37. Article

SIA "MAXIMA Latvija" viedokļa analīze Konkurences padome ir izvērtējusi SIA "MAXIMA Latvija" viedokli (argumentus), kas ietverts 2010.gada 9.augusta vēstulē Nr.211, atbildot uz Konkurences padomes Izpilddirekcijas nosūtīto 26.07.2010. vēstuli Nr.1512 (turpmāk - KP Vēstule), un izsaka savu pozīciju par šiem argumentiem: 37.1. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Gan loģika, gan Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta pieņemšanas vēsture atklāj, ka tā pirmais teikums neaizliedz norēķinu termiņus, kuri pārsniedz 30 dienas". Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir minējusi, ka "Vadlīnijās nav atrodama argumentācija, kas ļautu apgalvot, ka "par taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas izpratnē parasti tiek uzskatīts trīsdesmit dienu termiņš (citāts no KP Vēstules)." Konkurences padome norāda, ka minētā sakarā ir jāņem vērā Konkurences likuma grozījumu (pieņemti 2009.gada 18.jūnijā) pieņemšanas vēsturiskie apstākļi: Redakcija uz 1.lasījumu: "5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, bet pārējām pārtikas precēm - 30 dienas no preču piegādes dienas." Redakcija uz 2.lasījumu: 5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas tādām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām. Izvērtējot minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka, tā kā noteikums par 30 dienu norēķinu attiecībā uz "pārējām pārtikas precēm" tika svītrots no normas, bet attiecināts tikai uz "ātri bojājošām" pārtikas precēm (ar līdz 20 dienu derīguma termiņu), likumdevējs līdz konkrētam termiņam nav ierobežojis norēķinus ar "pārējām pārtikas precēm". Tādējādi norēķināšanās termiņš par "pārējām pārtikas precēm" ir pakārtots diviem noteiktiem jēdzieniem - "netaisnīgs" un "nepamatoti garš" norēķinu termiņš. Attiecīgi, lai noteiktu, ka konkrēts samaksas termiņš ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ir jāvērtē katru situāciju atsevišķi, neatkarīgi no tā, cik garš ir preču derīguma termiņš. Konkurences padome savu vērtējumu ir sniegusi un kritērijus, pēc kādiem tas ir veikts, identificējusi Lēmuma 32.punktā. 37.2. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "(..) Vadlīniju kļūdainība izriet no Konkurences padomes atturēšanās atzīt, ka norēķinu termiņi ir tāds pats konkurences parametrs, kā, piemēram, cena un kvalitāte. Pircējs gūst labumu no garākiem norēķinu termiņiem un konkurences spiediena rezultātā vismaz daļēji to nodod patērētājiem, savukārt piegādātājs tādējādi cenšas pārspēt konkurentus." "(..) Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta tagadējais pirmais teikums, kā to interpretējusi Konkurences padome, nav piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai, jo kavē nevis veicina veselas piegādātāju grupas piekļuvi patērētājiem, kā arī, ka nav taisnīga līdzsvara starp gūto labumu un tiesību ierobežojumu, jo "neatkarīgo" piegādātāju iespējas konkurēt palielināsies uz "atkarīgo" piegādātāju un "dominējošo mazumtirgotāju" civiltiesiskās brīvības ierobežojuma rēķina". Lietas izpētes gaitā Konkurences padome neguva apstiprinājumu, ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir guvis kādu labumu konkurences cīņā (skat. Lēmuma 32.1.punkta, pēdējā rindkopa). Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" kā komercsabiedrībai, kas darbojas Latvijas teritorijā, ir jāievēro valsts teritorijā spēkā esošais normatīvais regulējums. Līdz ar to piegādātāju savstarpēja konkurence ar norēķinu termiņu garumu ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl netiek pārkāpts DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. 