33. Article

Procentu nomaksa 33.1. SIA "MAXIMA Latvija" tīklā 2009.gadā vidējais SIA "Siguldas Maiznieks" preču atlikums mēnesī bijis Ls (*) vērtībā, pa mēnešiem svārstoties Ls (*) līdz (*) robežās. Tomēr SIA "MAXIMA Latvija" saistības pret SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā mēnesī vidēji bija vairāk nekā divas reizes lielākas nekā veikalos esošie preču atlikumi, t.i., ja esošais preču atlikums SIA "MAXIMA Latvija" veikalos bija vidēji Ls (*), tad SIA "MAXIMA Latvija" saistības vidēji bija Ls (*) vērtībā. Tas nozīmē, ka SIA "Siguldas Maiznieks" pieeja saviem līdzekļiem par konkrētu piegādi SIA "MAXIMA Latvija" bija liegta (*)53. Minētais ir nozīmīgi, jo SIA "Siguldas Maiznieks", vairāk par pusi no saražotās produkcijas 2009.gadā piegādāja SIA "MAXIMA Latvija" veikaliem. 33.2. Saskaņā ar Līguma noteikumiem pusēm, t.i., SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Siguldas Maiznieks" attiecībā uz preču apmaksas termiņiem un procentu par kapitāla izmantošanu maksājumiem ir šādi norēķināšanās varianti: viens - SIA "MAXIMA Latvija" var veikt apmaksu (*) dienu termiņā, tādējādi nav pamata maksāt SIA "Siguldas Maiznieks" procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu, un otrs - samaksu veikt vēlāk kā (*) dienās, bet par kapitāla izmantošanu maksāt procentus SIA "Siguldas Maiznieks". Konkurences padome konstatēja, ka laika periodā, kurā tika veikta lietas izpēte (2008.gada oktobris - 2010.gada februāris) (*). Tomēr, neskatoties uz to, ka apmaksas par piegādāto preci veikšana pēc (*) dienas nozīmē SIA "MAXIMA Latvija" papildu izdevumus - procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu -, SIA "MAXIMA Latvija" apmaksas kārtību nav mainījusi, t.i., neatteicās no kārtības, kad apmaksa tiek veikta pēc (*) dienām. Vienlaicīgi Konkurences padome konstatē (33.3.apakšpunkts, 34.punkts), ka šī kārtība SIA "Siguldas Maiznieks" ir ne tikai daudz nelabvēlīgāka, salīdzinot ar to, kā būtu, ja SIA "MAXIMA Latvija" apmaksu veiktu (*) dienu laikā, bet pretēja SIA "Siguldas Maiznieks" komerciālajām interesēm jeb normālai saimnieciskai darbībai. Ņemot vērā faktisko situāciju - to, ka SIA "Siguldas Maiznieks" nav spējīga norēķināties ar saviem piegādātājiem un līdz ar to nav spējīga iepirkt tik daudz izejvielu, cik būtu nepieciešams, gan to ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir izveidojies nodokļu parāds, kas līdz ar to bojā uzņēmuma reputāciju, īpaši kaitējot SIA "Siguldas Maiznieks" interesēm, ja SIA "Siguldas Maiznieks" vēlētos saņemt kredītu, kādā no kredītu iestādēm, tādējādi, ievērojot visu iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Siguldas Maiznieks" būtu interese vai labums no šādiem Līguma nosacījumiem. Lietas izpētē ir secināts, ka šāda prakse jau turpinās ilgstoši un tā ir kļuvusi par līdzekli SIA "MAXIMA Latvija", kā norēķināties ar piegādātājiem, konkrētajā gadījumā ar SIA "Siguldas Maiznieks", sev vēlamajā laika periodā, izmantojot no attiecīgā piegādātāja produkcijas realizācijas iegūtos naudas līdzekļus savām vajadzībām. Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka SIA "Siguldas Maiznieks" regulāri šādi kreditē SIA "MAXIMA Latvija". Tādējādi var secināt, ka šī kārtība SIA "MAXIMA Latvija" ir izdevīgāka nekā tāda, kas būtu labvēlīgāka SIA "Siguldas Maiznieks". Nav konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" būtu finansiālas grūtības, kas traucētu veikt apmaksu par piegādātajām precēm savlaicīgi. Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkts paredz mazumtirgotājam pienākumu noteikt taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par piegādātajām precēm. Tādējādi ir izvērtējams, vai kapitāla (nokavējuma) procentu maksāšana par to, ka samaksa par precēm netiek veikta termiņā, attiecīgās normas izpratnē "kompensē" vai atsver paša maksājuma termiņa netaisnīgumu. 33.3. SIA "Siguldas Maiznieks" ir sniegusi informāciju (18.10.2010. protokols), ka (*)54(*). SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstulē ir sniegta informācija, ka "Maksājumi par kapitāla izmantošanu nodrošina taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu par laika periodu, kas pārsniedz 30 dienas, un tādējādi nodrošina piegādātājam papildus ienākumus. Tā, piemēram, SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā kā maksu par kapitāla izmantošanu guvis papildus ienākumu (*). Papildus ienākuma saņemšana uzņēmuma konkurētspēju ietekmē labvēlīgi". Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka, vērtējot procentu maksājumu apmēru, iegūtais papildu ienākums SIA "Siguldas Maiznieks" neatsver savlaicīgi nesaņemto samaksu par piegādāto preci. Minētais fakts detalizētāk tiks izvērtēts Lēmuma 34.punktā. 34. Termiņš, kādā SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā norēķinājās ar saviem piegādātājiem SIA "Siguldas Maiznieks" nepārtraukta piegādes procesa uzturēšanai bija spiesta finansēt savu preču ražošanu, t.sk., iepērkot no piegādātājiem izejvielas un materiālus preču ražošanai, kā arī segt visas citas izmaksas. 34.1. SIA "Siguldas Maiznieks" ir sniegusi šādu informāciju par secību, kādā pēc prioritātes šajā uzņēmējsabiedrībā tiek apmaksāti rēķini (18.10.2010. tikšanās laikā iegūtā informācija): (*). 34.2. Pēc SIA "Siguldas Maiznieks" aprēķiniem (20.10.2010. SIA "Siguldas Maiznieks" vēstule un 02.11.2010. SIA "Siguldas Maiznieks" elektroniskā pasta vēstule) 2009.gadā tā vidēji ar saviem piegādātājiem norēķinājās 71 dienā, bet 2008.gadā - 62 dienās. 2008.gada kreditoru parādu aprites periods precizēts, ņemot vērā, ka iepriekšējā gadā pie parādiem piegādātājiem pieskaitīts arī īpašnieka aizdevums 88 960 Ls vērtībā, kas, pēc SIA "Siguldas Maiznieks" paskaidrojuma, neietilpst īstermiņa saistību grupā, jo par to ir cita vienošanās. SIA "Siguldas Maiznieks" debitoru parādos un krājumos ir piesaistīti ievērojami līdzekļi (vai SIA "Siguldas Maiznieks" būtiski līdzekļi), kas tam rada zemas likviditātes risku. Par SIA "Siguldas Maiznieks" apgrozāmo līdzekļu trūkumu liecina arī fakts, ka laiku pa laikam 2009. un 2010.gadā SIA "Siguldas Maiznieks" nav laicīgi nomaksājusi visus paredzētos nodokļus valsts budžetā un tai ir aprēķināta nokavējuma nauda. Valsts ieņēmumu dienesta 10.11.2010. vēstulē Nr.8.21.6.1/1596 norādīti šādi attiecībā pret SIA "Siguldas Maiznieks" aprēķinātie kavējuma maksājumi: - 2009.gadā iedzīvotāju ienākumu nodoklī Ls 128,20, uzņēmumu ienākuma nodoklī Ls 10,09, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Ls 159,72, pievienotās vērtības nodoklī Ls 264,06; - 2010.gadā (līdz 09.11.2010.) iedzīvotāju ienākuma nodoklī Ls 141,93, uzņēmumu ienākuma nodoklī Ls 44,63, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Ls 133,26, pievienotās vērtības nodoklī Ls 159,86, uzņēmējdarbības riska valsts nodevā Ls 0,03. Tādējādi Konkurences padome secina, ka SIA "Siguldas Maiznieks" finansiālais stāvoklis ir tāds, ka uzņēmumam trūkst līdzekļu, lai varētu savlaicīgi norēķināties ar piegādātājiem, kā arī lai savlaicīgi samaksātu attiecīgos nodokļus. Līdz ar to var secināt, ka SIA "MAXIMA Latvija" nelabvēlīgā norēķinu politika attiecībā pret SIA "Siguldas Maiznieks" neļauj šai komercsabiedrībai būt labticīgai