11. Article

Bērna vecāku pozitīvais pienākums atbilstoši Civillikuma 179. pantam ir nodrošināt bērnam uzturu. Tādējādi tiek apmierinātas bērna vajadzības, lai viņš varētu pilnvērtīgi attīstīties sociālajā vidē, neciestu badu un būtu nodrošināts vismaz ar pirmās nepieciešamības precēm. Civillikuma 179. pantā ir ietverta arī norāde uz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošina katrs vecāks neatkarīgi no mantas stāvokļa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 348 1. un 2. punktam minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam bērnam, ir šāds: 1) bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai -30 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 23. septembra noteikumu Nr. 791 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 791) 2. punktu 2010. gadā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 180 lati. Tādējādi katram vecākam ir pienākums ik mēnesi nodrošināt šādu minimālo uzturlīdzekļu apmēru: 1) bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 45 latus; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 54 latus. Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem vismaz minimālā apmērā katru mēnesi visupirms ir vecāku pienākums.