10. Article

Stāšanās spēkā Šis protokols stājas spēkā vēlākais: 1. dienā, kad stājas spēkā nolīgums, un 2. vienu mēnesi pēc pēdējās notas datuma diplomātisko notu apmaiņā starp Pusēm, apliecinot, ka ir pabeigtas visas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā. Apmaiņā ar diplomātiskajām notām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā nosūtītās vai Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm adresētās diplomātiskās notas nosūta Eiropas Savienībai vai attiecīgi saņem no Eiropas Savienības. Diplomātiskā nota vai notas no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm ietver paziņojumu no katras dalībvalsts, kurā apliecināts, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras, lai šis protokols stātos spēkā. TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu. Protokola papildinājums 6. PIELIKUMS Īpašumtiesības uz trešo valstu aviosabiedrībām un to kontrole 1. Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka otrai Pusei, tās valstspiederīgajiem vai abiem minētajiem pieder attiecīgās aviosabiedrības būtiska īpašumtiesību daļa. 2. ASV neizmanto saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem tai piešķirtās tiesības, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai Lihtenšteinas Firstistes, Šveices Konfederācijas vai valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī ir Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) dalībvalsts, aviosabiedrībai vai jebkuras Āfrikas valsts, kas nolīguma parakstīšanas brīdī īsteno "atvērto debesu" gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar ASV, aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir kādas dalībvalsts vai dalībvalstu, šādas valsts vai valstu valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē. 3. Neviena no Pusēm neizmanto tiesības, kas tai piešķirtas saskaņā ar vienošanos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ar trešo valsti, lai atteiktu, atceltu, pārtrauktu vai ierobežotu pilnvaras vai atļaujas, kas sniegtas jebkurai attiecīgās trešās valsts aviosabiedrībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā aviosabiedrība ir otras Puses, tās valstspiederīgo vai abu minēto faktiskā kontrolē, ar nosacījumu, ka attiecīgajai trešai valstij ir iedibināta laba sadarbība gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā ar abām Pusēm. 4. Apvienotā komiteja apkopo informāciju par trešām valstīm, par kurām abas Puses uzskata, ka attiecīgajām valstīm ir iedibināta laba sadarbība ar abām Pusēm gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā. Kopīga deklarācija ASV un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pārstāvji apstiprināja, ka 2010. gada 25. martā Briselē parafētā Protokola, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ASV un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, autentiskumu citās valodās apstiprinās vai nu vēstuļu apmaiņas veidā pirms protokola parakstīšanas, vai arī ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc protokola parakstīšanas. Šī kopīgā deklarācija ir neatņemama protokola daļa. Amerikas Savienoto Valstu vārdā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā John Byerly (paraksts) Daniel Calleja (paraksts) 2010. gada 25. martā APSPRIEŠANĀS MEMORANDS 1. Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis, no 2010. gada 23. līdz 25. martam tikās Briselē, lai pabeigtu otrā posma sarunas par gaisa transporta nolīgumu. Delegāciju saraksts pievienots A pielikumā. 2. Delegācijas panāca ad referendum vienošanos par Protokola, ar ko izdara grozījumus 2007. gada 25. un 30. aprīlī parakstītajā Gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, tekstu un parafēja to ("Protokols", pievienots B pielikumā). Delegācijas plāno iesniegt Protokola projektu to attiecīgajām iestādēm, lai saņemtu šo iestāžu apstiprinājumu un Protokols varētu drīz stāties spēkā. 3. Atsauces šajā memorandā uz nolīgumu un tā pantiem, punktiem un pielikumiem ir atsauces uz nolīgumu, ja tajā tiks izdarīti grozījumi ar Protokolu. 