7. Article

Būvprojektus, kas noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāpārstrādā atbilstoši šo ieteikumu prasībām. Būvprojektus, kas izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kuri izsniegti līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo ieteikumu prasībām. 8 Ministru prezidents V.Dombrovskis Finanšu ministrs A.Vilks 1.pielikums Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1 Tehniskās prasības biroju ēkām Nr.p.k. Parametrs Prasības Piezīmes 1.Vispārējie plānošanas norādījumi1.1.apbūves rādītāji (apbūves intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums)Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu1.2.ēkas stāvu skaitsSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu1.3.autostāvvietasSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā 1.4.satiksmes organizācijaiekšējā teritorijā Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu un projektēšanas uzdevumu1.5.piegulošās teritorijas labiekārtojumsSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā 1.6.ēkas energoefektivitātes risinājumiProjektu izstrādā, ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus1.7.ēkas tehniskais stāvoklis (esošai ēkai)Ēkas konstruktīvā stāvokļa izpētes slēdzienā iekļauj to ieguldījumu lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo konstrukciju pielāgotu paredzētai funkcijai2.Vispārējās prasības plānojumam, telpu platība2.1.darbinieku skaits Nosaka projektēšanas uzdevumā2.2.telpu aprēķina platība (m2), tai skaitā Vidējā darba vietas aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā norādītajām platībām ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku2.2.1.darba vietas platība uz vienu darbinieku (m2)≤ 10 m2Viena darbinieka nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība2.2.2.biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku (m2)≤ 18 m2Biroju ēkas vai biroju telpu grupas lietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību2.2.3.biroju ēkas kopējā platība uz vienu darbinieku (m2)≤ 20 m2Iestādes biroju ēkas vai biroju telpu grupas kopējo aprēķināto platību nosaka, summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu kontūra2.3.telpu grupas 2.3.1.biroja telpu grupa, tai skaitā 2.3.1.1.augstākā līmeņa vadītāja darba telpa≤ 24 m2 vai ≤ 18 m2, ja līdzās ir apspriežu telpa 2.3.1.2.vidējā līmeņa vadītāja darba telpa≤ 18 m2 2.3.1.3.zemākā līmeņa vadītāja darba telpa≤ 16 m2 2.3.1.4.vienvietīgs darba kabinets≤ 10 m2 2.3.1.5.divvietīgs darba kabinets12–15 m2 2.3.1.6.atklātā plānojuma darba telpa Vispārīgā gadījumā darba telpas aprēķina platība uz vienu darbinieku tiek dalīta šādās proporcijās:darba vieta 65 % komunikāciju zona 35 % 2.3.2.apspriežu telpas 2.3.2.1. Līdz 50 darbiniekiem ēkā1 x 12 m2 (4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.)2.3.2.2. 50–200 darbinieku ēkā2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) + 1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā2.3.2.3. 200–400 darbinieku ēkā2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 2 x 25 m2 (2 x 10 pers.) + 1 x 100 m2 (45.pers.), precizē projektēšanas uzdevumā2.3.2.4. ≥ 400 darbinieku ēkā4 x 12 m2 (4 x 4 pers.) + 4 x 25 m2 (4 x 25 pers.) +1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā2.3.3.palīgtelpas 2.3.3.1. Vieta vai telpa biroja tehnikai4 m2 uz 50 darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā ir mazāks2.3.3.2. Sarunu telpaAtklātā plānojuma darba telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu sarunu telpu 2 personām ≤ 6 m2 platībā2.3.3.3. Biroja virtuve/ atpūtas telpa≤ 10 m2 viena telpa (vieta) stāvā vai uz katriem 50 darbiniekiem.Virtuves letes kopējais garums ≤ 2,4 m. Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas iekārtas ēdiena uzsildīšanai/sagatavošanai, virtuve izvietojama atsevišķā telpā 2.3.3.4. Tualetes/dušas telpaSaskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām publiskajām ēkām un būvēm2.3.3.5. VestibiliSaskaņā ar projektēšanas uzdevumu2.3.3.6. GaiteņiSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm2.3.3.7. Kāpņu telpasSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm2.3.4.servisa telpu grupa, tai skaitā 2.3.4.1. Saimniecības pārziņa darba telpa/ inženiersistēmu kontroles un vadības telpa12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā2.3.4.2. Apkopēju ģērbtuve, dušaParedzamais apkopēju skaits:ja grīdas segums ir linolejs, 400 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja, ja grīdas segums ir paklājs, 300 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja 2.3.4.3. Apkopes inventāra telpa6 m2 uz 300 m2 uzkopjamās platības2.3.4.4. Atkritumu telpa (ja tiek paredzēta ēkas apjomā)Viens konteiners (0,66 m2) uz 100 darbiniekiem.Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta ēdināšanas iestāde, paredzama atsevišķa telpa organiskajiem atkritumiem. Telpā nodrošināms atbilstošs mikroklimats 2.3.4.5. Saimniecības noliktava20 m22.3.4.6. Apsardzes postenis12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā2.3.5.ēkā iekļautās tehniskās telpas, tai skaitā 2.3.5.1.ventkamera Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.2.siltummezgls Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.3.ūdens ievads, sūkņu telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.4.elektroapgādes ievada telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.5.vājstrāvu tīklu ievada telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.6.UPS telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.7.dīzeļģeneratora telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.8.dzesēšanas iekārtu telpa Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.9.dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa ēkas apjomā) Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.5.10.citas tehniskās telpas Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā2.3.6.papildu telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai Šo telpu platība nav iekļauta 2.2.apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu lietderīgās un kopējās platības aprēķinos2.3.6.1. Klientu apkalpošanas zālesNosakāmas projektēšanas uzdevumā2.3.6.2. Konferenču un mācību centriNosakāmi projektēšanas uzdevumā2.3.6.3. Darbinieku ēdnīca/ kafejnīcaNosakāma projektēšanas uzdevumā2.3.6.4. Iestāžu arhīviNosakāmi projektēšanas uzdevumā2.3.6.5. Serveru telpasNosakāmas projektēšanas uzdevumā2.3.6.6. Citas telpas un telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanaiNosakāmas projektēšanas uzdevumā2.4.apmeklētāju skaits ēkā Nosakāms projektēšanas uzdevumā2.5.paredzamais darba režīms Projektēšanas uzdevumā nosaka:paredzamo darbdienas ilgumu; telpas, kurās paredzēts 24 stundu darba režīms 2.6.telpu dimensijas 2.6.1. Telpu griestu augstumsNosakāms projektēšanas uzdevumā2.6.2. Gaiteņu platumsSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību, ugunsdrošības normas un prasībām publiskajām ēkām un būvēm2.7.personu ar kustību traucējumiem piekļuves iespējas Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasībām publiskajām ēkām un būvēm2.8.skaņas izolācijas prasības Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības2.9.drošības prasības Nosakāmas projektēšanas uzdevumā3.Telpu apdares materiāli un izstrādājumi3.1.biroju darba telpas, tai skaitā Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības3.1.1.standarta biroja telpa 3.1.1.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 600 g/m2, virskārtas augstums ≤ 3,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 340 000/m2 poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649 "Resilient floor coverings. Homogeneous and heterogeneous polyvinyl chloride floor coverings. Specification" (turpmāk – EN 649)), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar standartu EN 660-1 "Resilient floor coverings. Determination of wear resistance. Stuttgart test" (turpmāk – EN 660-1)), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.1.1.2. SienasGludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.1.1.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.1.2.biroja telpa, kas paredzēta apmeklētāju pieņemšanai 3.1.2.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.1.2.2. SienasGludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.1.2.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.1.3.telpa, kurā paredzēta paaugstināta apmeklētāju/ darbinieku plūsma 3.1.3.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem 3.1.3.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.1.3.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.2.gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas tehnikai 3.2.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.2.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.2.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.3.vestibils 3.3.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar standartu EN 102 "Ceramic floors and wall tiles. Determination of resistance to deep abrasion. Unglazed tiles" (turpmāk – EN 102)) Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.3.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.3.3. GriestiNosaka projektēšanas uzdevumā3.4.kāpņu telpa 3.4.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli, pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem. Pakāpieni marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības personām ar īpašām vajadzībām 3.4.