37.3. SIA MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Konkurences padomes apgalvojums, ka "ražotājs nevar būt tas, kas kreditē mazumtirgotāju", ir ne tikai nepamatots, bet arī pretrunā ar Satversmes tiesas praksē atrodamo principiālo nostāju, ka "no Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu izriet arī tiesības brīvi rīkoties, piemēram, slēdzot civiltiesiskus līgumus. Šis civiltiesiskās brīvības princips tiktu ierobežots, ja līdzējiem nebūtu iespējams vienoties par sev pieņemamu līguma saturu", jo "tiesības uz īpašumu ietver arī tiesības lemt ar īpašumu saistītus jautājumus." Ja Konkurences padome uzskata, ka "Konkurences likums neparedz mazumtirgotājam pienākumu obligāti noteikt maksu par kapitāla izmantošanu, bet tas paredz mazumtirgotājam noteikt taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par piegādātām precēm", tā bez pamatojuma atsakās vērtēt SIA "Maxima Latvija" pausto argumentu, ka "maksa par kapitāla izmantošanu" ir faktors, kas ņemams vērā, nosakot, vai norēķinu termiņš ir "taisnīgs un pamatots", un tādējādi pārkāpj pienākumu pēc iespējas samērīgi, proti, atbilstoši leģitīmajam mērķim, saudzīgi un taisnīgi interpretēt izņēmumu, kas izdarīts no Satversmes aizsargātajām pamattiesībām uz līgumslēgšanas brīvību". Konkurences padome noraida minēto SIA "MAXIMA Latvija" argumentu kā nepamatotu, balstoties uz Lēmuma 33.punktā iekļautajiem argumentiem. Līgumslēdzēju brīvība nav absolūta un dažādu sabiedrības grupu interesēs tai var tikt noteikti ierobežojumi. Tādus ierobežojumus nosaka citi normatīvie akti, t.sk. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa un 13.panta pirmā un otrā daļa. 37.4. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Konkurences padome ir konstatējusi, ka "SIA "Siguldas Maiznieks" produkcijas derīguma termiņš pārsniedz 20 dienas", bet vienlaikus arī izdarījusi šādus - kļūdainus - apsvērumus, piegāžu biežumu sasaistot ar preču aprites ātrumu. SIA "Siguldas Maiznieks" veiktās piegādes nepatver visus produktus. Piegāžu biežums nenorāda, cik ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā. Kā novērojis katrs, kurš mēdz iepirkties lielveikalos, konkrēta veida produkti prasti nemēdz "beigties", kas savukārt, nozīmē, ka piegādes tiek veiktas vēl pirms nopirkts viss agrāk piegādātais. Tātad Konkurences padome ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka no veikalu piegāžu skaita izdarāms secinājums par produkcijas aprites ātrumu". Konkurences padome Lēmuma 32. punktā ir iekļāvusi vairākus rādītājus, kas tieši raksturo preču apriti, t.i., sasaista produktu piegāžu intensitāti ar produktu aprites intensitāti. 37.5. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Konkurences padome nav pierādījusi, kādu kaitējumu SIA "Siguldas Maiznieks" nodarījis ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtais līgums. Ja "Konkurences likuma 13.panta otrās daļas aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus dalībnieku - piegādātāju- tiesiskās intereses attiecībās ar mazumtirgotājiem", piemērojot šo normu, nepieciešams identificēt aizsargājamo "tiesisko interešu" saturu pietiekami precīzi, lai būtu iespējams novērtēt, kāds kaitējums radies aizsardzības trūkuma dēļ, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams pārbaudīt, vai administratīva iejaukšanās līgumiskās attiecībās sasniedz ko derīgu. Piemēram, norāde uz "tiesiskajām interesēm" 30 dienu laikā saņemt samaksu par piegādātajām precēm nav uzskatāma par pietiekami precīzu, jo ir itin viegli iztēloties situācijas, kurās piegādātājs objektīvu un racionālu iemeslu dēļ ir ieinteresēts šo "labumu" mainīt pret citu - piemēram, pret iespēju saņemt "maksu par kapitāla izmantošanu" vai konkurences cīņā pieveikt citu piegādātāju." Konkurences padome uzskata, ka ir vairākas "tiesiskās intereses", kuras šajā gadījumā būtu aizsargājamas, pirmkārt, SIA "Siguldas Maiznieks" nodarītais kaitējums izpaužas faktā, ka SIA "Siguldas Maiznieks" nespēj laikus norēķināties ar saviem piegādātājiem, otrkārt, SIA "Siguldas Maiznieks" 2009. un 2010.gadā izveidojušies parādi valsts budžetam (t.sk. jāmaksā nokavējuma nauda), jo sabiedrība nav laicīgi nomaksājusi visus paredzētos nodokļus (detalizēti