4. ES delegācija apstiprināja, ka, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un ka no minētās dienas uz Eiropas Savienību attiecas visas Eiropas Kopienas tiesības un pienākumi, kā arī visas atsauces uz Eiropas Kopienu nolīgumā. 5. Delegācijas apstiprināja, ka procedūras jaunajā 6.bis pantā par normatīvo konstatējumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz aviosabiedrību piemērotību un valstspiederību, nav paredzētas, lai grozītu nosacījumus, kas atrunāti tiesību aktos un noteikumos, kurus Puses parasti piemēro starptautiskiem gaisa pārvadājumiem, kas minēti nolīguma 4. pantā. 6. Attiecībā uz 9. pantu delegācijas pauda ieceri paplašināt ES un ASV sadarbību aviācijas drošības jomā, lai pēc iespējas sasniegtu maksimālu savstarpēju paļāvību uz otras Puses veiktajiem drošības pasākumiem, kas ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tādējādi samazinot šādu pasākumu lieku dublēšanos. 7. Delegācijas atzīmēja, ka sadarbība drošības jomā paredz regulāras konsultācijas par spēkā esošo prasību grozījumiem, ja iespējams, pirms to īstenošanas, ciešu koordināciju lidostu novērtējuma darbībās un iespēju robežās un vajadzības gadījumā gaisa pārvadātāju pārbaudes, kā arī informācijas apmaiņu par jaunām drošības tehnoloģijām un procedūrām. 8. Lai sekmētu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu, pastiprinātu drošību un veicinātu atvieglojumus, delegācijas atzīmēja ātras un iespēju robežās koordinētas reakcijas priekšrocības jaunu draudu gadījumā. 9. Abas delegācijas atzīmēja, ka šis protokols neietekmē starp dalībvalstīm un ASV noslēgto, spēkā esošo nolīgumu noteikumus par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. 10. Attiecībā uz 15. panta 7. punktu ES delegācija atzīmēja, ka visi attiecīgie darbi šajā jomā paredz iekļaut, cita starpā, attiecīgo pasākumu ietekmi uz vidi un tehnisko integritāti, nepieciešamību izvairīties no konkurences traucējumiem un oglekļa emisiju pārvirzes, un vajadzības gadījumā noteikt, vai un kā šādus pasākumus var savstarpēji apvienot vai integrēt. ASV delegācija atzīmēja, ka izstrādātajos ieteikumos tā, cita starpā, vēlētos vērst uzmanību uz atbilstību Čikāgas konvencijai un nolīguma mērķu veicināšanu. 11. Abas delegācijas uzsvēra, ka nekas šajā nolīgumā nekādā veidā neietekmē to attiecīgās juridiskās un politiskās nostājas dažādos ar aviāciju saistītos vides jautājumos. 12. Atzīstot kopējus mērķus, delegācijas izstrādāja kopīgu paziņojumu par sadarbību vides jomā, kas ir šā Apspriešanās memoranda C pielikumā. 13. ES delegācija atkārtoti norādīja ES apņemšanos turpināt darbu saistībā ar Apvienoto Nāciju Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, lai izveidotu globālus emisiju samazināšanas mērķus starptautiskajā aviācijā. 14. ASV un ES delegācijas atkārtoti norādīja ASV un ES apņemšanos sadarboties ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), lai risinātu problēmas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām starptautiskajā aviācijā. Abas delegācijas arī atzīmēja nozares ieguldījumus šā procesa atbalstam. 15. Abas delegācijas atzīmēja, ka atsauces uz līdzsvaroto pieeju 15. panta 4. punktā attiecas uz Rezolūciju A35-5, ko vienbalsīgi pieņēma 35. ICAO asamblejā. Delegācijas uzsvēra, ka visi līdzsvarotās pieejas principa aspekti, kas minēti Rezolūcijā, ir atbilstīgi un svarīgi, tostarp atzīstot, ka "valstīm ir atbilstīgas juridiskas saistības, spēkā esošie nolīgumi, tiesību akti un noteikta politika, kas var ietekmēt ICAO līdzsvarotās pieejas īstenošanu šajās valstīs." 16. Abas delegācijas uzsvēra savu atbalstu saistībā ar ICAO "Norāžu par līdzsvarotu pieeju attiecībā uz gaisa kuģu radīto troksni" piemērošanu, kuras pašreiz ir publicētas ICAO dokumentā 9829 (2. izdevums). 17. Attiecībā uz 15. panta 5. panta a) apakšpunktu ES delegācija atzīmēja, ka "ieinteresētās personas" atbilstīgi definīcijai Direktīvas 2002/30/EK 2. panta f) punktā nozīmē "fiziskas vai juridiskas personas, kuras skar, iespējami skars vai kurām ir likumīgas intereses par trokšņu samazināšanas pasākumu, tostarp ekspluatācijas ierobežojumu, ieviešanu." ES delegācija arī atzīmēja, ka saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu, lai piemērotu tās 5. un 6. pantu, dalībvalstīm jānodrošina, ka procedūras apspriešanai ar ieinteresētajām personām ir saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts piemērojamajiem tiesību aktiem. 