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus3.4.3. GriestiGludi krāsoti3.5.biroja virtuve 3.5.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa (PEI 4) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.5.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000 – 10000 tīrīšanas ciklus3.5.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.6.tualete, dušas telpa, apkopes inventāra telpa 3.6.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.6.2. SienasFlīzes. Virs flīzēm – gluda krāsota siena.Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus 3.6.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.7.ģērbtuve 3.7.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem 3.7.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus3.7.3. GriestiIekārto griestu sistēma3.8.tehniskās telpas (ventkamera, siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa 3.8.1. GrīdaBetona grīda ar virsmas cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas izturības epoksīda pārklājums3.8.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus3.8.3. GriestiGludi, krāsoti3.9.tehniskās telpas (vājstrāvu iekārtu telpas) 3.9.1. GrīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.Piemērs: Linolejs strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,15 mm (saskaņā ar EN 660-1), elektrostatiskās īpašības 106 ≤ R ≤ 108 Ω (saskaņā ar EN 1081). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem 3.9.2. SienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus3.9.3. GriestiGludi, krāsoti4.Inženiertehniskie risinājumi4.1.ēkas konstrukcija, tai skaitā 4.1.1.nesošās konstrukcijas 4.1.1.1. IlgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu4.1.1.2. UgunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.1.1.3. SlodzesSaskaņā ar slodzes un iedarbes regulējošajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 1991-1-1:2006L "Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1.daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes"). Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā 4.1.1.4. Siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku4.1.1.5. Skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības4.1.2.ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā 4.1.2.1.blīvās konstrukcijas 4.1.2.1.1. IlgmūžīgumsPiemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 1990:2006 "Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi" 3.projektētā ilguma kategoriju4.1.2.1.2. UgunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.1.2.1.3. Siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku4.1.2.1.4. Skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības4.1.2.1.5. Drošības prasībasPapildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā4.1.2.2.fasādes, to elementi Pasākumu kompleksu aizsardzībai pret saules starojumu nosaka katrai fasādei atsevišķi.Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus) atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm 4.1.2.2.1.fasāžu sistēmas, logi 4.1.2.2.1.1. IlgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu4.1.2.2.1.2. UgunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.1.2.2.1.3. Siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku4.1.2.2.1.4. Skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības4.1.2.2.1.5. Drošības prasībasNosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartiem ENV 1627:1999 "Windows, doors, shutters. Burglar resistance. Requirements and classification" un EN 356 "Glass in building. Security glazing. Testing and classification of resistance against manual attack")4.1.2.3.jumti 4.1.2.3.1. IlgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu4.1.2.3.2. UgunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.1.2.3.3. Siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku4.1.2.3.4. Skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības4.2.inženiertīkli 4.2.1.ārējās inženierkomunikācijas, tai skaitā Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem4.2.1.1. Ārējie siltumapgādes tīkliSaskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem4.2.1.2. Ārējie aukstumapgādes tīkliProjekta izstrādes laikā izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus aukstumapgādes tīklus4.2.1.3. Ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem4.2.1.4. Ārējie lietus ūdens savākšanas tīkliSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem4.2.1.5. Drenāžas tīkliSaskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem4.2.1.6. Ārējie elektroapgādes tīkliNosakāmi projektēšanas uzdevumā4.2.1.7. Ārējie vājstrāvu tīkliNosakāmi projektēšanas uzdevumā4.2.2.klimata raksturlielumi telpās Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku (piemēram, saskaņā ar standartiem LVS EN 13779:2007 "Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības" (turpmāk – LVS EN 13779:2007) un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji", par pamatu ņemot "B" klases raksturojumus)4.2.2.1.