aprakstīts Lēmuma 34.punktā). SIA "MAXIMA Latvija" norēķinu politikas nodarītais kaitējums izpaužas tādējādi, ka SIA "Siguldas Maiznieks" tiek liegta iespēja būt labticīgai nodokļu maksātājai un norēķināties īsākos termiņos ar saviem piegādātājiem. Līdz ar to tiek bojāta SIA "Siguldas Maiznieks" reputācija, uzņēmējsabiedrība nevar piedalīties iepirkuma konkursos (arī konkursos par ES finansējuma piešķiršanu). Tādējādi tiek grauti godīgas komercdarbības pamati, un līdz ar to arī tautsaimniecības attīstība kopumā. Tiesiskā interese veikt normālu, pārdomātu, racionālu saimniecisko darbību sevī ietver savlaicīgu nodokļu maksāšanu un savlaicīgu norēķināšanos ar izejvielu piegādātājiem, kā arī savas uzņēmēja reputācijas celšanu, nevis graušana. Viss iepriekš minētais ir katra normāla uzņēmēja darbības pamatā, uz kuru tam ir visas tiesības, un šis ir vērtību kopums, kas tiesiskā valstī uzņēmējam ir jānodrošina jeb jāaizsargā. 37.6. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: "Savukārt, ja Vēstulē pausto Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta tagadējā pirmā teikuma interpretāciju un no tās izrietošo zemo pierādīšanas standartu iecerēts pamatot ar nekādi neargumentēto apgalvojumu, ka "uz dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu", nākas atgādināt pašas Konkurences padomes apgalvoto, ka "lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma ziņā". Tā kā publiskajās tiesībās prioritāte ir slēdzienam par pretējo, nevis analoģijas slēdzienam, jo darbojas princips "viss, kas nav atļauts. ir aizliegts", nepamatota tādu prakses atziņu, kas attīstītas "parastā" dominējošā stāvokļa lietās, attiecināšana uz dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā lietām nav pieļaujama. Pirmkārt, Konkurences padome norāda, ka minētās lietas ietvaros SIA "MAXIMA Latvija" Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta pārkāpums ir pamatots ar visiem lietā iegūtajiem pieradījumiem kopsakarā, t.i., gan ar konstatēto konkrētās preces aprites ātrumu, gan SIA "MAXIMA Latvija" konstatēto iepirkuma varu, gan arī SIA "Siguldas Maiznieks" nodarīto kaitējumu (nodokļu parādi, bojāta reputācija, kavēti norēķini ar izejvielu piegādātajiem utt.), veicot maksājumus termiņā, kas pārsniedz (*) dienu termiņu. Otrkārt, jānorāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" minēto frāzi, ka uz dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu nav skatījusi kopējā Lēmuma kontekstā. Šajā Lēmumā ir nepārprotami norādīts, ka DSM un klasiskais dominējošais stāvoklis principiāli atšķiras tirgus varas apjoma ziņā (Lēmuma 2.2.apakšpunkts), turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu DSM un klasiskā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu klasifikāciju pēc to smagumu pakāpes. Tādējādi nav šaubu, ka SIA "MAXIMA Latvija" tirgus vara atbilst DSM un tās izdarītais pārkāpums Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktam, kas ir pierādīts ar Lēmumā konstatētajiem faktiem. Īpašās atbildības jēdziens DSM neizpaužas analoģijas ceļā, bet gan patstāvīgi izriet no likumdevēja gribas iekļaut DSM vienotā sistēmā ar klasisko dominējošo stāvokli, attiecīgi ieviešot DSM jēdzienu un iestrādājot tā regulējumu Konkurences likuma 13.pantā. 37.7. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Kaut arī SIA "Maxima Latvija" ieskatā Konkurences padomes atturēšanās pierādīt, ka ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtais līgums SIA "Siguldas Maiznieks" nodarījis jebkādu kaitējumu, ir pietiekams iemesls noraidīt Vēstulē izdarīto secinājumu, ka "ka lietā iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA "Maxima Latvija" darbības satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteikto pārkāpuma sastāvu", ir iespējams arī demonstrēt, ka patiesībā SIA "Siguldas Maiznieks" saimnieciskās darbības rādītāji ir izteikti "veselīgi". 