18. Atzīstot problēmas attiecībā uz darbinieku pieaugošo pārrobežu mobilitāti un uzņēmumu struktūru, ES delegācija atzīmēja, ka Eiropas Komisija cieši uzrauga situāciju un apsver turpmākas iniciatīvas, lai uzlabotu īstenošanu, piemērošanu un izpildi šajā jomā. ES delegācija atsaucās arī uz darbu, ko Eiropas Komisija uzsākusi saistībā ar starptautiskiem uzņēmumu līgumiem, un paziņoja, ka tā vēlas informēt Apvienoto komiteju attiecīgi par šīm un citām iniciatīvām. 19. ASV delegācija atzīmēja, ka princips Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ļauj izvēlēties vienu pārstāvi no aviosabiedrības nodarbināto noteiktas klases vai kategorijas, ir palīdzējis atbalstīt gan to aviosabiedrību nodarbināto, kuri piedalās lidojumos, gan to, kuri strādā uz zemes, tiesības organizēti veikt sarunas par darba koplīgumiem un to izpildi. 20. Abas delegācijas atzīmēja, ka, ja viena no Pusēm veic pasākumus, kas ir pretrunā ar nolīgumu, ieskaitot 21. pantu, otra Puse drīkst veikt jebkurus atbilstošus un samērīgus pasākumus saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp šo nolīgumu. 21. Saistībā ar 21. panta 4. punktu ES delegācija atzīmēja, ka pārskatu, kas minēts šajā punktā, veiks Eiropas Komisija ex officio vai ex parte. 22. Delegācijas atzīmēja, ka satiksmes tiesības, kas minētas 21. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ir papildus tām tiesībām, kuras piešķirtas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nolīguma 3. pantā. 23. Delegācijas pauda gandarījumu par sadarbību starp ASV Transporta departamentu un Eiropas Komisiju, kā paredzēts nolīgumā, ar kopīgu mērķi uzlabot savstarpēju izpratni par otras Puses tiesību aktiem, procedūrām un praksi attiecībā uz konkurences režīmiem un ietekmi, ko gaisa pārvadājumu nozares attīstība ir radījusi vai, iespējams, radīs šā sektora konkurences jomā. 24. Delegācijas apstiprināja to attiecīgo konkurences iestāžu apņemšanos turpināt dialogu un sadarbību un atbalstīt pārredzamības principu atbilstīgi juridiskajām prasībām, iekļaujot konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību. Delegācijas apstiprināja arī to attiecīgo konkurences iestāžu gatavību vajadzības gadījumā sniegt norādes par procedūras prasībām. 25. Delegācijas atzīmēja, ka katrā paziņojumā Apvienotajai komitejai vai citā kontekstā saistībā ar sadarbību atbilstīgi 2. pielikumam jāievēro noteikumi par konfidenciālas vai sensitīvas tirgu ietekmējošas informācijas izpaušanu. 26. Saistībā ar 6. pielikuma 4. punktu delegācijas pauda cerību, ka Apvienotā komiteja viena gada laikā pēc Protokola parakstīšanas izstrādās atbilstošus kritērijus, lai noteiktu, vai valstis ir izveidojušas reģistru par sadarbības attiecībām gaisa transporta pakalpojumu jomā. 27. Delegācijas atzinīgi novērtēja Islandes un Norvēģijas pārstāvju piedalīšanos novērotāju statusā ES delegācijā un atzīmēja, ka darbs Apvienotajā komitejā pie priekšlikuma izstrādes par nosacījumiem un procedūrām Islandei un Norvēģijai tiks turpināts, lai tās varētu pievienoties nolīgumam, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu. 28. Abas delegācijas pauda cerības, ka to attiecīgās aeronavigācijas iestādes atļaus darbību atbilstīgi nolīguma nosacījumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, no Protokola parakstīšanas dienas, pamatojoties uz savstarpējas tiesību atzīšanas un savstarpējības principu vai uz administratīviem nosacījumiem. