1. Article

Ministru kabinets (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520), izskatot Rīgas pilsētas izpilddirektora J.Radzeviča 2010.gada 7.decembra iesniegumu Nr.4-34/RD-10-4686-nd "Par amatu savienošanu" ar lūgumu atļaut savienot Rīgas Doma padomes locekļa amatu ar akciju sabiedrības "Rīgas siltums" padomes locekļa amatu un Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, konstatēja: 1.1. J.Radzevičs Rīgas Doma padomes locekļa amatā ir iecelts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.septembra rīkojumu Nr.526 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 23.novembra rīkojumā Nr.740 "Par Rīgas Doma padomes sastāvu"" kā Rīgas pilsētas izpilddirektors; 1.2. saskaņā ar Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 10.panta pirmo daļu, lai uzraudzītu Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, restaurācijas un renovācijas norisi un valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu, tiek izveidota Rīgas Doma padome, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Savukārt Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka Rīgas Doma padomes sastāvā ir septiņi locekļi - divi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji (viens no viņiem - Doma baznīcas pārvaldes institūcijas pārstāvis), pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas un Rīgas domes (turpmāk - dome); 1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.876 "Rīgas Doma padomes nolikums" Rīgas Doma padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir uzraudzīt Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, restaurācijas un kapitālā remonta (renovācijas) norisi un piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu. Rīgas Doma padome savas funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā noteiktajai kompetencei. Savukārt saskaņā ar Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 10.panta trešo daļu Rīgas Doma padomes kompetencē ir: 1.3.1. izvērtēt Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, restaurācijas un renovācijas programmu, ko izstrādājuši ansambļa īpašnieki; 1.3.2. izvērtēt Doma baznīcas uzturēšanai nepieciešamo ikgadējo izdevumu projektu; 1.3.3. sagatavot priekšlikumus Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai par valsts finansējuma apmēru kārtējam gadam; 1.3.4. izvērtēt pārskatus par Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes, restaurācijas un renovācijas norisi un par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un iesniegt atzinumus par tiem Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai; 1.3.5. pieaicināt ekspertus; 1.4. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4.panta otrā daļa nosaka, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem. Tādējādi J.Radzevičs kā Rīgas Doma padomes loceklis par valsts amatpersonu uzskatāms saskaņā ar likuma 4.panta otro daļu; 1.5. saskaņā ar likuma 7.panta sesto daļu šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu; 1.5.3. amatu arodbiedrībā; 1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja; 1.5.5. saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Tādējādi J.Radzevičs Rīgas Doma padomes locekļa amatu var savienot ar citu amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta Ministru kabineta vai pilnvarotas personas rakstveida atļauja; 1.6. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 69.pantu Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumi ir: 1.6.1. organizēt domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi; 1.6.2. dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem; 1.6.3. sagatavot priekšlikumus domei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu; 1.6.4. ierosināt domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņemt darbā un atbrīvot no darba vietējās pašvaldības administrācijas darbiniekus; 1.6.5. iesniegt domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; 1.6.6. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkoties ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēgt saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām; 1.6.7. organizēt teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu; 1.6.8. veikt citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos; 1.7. saskaņā ar Komerclikuma 292.pantu kapitālsabiedrības padomei ir šādi uzdevumi: 1.7.1. ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību; 1.7.2. uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem; 1.7.3. izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu (Komerclikuma 174.pants); 1.7.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem; 1.7.5. apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu; 1.7.6. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu; 1.7.7. dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt pamatkapitālu Komerclikuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos Komerclikuma 249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā; 1.8. saskaņā ar likuma 8.1 panta piektās daļas 1.punktu šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums izvērtēt, vai amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes) savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Tādējādi Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par atļauju J.Radzevičam savienot Rīgas Doma padomes locekļa amatu ar Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, kā arī ar akciju sabiedrības "Rīgas siltums" padomes locekļa amatu, jāizvērtē, vai šo amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.