2008.gadā SIA "Siguldas Maiznieks" peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 22 601 LVL, un 2009.gadā tā bija 31 321 LVL. Tas liecina par SIA "Siguldas Maiznieks" veiksmīgu attīstību un finansiālu augšupeju un nevis par recesijas vai citā ietekmē piedzīvotajām finansiālajām grūtībām". Turklāt, lai gan saskaņā ar Konkurences padomes secināto "SIA "MAXIMA Latvija" laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veica samaksu par SIA "Siguldas Maiznieks" pamatā 60 dienu termiņā" SIA "Siguldas Maiznieks" ar saviem kreditoriem norēķinājies krietni ilgākā laika periodā, proti, 2008.gadā vidēji 199,82 dienu periodā un 2009.gadā vidēji 111,79 dienu periodā." Tātad pagājušajā gada laikā SIA "Siguldas Maiznieks" maksāšanas termiņš tās kreditoriem bija gandrīz divas reizes garāks nekā termiņš, kurā par saņemtajiem produktiem norēķinājās SIA "MAXIMA Latvija', savukārt 2008.gadā tas bija pat vairāk nekā trīs reizes lielāks. Šie dati skaidri liecina, ka SIA "Siguldas Maiznieks" ar saviem piegādātājiem var norēķināties krietni garākā laika periodā un ka ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtajā piegādes līgumā ietvertais samaksas termiņa regulējums SIA "Siguldas Mazinieks" likviditāti neapdraud." Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "SIA "MAXIMA Latvija" ir lielākā SIA "Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas pircēja un līdz ar to tā arī veicina SIA "Siguldas Maiznieks" attīstību". Lai arī SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā bija peļņa, tā saimnieciskās darbības rādītājus nevar uzskatīt par izteikti veselīgiem (skat. Lēmuma 36.punktu). Līdz ar to kā nepamatots ir noraidāms SIA "MAXIMA Latvija" apgalvojums, "ka tā kā lielākā SIA "Siguldas Maiznieks" produkcijas pircēja veicina tās attīstību", jo SIA "Siguldas Maiznieks" gada pārskata analīze liecina nevis par uzņēmuma attīstību, bet gan tā spēju pagaidām izdzīvot krīzes un apgrozījuma krituma apstākļos. Konkurences padome savos lēmumos ir konstatējusi, ka abiem lielākajiem mazumtirgotājiem, t.i., SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"58 ir tirgus vara ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, un ražotājam, kura efektivitāte balstās uz apjoma efektu atrašanās abos minētajos lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos ir nepieciešama, jo tas ir nosacījums tā ilgspējīgai attīstībai. Tāpēc arī likumdevējs ieviesa Konkurences likumā noteikumus, kas aizliedz DSM ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt Lēmuma 34.2.punktā ir norādīts, ka pēc SIA "Siguldas Maiznieks" aprēķiniem tā norēķinu periods piegādātājiem ir daudz mazāks nekā pēc SIA "MAXIMA Latvija" aprēķiniem, t.i., 2009.gadā tā vidēji ar saviem piegādātājiem norēķinājās 71 dienā, 2008.gadā - 62 dienās. 37.8. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: Ja "DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, proti ja "DSM lietās ir pietiekami konstatēt tādu iepirkuma varas apjomu, kas mazumtirgotājam jau ļauj darboties neatkarīgi no piegādātājiem", iepirkuma varas pastāvēšana jāvērtē, atsaucoties uz mazumtirgotāja spēju rīkoties neatkarīgi augšupējā tirgū. Taču, kā atzīst pati Konkurences padome, tas nav ticis darīts". Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu, Konkurences padome norāda, ka iepirkuma varas konstatēšanai noteicošais apstāklis ir tas, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no diviem svarīgākajiem un lielākajiem pārtikas preču noieta kanāliem mazumtirdzniecībā. Konkrētajā Lēmumā Konkurences padome apskata produktus, kas ir paredzēti pārdošanai mazumtirdzniecības veikalos. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka sadarbība ar lielākajiem mazumtirgotājiem ir īpaši būtiska uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs saražotais un pārdotais apjoms, jo šo komercsabiedrību efektivitāte tiek balstīta uz saražoto apjomu, t.i., izmaksu ekonomiju. Tā kā SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no Latvijas diviem lielākajiem mazumtirgotājiem, tad minētajiem ražotājiem tā ir īpaši pievilcīgs un nepieciešams noieta kanāls. