Article

Iesniedzēja iebildumi par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu un Konkurences padomes pretargumenti Iesniedzējs norāda, ka AS "Latvijas valsts meži" nav pamatojusi, kādēļ pretendentu ienākumi ir noteikti tieši 70% vai 90% no vidējās darba algas, un tādējādi AS "Latvijas valsts meži" darbībās konstatējams Konkurences likuma dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. Iesniedzējs uzskata, ka AS "Latvijas valsts meži" ir pārkāpusi Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 4. punktu. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punkts nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: 1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un nepamatota atteikšanās piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus; 3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu; 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana. AS "Latvijas valsts meži" rīcībā nav saskatāmas minēto Konkurences likuma normu pārkāpuma sastāva pazīmes, pamatojoties uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. Jaunais kritērijs, kuru AS "Latvijas valsts meži" ietvērusi nolikumā un sarunu noteikumos (turpmāk tekstā Nolikums), neattiecas ne konkrēti uz Iesniedzēju, ne uz citiem konkrēti identificējamiem tirgus dalībniekiem, bet vienlīdzīgi uz jebkuru konkursa pretendentu. AS "Latvijas valsts meži" nav un nevar būt zināma informācija par konkrētu tirgus dalībnieku darbinieku vidējiem ienākumiem noteiktā laikā periodā, kas parasti ir šo tirgus dalībnieku komercnoslēpums. Līdz ar to ir acīmredzams, ka AS "Latvijas valsts meži" rīcība, ietverot nolikumā jauno kritēriju, nav saistāma ar vēršanos pret konkrētiem tirgus dalībniekiem, bet citu mērķu sasniegšanu, iespējams, kā norādīts Iesniegumā "ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku". Turklāt, kā tas norādīts Iesniegumā (3.2.6., 3.2.8., 3.3.4.punkts), jaunā atlases kritērija ieviešana var samazināt valsts mantas pārdošanas cenu, bet tas ir pretēji AS "Latvijas valsts meži" ar likumu1 uzliktajam pienākumam un saimnieciskai interesei. Dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka saimnieciskas intereses konstatēšana (ekonomiska labuma gūšana), kas tieši izriet no savas tirgus varas izmantošanas kādā no Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem veidiem, ir šīs normas piemērošanas priekšnoteikums. Papildus, novērtējot Iesniegumā norādītos apstākļus, ir ņemams vērā Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu pasūtītājam ir pienākums izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt pretendenta piedāvājumu, ja kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē. Lai arī VAS "Latvijas valsts meži" Iesniegumā norādīto konkursu organizēšanas kārtību tieši nereglamentē Publisko iepirkumu likums, tomēr valsts publisko iepirkumu un valsts mantas atsavināšanas gadījumā (Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā) viena no līgumslēdzējpusēm ir publiska persona. Valstij, rīkojoties ar tās līdzekļiem un mantu, t.sk. tās dibinātas komercsabiedrības personā, ir tiesības, līdztekus atsevišķu nozaru politikas uzdevumu īstenošanai, šajā gadījumā ar valsts mežu politiku saistīto, sekmēt arī sabiedrībai nozīmīgu vispārējās politikas (sociālās, nodokļu u.c.) uzdevumu īstenošanu visas sabiedrības interesēs. Kā to jau norādījusi Konkurences padome,2 AS "Latvijas valsts meži" kā valsts meža politikas īstenotājai ir pietiekami augsta rīcības brīvība attiecībā uz pretendentu atlases noteikumu izvirzīšanu apaļo kokmateriālu piegādēm. Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principam ir atbilstoši, ka Publisko iepirkumu likumā ietvertā iepriekš minētā norma, izvēloties piemērotāko pretendentu un attiecīgi rīkojoties ar valsts līdzekļiem un mantu, tiek vienlīdzīgi attiecināta gan uz gadījumiem, kad valsts darbojas kā preču/pakalpojumu iepircējs gan pārdevējs. Tas, vai AS "Latvijas valsts meži" rīcība, nosakot stingrāku pretendentu atlases kritēriju (pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi nav mazāki par 90%) kā likumā noteiktais attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību apaļo kokmateriālu piegādē ir samērīga ar valsts un sabiedrības interesēm ir atbildīgās Zemkopības ministrijas izvērtēšanas kompetencē. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pati par sevi AS "Latvijas valsts meži" rīcība pēc tās būtības, ietverot jauno kritēriju konkursa nolikumā, nesatur Konkurences likuma un tā 13.panta pirmajā daļā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas tiesiskā sastāva pazīmes.