3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam un nepārkāpj Ceļu satiksmes likuma 22. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu. Ministru kabinets informē, ka tiesiskais regulējums tam, kādā kārtībā iegūstamas un atjaunojamas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, neesot mainījies kopš 1999. gada, kad šo jautājumu regulēja Satiksmes ministrijas 1999. gada 22. marta noteikumi Nr. 9 "Mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) vadītāju kvalifikācijas noteikumi". Minētie noteikumi esot izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22. panta trešo daļu, kad likumā vēl nebija transportlīdzekļu vadīšanas tiesību un vadītāja apliecības atjaunošanas regulējuma. 2005. gada 15. decembra grozījumi Ceļu satiksmes likuma 22. pantā esot papildinājuši šo tiesību normu ar apstrīdētās normas satura pamatojumu. Ņemot vērā terminoloģijas izmaiņas, esot pieņemti Noteikumi Nr. 173, jo šāda prasība izrietējusi no normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas. Apstrīdētā norma personai neuzliekot nesamērīgus vai jaunus pienākumus, kā arī neierobežojot personas tiesības vairāk, kā tas jau noteikts Ceļu satiksmes likumā. Ceļu satiksmes likumā esot noteikts, kādos gadījumos transportlīdzekļu vadīšanas tiesības tiek atņemtas, un esot ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šīs tiesības atjaunojamas. Ceļu satiksmes likumā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atgūstama transportlīdzekļa vadītāja apliecība, īstenojot vienu no Ceļu satiksmes likuma mērķiem - aizsargāt cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu. Transportlīdzekļa vadītājam, kuram transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņemtas uz ilgāku laiku, zūdot ne tikai dalībai satiksmē nepieciešamās praktiskās, bet arī teorētiskās iemaņas. Turklāt tādā gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājam tiek atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, esot jāprezumē, ka šī persona var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus, jo neesot pienācīgi sagatavota dalībai satiksmē. Līdz ar to kārtība, kādā atgūstamas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, atbilstot samērīguma principam, jo personai noteiktais tiesību ierobežojums neesot lielāks par sabiedrības ieguvumu. Jāņem vērā, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības esot speciālās tiesības un transportlīdzeklis esot paaugstinātas bīstamības avots. Ministru kabinets lūdz izvērtēt, vai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, tiesvedība lietā nebūtu izbeidzama, jo apstrīdētā norma zaudējusi spēku 2010. gada 1. janvārī.