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas vārdā Amerikas Savienoto Valstu delegācijas vārdā Daniel CALLEJA John BYERLY C PAPILDINĀJUMS Kopīgs paziņojums par sadarbību vides jomā Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu delegācijas atkārtoti apstiprināja izšķirošo nozīmi risināt starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi. Delegācijas pauda kopīgu apņemšanos sasniegt vides mērķus, kas noteikti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 35. asamblejā, proti, censties: a) ierobežot vai samazināt gaisa transporta izraisītā trokšņa ietekmi uz cilvēkiem; b) ierobežot vai samazināt aviācijas emisiju ietekmi uz vietējo gaisa kvalitāti; kā arī c) ierobežot vai samazināt aviācijas izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz pasaules klimatu. Delegācijas atzina Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kopenhāgenas vienošanās Pušu 15. konferences rezultātus, tostarp kopīgi atzīstot zinātnisko viedokli, ka planētas temperatūras pieaugums nedrīkst pārsniegt 2°C. Delegācijas apstiprināja abu Pušu ciešo apņēmību kopīgi strādāt, lai ņemtu vērā panākumus, kas tika gūti ICAO augsta līmeņa sanāksmē par starptautisko aviāciju un klimata pārmaiņām, lai pievienotos starptautiskiem partneriem ICAO kopējos centienos izstrādāt vērienīgāku darbības programmu, tostarp stingrākus mērķus, sistēmu uz tirgu balstītiem pasākumiem un apsvērumus par jaunattīstības valstu īpašām vajadzībām. Abas Puses atzina apņemšanos sadarboties ICAO Aviācijas vides aizsardzības komitejā (CAEP), lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu tās darba programmas paziņošanu, tostarp globālo standartu attiecībā uz gaisa kuģu CO2 emisijām un citus pasākumus par klimata pārmaiņām, troksni un gaisa kvalitāti. Delegācijas vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi samazināt aviācijas ietekmi uz vidi: - turpinot sadarbību NextGen un SESAR gaisa satiksmes pārvaldības modernizēšanas programmās, tostarp Atlantijas sadarbspējas iniciatīvā, lai samazinātu emisijas (AIRE); - vajadzības gadījumā veicinot un paātrinot jaunu gaisa kuģu un ilgtspējīgu alternatīvu degvielu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, tostarp īstenojot "Clean Sky" kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu, programmu CLEEN (Continuous Low Energy, Emissions and Noise), iniciatīvu CAAFI (Commercial Aviation Alternative Fuels Initiative) un iniciatīvu SWAFEA (Sustainable Way for Alternative Fuel and Energy in Aviation); un - sadarbojoties ar zinātnieku aprindām, piemēram, darbojoties CAEP Ietekmes un zinātnes grupā, lai labāk saprastu un aplēstu aviācijas ietekmi uz vidi, piemēram, ietekmi uz veselību un ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām. Съставено в Люксембург на двадесет и четвърти юни две хиляди и десета година. Hecho en Luxemburgo, el veinticuatro de junio de dos mil diez. V Lucemburku dne dvacátého čtvrtého června dva tisíce deset. Udfærdiget i Luxembourg den fireogtyvende juni to tusind og ti. Geschehen zu Luxemburg am vierundzwanzigsten Juni zweitausendzehn. Kahe tuhande kümnenda aasta juunikuu kahekümne neljandal päeval Luxembourgis. ΄Εγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι τέσσερις Ιουνίου δύο χιλιάδες δέκα. Done at Luxembourg on the twenty-fourth day of June in the year two thousand and ten. Fait à Luxembourg, le vingt-quatre juin deux mille dix. Fatto a Lussemburgo, addì ventiquattro giugno duemiladieci. Luksemburgā, divi tūkstoši desmitā gada divdesmit ceturtajā jūnijā. Priimta du tūkstančiai dešimtų metų birželio dvidešimt ketvirtą dieną Liuksemburge. Kelt Luxembourgban, a kétezer-tizedik év június huszonnegyedik napján. Magħmul fil-Lussemburgu, fl-erbgħa u għoxrin jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u għaxra. Gedaan te Luxemburg, de vierentwintigste juni tweeduizend tien. Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego czwartego czerwca roku dwa tysiące dziesiątego. Feito em Luxemburgo, em vinte e quatro de Junho de dois mil e dez. Întocmit la Luxembourg, la douăzeci şi patru iunie două mii zece. V Luxemburgu dňa dvadsiateho štvrtého júna dvetisícdesať. V Luxembourgu, dne štiriindvajsetega junija leta dva tisoč deset. Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäneljäntenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakymmenen. Som skedde i Luxemburg den tjugofjärde juni tjugohundratio.