5. Article

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija - norāda, ka Ceļu satiksmes likuma 22. panta otrās daļas saturs skaidri nosaka: Ministru kabinetam jāreglamentē tiesiskās attiecības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai vai atjaunošanai un vadītāja apliecības izsniegšanai, apmainīšanai vai atjaunošanai. Likumdevējs, piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot noteikumus, neesot noteicis detalizētu kārtību un nosacījumus, ar kādiem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atjaunojamas, bet šā jautājuma reglamentāciju uzticējis Ministru kabinetam. Apstrīdētā norma kopsakarā ar citām Noteikumu Nr. 173 normām atbilstot likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam. Ar Noteikumiem Nr. 173 tiekot izpildīts likumdevēja piešķirtais pilnvarojums un vienlaikus ieviestas prasības, kas izriet no Eiropas Kopienu Padomes 1991. gada 29. jūlija direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (turpmāk - Direktīva 91/439/EEK). Minētajā direktīvā norādīts, ka satiksmes drošība prasa, lai ikvienam transportlīdzekļa vadītājam būtu zināšanas un prasmes ceļu satiksmes jomā. Šī prasība ar apstrīdēto normu esot iestrādāta nacionālajā normatīvajā aktā. Turklāt Direktīvas 91/439/EEK III pielikuma 5. punkts pieļaujot, ka dalībvalstu noteiktie standarti transportlīdzekļu vadītāju apliecību izdošanas un atjaunošanas jomā var būt vēl augstāki nekā direktīvā paredzētie. Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē, par kuriem tiek piemērots sods - transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, būtiski apdraudot satiksmes drošību. Pieaicinātā persona pauž uzskatu, ka Ministru kabinets izdevis tādu tiesību normu, kas uzliek pienākumus personai, pamatojoties uz likumā noteikto pilnvarojuma saturu un apjomu. Secinājumu daļa