3. Article

Valsts aizsardzības pamatprincipi Valsts aizsardzība tiek veidota saskaņā ar šādiem principiem: 3.1. Totālās aizsardzības princips Latvijas sabiedrība ir skaitliski neliela un materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ valsts aizsardzība jābalsta uz militārā personāla un civilo iedzīvotāju ciešu un profesionālu sadarbību visu veidu valsts apdraudējumu pārvarēšanai un iespējamās militārās agresijas novēršanai. Lai to panāktu, valsts aizsardzība tiek organizēta saskaņā ar totālās aizsardzības principu, kas nosaka, ka valsts pastāvēšanas un aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet gan vispārnacionāls uzdevums. Saskaņā ar totālās aizsardzības principu tiek īstenots valsts un visas sabiedrības kopējs uzdevums - pašaizsardzības spēju attīstība un nostiprināšana. Valsts pašaizsardzības spējas raksturo valsts rīcībā esošie resursi (cilvēki, materiālie, dabas, finansu u.c. resursi), kā arī to gatavība valsts aizsardzībai valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts pašaizsardzības spējām jāgarantē maksimāla iedzīvotāju drošība, valsts suverenitāte un neatkarība. Tā panākama, atturot potenciāla militāra spēka lietošanu pret valsti un nodrošinot sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Valsts aizsardzībā tiek iesaistīta visa sabiedrība kopumā un šī uzdevuma interesēs tiek izmantoti visi pieejamie valsts un sabiedrības civilie un militārie resursi, kā arī notiek pastāvīga civilo un militārpersonu sadarbība. Totālās aizsardzības sistēmas pamatā ir savstarpēji sadarboties spējīgas militārās un civilās aizsardzības sistēmas. Totālās aizsardzības pamatelementi ir profesionāli sagatavots militārais un civilais personāls, kā arī obligātais militārais dienests. Tas ļauj valsts aizsardzības vajadzībām sagatavot nepieciešamo brīvprātīgo un rezerves personāla apjomu. 3.2. Teritoriālās aizsardzības princips Lai novērstu un nepieciešamības gadījumā aizsargātu valsts teritoriju pret iespējamā agresora militāru uzbrukumu, teritoriālās aizsardzības princips paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki (tālāk tekstā - NBS) nodrošina spējas operatīvi koncentrēt spēkus apdraudētās valsts teritorijas aizsardzībai, tiklīdz agresors pārkāpj Latvijas gaisa, jūras vai sauszemes robežu. Lai NBS spētu izpildīt šādus uzdevumus, ir jāattīsta teritoriālās novērošanas, militāro spēku klātbūtnes, koncentrēšanas un vadības operatīvās spējas visā valstī. Teritoriālās aizsardzības mērķis ir atturēt iespējamo agresoru no uzbrukuma, likt tam rēķināties ar ievērojamiem militāriem un politiskiem zaudējumiem. Teritoriālā aizsardzība dod iespēju saglabāt kontroli pār ievērojamu valsts teritoriju, tādējādi iegūstot laiku starptautiskā politiskā un militārā atbalsta piesaistīšanai. NBS tiek veidoti, rēķinoties ar pretošanās nepieciešamību arī valsts okupētas teritorijas situācijā, mazinot agresorvalsts politisko mērķu un bruņoto spēku uzdevumu sasniegšanas iespējas. 3.3. Obligātā militārā dienesta un mobilizācijas princips Lai nodrošinātu militāro mācību nepārtrauktību, dežūrspēku kaujas gatavību un speciālo uzdevumu izpildi miera laikā, NBS attīsta un uztur arī skaitliski nelielus profesionālos spēkus. Profesionālu karavīru veidotiem bruņotiem spēkiem nepieciešami lieli finansiāli resursi, tādēļ vienīgi obligātais militārais dienests un mobilizācija, kas balstās uz totālās aizsardzības principa, var nodrošināt visas valsts teritorijas aizsardzību. Obligātais militārais dienests sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē. Personālu pēc aktīvā obligātā militārā dienesta beigšanas paredzēts iekļaut mobilizācijas vienībās. 3.4. Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbības princips NBS apliecina savu atbildību sabiedrības priekšā ne tikai ar savu gatavību veikt valsts aizsardzību kara laikā, bet arī ar palīdzību dabas un iespējamo tehnogēno nelaimju novēršanā un to seku likvidēšanā; nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā, kā arī ar piedalīšanos meklēšanas un glābšanas darbos. Aizsardzības ministrija un NBS, pamatojoties uz Vides aizsardzības stratēģiju, sniedz atbalstu sabiedrībai ekoloģiskās uzraudzības jomā. Veiksmīgu NBS uzdevumu izpildi nodrošina sabiedrības atbalsts un izpratne par valsts aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku lomu un uzdevumiem. Sabiedrības izpratnes palielināšana par to individuālās līdzatbildības nozīmīgumu valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanā veido noturīgu sabiedrības atbalstu valsts drošībai un aizsardzībai. Sabiedrības atbalsts nosaka nepieciešamo resursu pieejamību aizsardzības mērķiem. Efektīva un stabila valsts ekonomikas attīstība un izaugsme ir nozīmīgs faktors valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Attīstīta valsts ekonomika rada pamatu NBS materiāltehniskajam nodrošinājumam. 3.5. Starptautiskās sadarbības un līdzdalības princips: 3.5.1. Baltijas valstu sadarbība Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka to, ka viens no Latvijas drošības nostiprināšanas un garantēšanas pamatelementiem ir intensīva Baltijas valstu un to aizsardzības spēku sadarbība. Draudi pret vienu Baltijas valsti ir uzskatāmi kā draudi pret ikvienu no tām, jo Latvijas drošība nav apskatāma atrauti no pārējo Baltijas valstu drošības. Svarīgs sadarbības elements Baltijas valstu starpā ir savstarpējās sadarbības līgumi. 3.5.2. Cita veida starptautiskā sadarbība un līdzdalība Latvija ir ieinteresēta labās attiecībās ar kaimiņvalstīm un stabilitātē reģionā, kā arī Eiropas drošībā kopumā. Eiropas drošība ir nedalāma, tādēļ Latvijas dalība Eiropas kopīgo problēmu risināšanā veicina arī Latvijas drošību. Piedalīšanās ANO vai NATO vadītās operācijās, kā arī iekļaušanās Eiropas ātrās reaģēšanas spēku sastāvā parāda Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu kopīgās drošības veidošanā un demokrātisko vērtību nostiprināšanā. Darbojoties kopīgās operācijās ar NATO, Latvija attīsta savas savietojamības spējas un iegūst vērtīgu pieredzi militārajā plānošanā un vienību darbībā reāla apdraudējuma apstākļos. Lai panāktu spēju darboties miera nodrošināšanas operācijās, NBS nodrošina labi sagatavotus un attīstītus bruņotos spēkus. 3.6. Savietojamības ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju princips Latvijas Republikas Ārpolitikas un Drošības koncepcijā noteikta prioritāte - Latvijas pilntiesīga dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Šāds mērķis prasa Latvijas aizsardzības sistēmas savietojamību ar NATO, kuru raksturo, pirmkārt, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējas piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības uzdevumu izpildē un, otrkārt, nacionālo institūciju kopdarbība ar NATO civilās aizsardzības sistēmu miera, krīzes un kara laikā (savietojamība ar NATO krīzes kontroles un trauksmes sistēmām, uzņemot papildspēkus savā teritorijā u.c.).