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir tā, kas izvēlas, no kura piegādātāja konkrēto preci pirkt, jo piedāvājums ir nosacīti neierobežots. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka mazie veikali nevar nodrošināt līdzvērtīgu preču pieejamību un apjomu, turklāt industriālie patērētāji preces iepērk citiem mērķiem. Savukārt tādas specializētās iestādes kā skolas, slimnīcas un bērnudārzi konditorejas izstrādājumus iepērk ierobežotā apjomā. Līdz ar to minētie iepirkšanas kanāli nav uzskatāmi par konkurentiem SIA "MAXIMA Latvija", t.i., ja ražotājs vēlas sasniegt pietiekošu patērētāju daudzumu, tad industriālais iepircējs, specializētās iestādes un mazie veikali, nevar to nodrošināt. Konkurences padome secina, ka mazumtirgotāja SIA "MAXIMA Latvija" spēja rīkoties neatkarīgi augšupējā tirgū ir daudz lielāka nekā industriālo iepircēju vara, piegādātāju vara un mazo mazumtirgotāju vara. SIA "Siguldas Maiznieks" stratēģija ir būt atpazīstamai sabiedrībai, lai tās produkcija būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to tai ir jāpieņem un jāievēro SIA "MAXIMA Latvija" izvirzītie noteikumi. 37.9. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: "Arī par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju augšupējā, proti iepirkuma tirgū, Konkurences padome ir izteikusies vienaldzīgi: "ņemot vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamats iepirkuma tirgus ģeogrāfisko teritoriju noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas", un "ietekme uz konkurenci var izpausties gan šauri definētā tirgū, gan plaši definētā tirgū". Šādos apstākļos ir neiespējami vērtēt SIA "Maxima Latvija" veikalu tīkla ietekmi un iepirkuma varu, lai kādus citus kritērijus Konkurences padome censtos izmantot. Pretēji Vēstulē sacītajam SIA "Maxima Latvija" uzsver, ka iepirkuma vara ir tieši un neizbēgami atkarīga no tā, "cik plaši ir definēta konkrētā prece", un ka tā nevar vienlīdz izpausties "gan šauri definētā", gan "plaši definētā" ģeogrāfiskajā tirgū. Vispārīgs apgalvojums, ka dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā regulējums ir "īpašs", nav pietiekams, lai izvairītos no acīmredzamās patiesības, ka konkrētās preces un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs ietekmē gan pircēja iespēju atrast konkurējošus piegādātājus, gan piegādātāja iespēju atrast konkurējošus pircējus". Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu, Konkurences padome atbilstoši jau agrāk KP Vēstulē izteiktajai argumentācijai par iepirkuma tirgus precīzo ģeogrāfisko robežu noteikšanas nepieciešamību norāda, ka: "Ja piegādātājs (nav svarīgi, nacionālais vai starptautiskais) ir orientēts uz Latvijas pārtikas patērētāju, neatkarīgi no tā, cik liels ir iepirkumu tirgus, SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no diviem svarīgākajiem sadarbības partneriem". Pamatojums Lēmuma 14.punktā konstatētajam konditorejas izstrādājumu iepirkuma tirgum Latvijas teritorijā sniegts Lēmuma 12.-13.punktā. 37.10. "SIA "Maxima Latvija" 2008. un 2009.gada pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs pēc nodokļu nomaksas, t.i., ap 3,7% un ar kuriem, kā redzams, Konkurences padome ir iepazinusies, ir pietiekams iemesls konstatēt, ka konkurence lejupējā tirgū pietiekami intensīva, lai efektivitātes guvumi tiktu nodoti patērētājiem. Ja SIA "Maxima Latvija" nevar darboties neatkarīgi no patērētājiem, jāsecina, ka šis apstāklis vienlaikus liecina par atkarību no piegādātājiem, jo lejupējā tirgū pastāvošā intensīvā konkurence nozīmē, ka arī citiem mazumtirgotājiem nepieciešamas apjomīgas piegādes. Tāpēc turklāt nav pareizs Konkurences padomes vairākkārt atkārtotais apgalvojums, ka "SIA "Maxima Latvija" ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai) galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai lielākajā daļā no tiem". Konkurence lejupējā tirgū liedz runāt par tirgus varas pastāvēšanu". Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu, Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" minētais peļņas procenta apmērs vien, kas ir nemainīgs 2008. un 2009.gadā, neliecina par to, ka konkurence lejupējā tirgū ir pietiekami intensīva, jo īpaši ņemot vērā augsti koncentrēto lielveikalu vidi Latvijā. Konkrētais peļņas procenta apmērs jāskata arī kopsakarā ar valstī pastāvošo ekonomisko stāvokli. 37.11. "No Vēstules[KP Vēstule] izriet, ka nav pamata bažām par piegādātāju konkurences mazināšanos iepirkuma tirgū, turklāt pircēju konkurence SIA "MAXIMA Latvija" disciplinē krietni lielākā mērā, nekā to atzinusi Konkurences padome". Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija", acīmredzot, nepareizi ir sapratusi Konkurences padomes argumentāciju. SIA "MAXIMA Latvija" kā viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kam piemīt iepirkuma vara, spēj būtiski ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz galapatērētājiem. Proti, tām, kuras SIA "MAXIMA Latvija" neizvēlas vai no kurām kādu iemeslu dēļ tā atsakās, ir daudz mazākas iespējas sasniegt plašu patērētāju loku visā Latvijā. Neapšaubāmi, pircēju konkurence lejupējā tirgū pastāv, taču, SIA "MAXIMA Latvija", nesastopot piegādes pusē tirgus varas ziņā sev līdzvērtīgu partneri (sk. Lēmuma 18.1. punktu par vienpusējiem un abpusējiem tirgus varas izpausmes gadījumiem), šo pircēju konkurences radīto "disciplīnu", spēj pilnā mērā pārnest uz piegādātāju, t.sk. piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus u.tml., šādu darbību rezultātā vājinot piegādātāja konkurences spējas. 37.12. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: "Konkurences padomes sacītais, ka "tirgū vienmēr pastāvēs sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos veikala plauktus", vienlaikus apliecina bažu par iepirkuma varas ļaunprātīgu izmantošanu nepamatotību. Ja konkurējošu piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs "vienmēr", ir gluži nesaprotamas Konkurences padomes bažas, ka "var tikt apdraudēta (piegādātāja) atrašanās konkrētajā tirgū" un ka, "ja tiek uzspiesti nosacījumi, kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam - nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņa, tad šim uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais konkrētais tirgus". Pieņemot, ka tik tiešām "DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju tiesisko interešu aizsardzību", tirgum nevajadzīgu, proti, nepietiekami efektīvu "biznesu plānu" neveiksme nebūtu ar administratīviem līdzekļiem aizkavējama. Proti, lai rastos "labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī galapatērētājiem Latvijas teritorijā", dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā regulējumam "kopumā sekmējot tautsaimniecības attīstību" - nevis aizsargājot kādu konkrētu piegādātāju, - Konkurences padome nedrīkst rīkoties veidā, kas neveiksmīgo "biznesa plānu" administratīvas aizsardzības dēļ patērētājiem liek maksāt vairāk. Atkāpes no šīs loģikas nebūtu attaisnojamas par atsauci uz piegādātāju īpašas aizsardzības nozīmi ilgtermiņa, jo bažām par to vispārēju izzušana nav vietas: kā jau sacīts, pati Konkurences padome ir atzinusi, ka piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs "vienmēr". Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija" nepareizi ir izpratusi Konkurences padomes Vēstules 27.punktā norādīto, ka Konkurences padomei nav bažu par piegādātāju konkurences mazināšanos. Tas, ka būs uzņēmumi, kas aizstās no tīkla vai konkrētā tirgus izgājušu uzņēmumu, nenozīmē to, ka konkurences līmenis attiecīgajā konkrētajā tirgū paliks nemainīgs un pastāvošā konkurence patērētājiem spēs ilgtermiņā nodrošināt nepieciešamo kvalitātes, cenas un inovāciju līmeni. