7.3. Article

Valoda 1. Visa saziņa notiek angļu valodā. 2. Ja oriģinālie dokumenti nav pieejami angļu valodā, dokumentiem pievienojami pilnīgi un precīzi tulkojumi angļu valodā. 3. Vadošā iestāde ir atbildīga par tulkojumu pareizību un iespējamām sekām, kas var rasties no neprecīza tulkojuma. Projekta ieviešanas plāns Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instruments 2004. - 2009.gads Norvēģijas valdības divpusējais (turpmāk - Norvēģijas) finanšu instruments 2004. - 2009.gads Fonda struktūra 1. Apakšprojektu apraksts 1.1. Attiecināmās aktivitātes (apakšpasākumi, ja tādi ir paredzēti); Fonds sniegs atbalstu individuālo projektu sagatavošanai visās EEZ un Norvēģija finanšu instrumentu prioritārajās jomās un to attiecīgajās apakšprioritātēs (izņemot Šengenas prioritāro jomu) Latvijas Republikā. Fonds jo īpaši atbalstīs inovatīvu ideju attīstību EEZ un Norvēģija finanšu instrumentu pielietojumam; kompleksu projekta ideju attīstībai un kompleksu projektu sagatavošanai, un jaunu partnerību veidošanai, kuras paredzētas projektu iesniegumu sagatavošanai. 1.2. Attiecināmie iesniedzēji: Attiecināmie iesniedzēji ir valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes un to institūcijas vai aģentūras; valsts vai pašvaldības dibinātas izglītības iestādes; valsts zinātniskās institūcijas; valsts aģentūras; biedrības; nodibinājumi vai kapitālsabiedrības, kuras ir dibinātas un reģistrētas Latvijas Republikā kā juridiskas personas. 1.3. Apakšprojekta minimālais un maksimālais granta apjoms: Minimālais granta apjoms ir 5000 eiro. Maksimālais granta apjoms ir 20 000 eiro. 1.4. Apakšprojektu ilgums: Apakšprojektu minimālais ilgums nav noteikts. Apakšprojekta ieviešanu jāpabeidz ne vēlāk kā dienā, kad Latvijā būs noslēdzies otrais atklātais konkurss. 1.5. Līdzfinansējums: Grants no fonda nedrīkst pārsniegt 90% no kopējām apakšprojekta attiecināmām izmaksām. Atlikušās apakšprojekta izmaksas gala saņēmējam jānodrošina vai jāiegūst no citiem resursiem. 1.6. Attiecināmās izmaksas, ieskaitot ieguldījumus natūrā: Izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir pamatotas, nepieciešamas un atbilstošas, un iespaido apakšprojekta ilgtermiņa ietekmi un plānotos rezultātus. Bez tam, attiecināmām izmaksām jābūt atbilstoši paskaidrotām un saskaņā ar EEZ Finanšu instrumenta komitejas (turpmāk - Finanšu instrumentu komiteja) 2006.gada 24.maijā apstiprinātājām vadlīnijām Detalizēti atbilstības nosacījumi. Galvenie attiecināmo izmaksu veidi ir algas, ceļojuma un komandējuma naudas, ārējas ekspertīzes un administratīvie izdevumi. Ieguldījumi natūrā, ciktāl tie ir saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas 2006.gada 24.maijā apstiprināto vadlīniju Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem 2.2.punktu, ir attiecināmi. Ieguldījumi natūrā var veidot līdz 5% no kopējām apakšprojekta attiecināmām izmaksām. 2. Apakšprojektu atlase 2.1. Institucionālā struktūra: Sabiedrības integrācijas fonda padomei jādarbojas kā par darbībām atbildīgajai Vadības komitejai un jāapstiprina vai jānoraida projekti. Sabiedrības integrācijas fonda padomi ir iecēlis un apstiprinājis Ministru kabinets, un tā sastāv no nozaru ministriju, reģionāliem un nevalstisko organizāciju aprindu pārstāvjiem Latvijā. Padomes priekšsēdētāju izvēlas padomes locekļi. Vērtēšanas komisija, kuru ir izveidojusi Sabiedrības integrācijas fonda padome, veiks granta iesniegumu kvalitatīvo vērtēšanu. Vērtēšanas komisijā ir apsaimniekotāja pārstāvji un ārējie eksperti. Sabiedrības integrācijas fonda direktors apstiprina iesnieguma veidlapu un tipveida granta līgumu ar pielikumiem. Sabiedrības integrācijas fonda direktoram ir paraksta tiesības fonda vārdā, un Sabiedrības integrācijas fonda direktors atbild par fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu apguvi. Sabiedrības integrācijas fonda direktors paraksta granta līgumu ar gala saņēmēju. 2.2. Atlases process un procedūras: Fonda grantu pieejamību jāizsludina vienā atklātā konkursā. Apsaimniekotājam jāizskata un jāvērtē visi iesniegumi saskaņā ar administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Iesniegumu kvalitatīvo un finanšu vērtēšanu jāveic Vērtēšanas komisijai. Vērtēšanas komisija, izvērtējot iesniegumu kvalitatīvos un finanšu aspektus, var pieaicināt ārējos ekspertus. Vērtēšanas komisijai jāsagatavo saaranžēts projektu saraksts, lai Sabiedrības integrācijas fonda padome varētu projektus apstiprināt. Apsaimniekotājam ir jāinformē iesniedzēji, kuru projekti ir noraidīti, par noraidīšanas iemesliem. Iesniedzējs, kura iesniegums ir norīdīts pamatojoties uz administratīvajiem vai atbilstības kritērijiem, var pieprasīt apsaimniekotājam pārskatīt viņa lēmumu. Iesniedzējam šāds pieprasījums jāiesniedz 10 darba dienu laikā no noraidījuma saņemšanas brīža un jānorāda lēmuma pārskatīšanas iemesli. 2.3. Atlases kritēriji: Atlases un vērtēšanas kritērijos ietilpst administratīvo, atbilstības, kvalitatīvo un finanšu pārbaudes punktu veidlapas, kurās katram kritērijam piešķir punktus. Kvalitatīvie un finanšu vērtēšanas kritēriji ir vērsti uz to, lai novērtētu iesniedzēja spēju ieviest projektu, tā komplicētības vai inovitātes līmeni, būtiskumu un projekta ekonomisko pamatojumu. Izskatot administratīvos un atbilstības kritērijus, apsaimniekotājs var lūgt iesniedzēju sniegt papildus informāciju vai paskaidrojumus. Iesniegumu kvalitatīvai vērtēšanai, ieskaitot noteikto budžetu, jānotiek saskaņā ar vērtēšanas skalā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisija vērtē projektus, grupējot tos pa diviem mēnešiem pēc to iesniegšanas datuma. 2.4. Atklātie konkursi un fondu pieejamība (ieskaitot konkursu skaitu, konkursu ilgumu un aptuveno apjomu): Granti no fonda jāpiešķir to individuālo projektu sagatavošanai, kurus plānots iesniegt otrajā atklātajā konkursā Latvijā. Apsaimniekotājam ir jāorganizē viens atklāts apakšprojektu iesniegumu konkurss. Konkursa ilgums nedrīkst būt mazāks par diviem mēnešiem. 3. Apsaimniekotāja izveidotā uzraudzības pārskatu un gala saņēmēju pārskatu saņemšanas kārtība Apsaimniekotāja Uzraudzības