nodokļu maksātājai. SIA "MAXIMA Latvija" piemērotās norēķinu kārtības kaitējums var izpausties kā SIA "Siguldas Maiznieks" reputācijas bojāšana, kas no uzņēmēja viedokļa nav mazsvarīgs aspekts, turklāt tas var liegt arī piedalīties publiskajos iepirkuma konkursos (arī konkursos par ES finansējuma piešķiršanu). Jānorāda, ka, jo lielākam piegādātāju skaitam tiek piemērota aprakstītā norēķinu kārtība, jo vairāk tiek kaitēts godīgas komercdarbības pamatiem un līdz ar to - jo lielāka un nelabvēlīgāka var būt ietekme uz tautsaimniecības attīstību kopumā. 34.3. Jānorāda, ka ražošanas uzņēmums SIA "Siguldas Maiznieks" kā jebkura saimnieciska vienība, ražojot noteiktas preces, veic mērķtiecīgu saimniecisko darbību to nepieciešamo līdzekļu iegūšanā, kas jebkuras saimnieciskas vienības rīcībā ir ierobežotā daudzumā55. Tieši tāpēc visi uzņēmumi, t.sk. SIA "Siguldas Maiznieks" ir ieinteresēti, lai preces vai pakalpojumi pēc piegādes ātri tiktu pārvērsti naudā, proti, norēķini par realizētajām precēm vai pakalpojumiem notiktu maksimāli īsā termiņā, ja ne maksājot avansā, tad pakalpojuma saņemšanas dienā vai ļoti drīz pēc tam. Debitoru parādi, ko veido nenomaksātie rēķini par klientiem piegādātajām precēm, ir daļa no uzņēmuma apgrozāmā kapitāla, kas ietekmē jebkura uzņēmuma naudas plūsmu, likviditāti un arī paša uzņēmuma vērtību. Tieši tāpēc operatīva debitoru parādu iekasēšana ir ārkārtīgi svarīgs naudas līdzekļu avots visiem uzņēmumiem, kas piegādā preces. 34.4. Ievērojot teikto, preču piegādātāji, lai nodrošinātu ilgstošu sadarbību, ir gatavi risināt šo jautājumam elastīgi, t.i., gatavi gaidīt maksājumus ilgāk nekā paredzēts līgumos, tomēr galvenais ieguvējs no tā ir uzņēmums, kurš nav nostādīts situācijā, kad jāgaida samaksu ilgāk, nekā noteikts līgumā. Šajā gadījumā tas ir SIA "MAXIMA Latvija". Ņemot vērā Lēmuma 32.6.punktā aprēķināto vidējo SIA "Siguldas Maiznieks" produkcijas aprites ilgumu SIA "MAXIMA Latvija" veikalos un faktu, ka (*) (Līguma pielikuma Nr.3 3.noteikums), tad Konkurences padome secina, ka par netaisnīgu un nepamatotu tiek uzskatīts samaksas termiņš, kas pārsniedz (*) dienu periodu no attiecīgo preču piegādes. Tiek uzskatīts, ka naudas summa, kuru pircējs savlaicīgi nesamaksā piegādātājam, tiek novirzīta šī uzņēmuma finansēšanai56. Pat, ja Līgumā ir paredzēta procentu par maksājuma termiņa kavēšanu, samaksa pēc noteiktā termiņa, SIA "Siguldas Maiznieks" gadījumā (*), ekonomiskā būtība samaksai par piegādātajām precēm ilgā periodā pēc preču piegādes ir tāda, ka, neskatoties uz to, ka SIA "Siguldas Maiznieks" regulāri pieprasa samaksu par kapitāla izmantošanu, SIA "MAXIMA Latvija" šis savas darbības finansēšanas veids ir alternatīva kredīta ņemšanai bankā. Konkurences padome uzskata, ka šāds princips, kad piegādātājs nesaņem samaksu savlaicīgi, t.i., uzreiz pēc preces piegādes brīža (vai brīža, kad attiecīgā prece tika realizēta gala patērētājiem), ir pēc būtības pielīdzināms kredīta piešķiršanai. "Lielākajai daļai uzņēmumu kredīts, par ko vienojušies uzņēmums un piegādātājs, ir svarīgs finansēšanas avots, jo tas parasti ir lēts un viegli iegūstams, un, jo garāks ir tā dzēšanas termiņš, jo izdevīgāk uzņēmumam"57. Līdz ar to šajā gadījumā konstatējams, ka ieguvējs no Līgumā paredzētā norēķinu termiņa un tā pārsniegšanas nosacījumiem ir SIA "MAXIMA Latvija", jo SIA "Siguldas Maiznieks" kā ražojošā uzņēmuma interesēs nevar būt, piegādājot preces pircējam, piedāvāt tik garus samaksas termiņus, kas ierobežo tā spēju segt regulārās maksājumu saistības savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.