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka DSM konstatēšana SIA "MAXIMA Latvija" nekādā gadījumā nenozīmē un nevar nozīmēt to, ka Konkurences padome ar administratīvām metodēm veicina neefektīvo piegādātāju aizsardzību. DSM pats par sevi nav aizliegts, aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana, kas var izpausties konkrētos veidos (t.sk. KL 13.panta otrās daļas 5.punkts), un tie nosacījumi, kurus SIA "MAXIMA Latvija" piemēro piegādātājiem (vai tie taisnīgi vai nē), ir analizējami konkrētā pārkāpuma sastāva ietvaros. Konkurences padomei DSM esamības izvērtēšanai nav nozīmes, vai piegādātājs ir efektīvs vai neefektīvs. Šim faktam ir nozīme pārkāpuma izvērtēšanas procesā. Lietas izpētē ir secināts, ka ir pamats uzskatīt, ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir uz attīstību orientēta komercsabiedrība, kura racionāli izvērtē situāciju tirgū un meklē iespējas pielāgoties situācijai tajā. Tas, ka Konkurences padome, izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" norēķinu politiku, konstatēja, ka tā ir ekspluatējoša attiecībā pret konkrēto piegādātāju, nav saprotams kā neefektīva uzņēmuma aizsardzība. 37.13. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: "Vēstulē Konkurences padome ir apgalvojusi, ka "SIA "Maxima Latvija" īpatsvars kopējā pārtikas preču iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām mazumtirgotāju ķēdēm) ir tuva tās mazumtirdzniecības tirgus daļai lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā ", tomēr nākas norādīt, ka SIA "Maxima Latvija" tirgus daļa iepirkuma tirgū būtiski mazāka, nekā lejupējā tirgū. Tas tādēļ, ka SIA "Maxima Latvija" preces iepērk tajā pašā tirgū, kur preces iepērk tirgus dalībnieki, kas nav SIA "Maxima Latvija" konkurenti lejupējā tirgū, bet ir konkurenti iepirkuma tirgū, proti, specializētie pārtikas un dzērienu veikali un visi citi šo preču mazumtirdzniecības uzņēmumi, bet dažās tādu preču grupās, kuras tiek izmantotas kā izejvielas - piemēram, milti, cukurs, olas, - arī pārtikas preču ražotāji". Pat, ja piekristu SIA "MAXIMA Latvija" argumentam, ka konkrētajā gadījumā iepirkumu SIA "MAXIMA Latvija" veic tajā tirgū, kur darbojas ne tikai lielveikali, bet arī specializētie pārtikas un dzērienu veikali un visi citi šo preču mazumtirdzniecības uzņēmumi, konstatējams, ka 2008.-2009.gadā SIA "MAXIMA Latvija" tirgus daļa bija mazāka, nekā ja to aprēķina no lielveikalu tirgus dalībnieku veiktā kopējā iepirkuma, tomēr tā ir lielāka par 20%. Kas ir ļoti nozīmīga daļa, arī ņemot vērā, ka katram piegādātājam, kas spēj nodrošināt lielākus piegādes apjomus, tik liels iepircējs kā SIA "MAXIMA Latvija" ir daudzkārt izdevīgāks un svarīgāks sadarbības partneris nekā fragmentētu piegāžu organizēšana mazākiem tirgus dalībniekiem. Konkrētajā lietā konstatēts, ka 2009.gadā, apmēram, vairāk kā puse SIA "Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas ir piegādāti tieši SIA "MAXIMA Latvija". Tāda apjoma piegādes uzņēmumam, ņemot vērā ilgstošas sadarbības pieredzi, dod iespēju laikus plānot ražošanas apjomus, efektīvāk organizēt ražošanas un piegādes posmus un to izmaksu struktūru, daudzveidīgāk attīstīt sortimentu, atbilstoši dažādu pircēju kategoriju vēlmēm, nekā tas būtu iespējams sadrumstalotu un nenoteiktu apjomu piegāžu gadījumā. 37.14. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka "Iepirkuma tirgū SIA "Maxima Latvija" tirgus daļas ne tuvu nelīdzinās Konkurences padomes nosauktajiem rādītājiem - 31% 2009.gadā - un tādēļ jāapšauba secinājums, ka SIA "Maxima Latvija" piemīt iepirkuma vara pietiekami ilgā laika periodā. Vēstulē nav skaidrots, kā, pastāvot tik nelielai daļai iepirkuma tirgū, var būt konstatējama tirgus vara". Konkurences padome uzskata, ka iepirkuma varu raksturo gan tirgus daļa (kas ir viena no lielākajiem starp visiem iepircējiem, kas preci iepērk realizācijai mazumtirdzniecībā), gan jau iepriekš minētais fakts, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir neizbēgams sadarbības partneris, ja piegādātājs ir orientēts uz Latvijas patērētāju. 37.15. 2010.gada 16.decembrī tika saņemta SIA "MAXIMA Latvija" vēstule Nr.361. SIA "MAXIMA Latvija" norāda, ka "Sakarā ar 06.12.2010. no Konkurences padomes saņemto vēstuli par to, ka lietā Nr.P/09/06/7 "Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija" darbībās", kas ierosināta 2009.gada 21.maijā, esot konstatēti Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti, MAXIMA Latvija SIA pārstāvis 06.12.2010. iepazinās ar tiem lietai kopš iepriekšējās iepazīšanās reizes pievienotajiem materiāliem, kuri viņam tika uzrādīti kā MAXIMA Latvija SIA pārstāvim pieejami (turpmāk - jaunie materiāli) un saņēma šo jauno materiālu kopijas". Minētajā vēstulē ir norādīts, ka "Ņemot vērā Konkurences Padomes 26.07.2010. vēstulē Nr.1512 "Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta noteikto pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija" darbībās" 29.punktā (16.lapaspuses 3.rindkopā no apakšas) minētos SIA Siguldas maiznieks produkcijas piegāžu apjomus MAXIMA Latvija SIA un MAXIMA Latvija SIA aprēķinātās 09.08.2010. vēstulē Nr.211 norādītās SIA Siguldas mazinieks debitoru dienas, kuru pareizība netiek apstrīdēta (2008.gadā - 56,32 un 2009.gadā - 59,11) jāsecina, ka citi SIA Siguldas maiznieks debitori vidēji norēķinās līdzīgā laika periodā, kā MAXIMA Latvija SIA. Šis fakts līdzās SIA Siguldas maiznieks 20.10.2010 vēstules b/n "Par paskaidrojumu sniegšanu lietā Nr.P/09/06/7" pēdējā teikumā paustajai domai, ka "uzņēmumam nepieciešama kredītpolitikas maiņa - īsāku norēķināšanās termiņu noteikšana" liecina, ka šādi norēķinu termiņi ir parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA Siguldas maiznieks apzināti realizētajai kredītpolitikai, kuru Siguldas maiznieks spriežot pēc vēstules ir nolēmis grozīt. Šādā gadījumā jautājums par norēķinu termiņu grozīšanu būtu jārisina ar sarunās ar debitoriem. MAXIMA Latvija SIA no SIA Siguldas maiznieks pagaidām nav saņēmusi priekšlikumu grozīt apmaksas termiņus". Minētajā SIA "MAXIMA Latvija" vēstulē netika sniegti citi papildu argumenti. Ievērojot Lēmuma 22.punkta 2.apakšpunktā norādīto, ka "Modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu vidi, skaits 2008.gadā bija 12 (neskaitot SIA "BAF LTD" apvienību un SIA "BALTSTOR" (no BALTSTOR lielākais dalībnieks SIA "Mego" tiek vērtēts kā atsevišķs mazumtirdzniecības tīkls), un 2008.gadā to kopējais apgrozījums bija 1 379 873 284 Ls, kas veidoja 76% no kopējās mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējās mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos; 2009.gadā minētie rādītāji attiecīgi bija 80% un 73%", tad no šiem faktiem var secināt, ka vairākumā gadījumu SIA "Siguldas Maiznieks" pircēji ir lielākas vai mazākas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes vai kāda no mazumtirgotāju kooperācijas formām, kurām visdrīzāk ir darījumu vara attiecībā pret SIA "Siguldas Maiznieks". Konkurences padomes rīcībā esošā informācija, kas ir iegūta Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietā, liecina, ka arī salīdzinoši mazās veikalu ķēdes ietver savos līgumos piegādātājiem nelabvēlīgus noteikumus, t.sk. pārmērīgi garus norēķinu termiņus, turklāt mēdz tos arī neievērot. Latvijā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vide ir tāda, ka šo preču ražotājam ir jāiet uz mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tā nav ražotāju izvēle, bet neizbēgama realitāte, kas izriet no ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas teritorijā struktūras. Ievērojot teikto, kā arī ņemot vērā Lēmuma 34.punktā iekļautos argumentus, Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA Latvija" argumentu, ka "šādi norēķinu termiņi ir parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA "Siguldas Maiznieks" apzināti realizētajai kredītpolitikai".