āra gaisa aprēķina parametri, tai skaitāSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvklimatoloģijas prasības4.2.2.1.1.Apkures un siltuma apgādes sistēmāmVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 85 %4.2.2.1.2.Ventilācijas sistēmāmSezonaTemperatūra, °CRelatīvais mitrums %VasaraViskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 10 gados45 %ZiemaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra85 %4.2.2.1.3. Gaisa dzesēšanas sistēma darba telpāsViskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 %4.2.2.1.4. Gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās prasībasGaisa temperatūra +27 °C,relatīvais mitrums W = 70 % 4.2.2.2.temperatūra darba zonā (°C) Nosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 13779 7.2.apakšpunktu. Paaugstinoties āra gaisa parametriem (salīdzinot ar normatīvajiem aprēķina rādītājiem vasaras sezonā) un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama iekštelpu mikroklimata parametru izmaiņa proporcionāli āra gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, izvērtējot ēkas siltuma un aukstuma inerci) Apkures sezonā (ziemā)Dzesēšanas sezonā (vasarā)4.2.2.2.1. Biroju darba telpas un kabineti, arī apspriežu telpas22 +/– 2,024,5 +/– 1,54.2.2.2.2. Tualetes, ģērbtuves, dušu telpas24 +/– 2,024 +/– 2,04.2.2.2.3. Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas18 +/– 2,0Netiek kontrolētas4.2.2.2.4. Biroja tehnikas telpas20 +/– 2,024 +/– 2,04.2.2.2.5. Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas18 +/– 2,0Netiek kontrolētas4.2.2.2.6. Tehniskās telpas, izņemot vājstrāvu ievadus, serveru telpas18 +/– 2,0Maksimāli 354.2.2.2.7. Vājstrāvu ievada un stāvu komunikāciju telpas, serveru telpas20 +/– 2,022 +/– 2,04.2.2.2.8. Arhīvi (izņemot gadījumus, ja uz telpām attiecas Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā")20 +/– 2,022 +/– 2,04.2.2.3.gaisa relatīvais mitrums darba zonā (%) Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku un būvklimataloģijas prasības4.2.2.4.maksimālais gaisa kustības ātrums darba zonā (m/s) Nosakāms projektēšanas uzdevumā4.2.2.5.inženieriekārtu trokšņu līmenis telpās (db(A)) Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības4.2.2.5.1. Biroju darba telpas un kabineti40 db(A)4.2.2.5.2. Apspriežu telpas35 db(A)4.2.2.5.3. Ģērbtuves, dušu telpas, tualetes45 db(A)4.2.2.5.4. Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas45 db(A)4.2.2.5.5. Biroja tehnikas telpas, noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavasMaksimāli 55 db(A)4.2.2.5.6. Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas50 db(A)4.2.2.5.7. Tehniskās telpasNav normēts4.2.2.5.8. Arhīvi, kuros nav pastāvīgu darba vietu50 db(A)4.2.3.apkure Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku energoefektivitātes prasības4.2.3.1. Apkures ķermeņiRadiatori, konvektoru tipa sildķermeņi, pēc iespējas stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu siltuma starojuma asimetrijas samazināšanu darba zonā.Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari 4.2.3.2. Temperatūras regulēšanaIndividuāla katram apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas4.2.3.3. Apkures sistēmas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas4.2.4.ventilācija Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 13779:2007 un saskaņā ar tuvākās gaisa kvalitātes stacijas mērījumiem). Īpašām biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem) paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu4.2.4.1. Āra gaisa apmaiņaNosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 15251 "Kritēriji, pēc kuriem vērtēt vidi telpās, ieskaitot termisko vidi, gaisa kvalitāti, apgaismojumu un trokšņainību" (turpmāk – LVS EN 15251))4.2.4.2. Gaisa apstrādes iekārtasParedz telpu nosūces gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju (piemēram, saskaņā ar LVS EN 13779:2007)4.2.5.gaisa dzesēšana, aukstumapgāde, gaisa kondicionēšana Nosakāma projektēšanas uzdevumā4.2.5.1. Telpu dzesēšanas princips un dzesētāju tipsNosakāms projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar LVS EN 15251)4.2.5.2. Temperatūras regulēšanaIndividuāla katrai kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas4.2.5.3. Telpas gaisa mitrināšanaParedz tikai telpām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma atbilstību cilvēku skaitam telpās4.2.6.pretdūmu aizsardzības ventilācijas sistēmasDabiskās un mehāniskās dūmu un karstuma kontroles sistēmas sastāvdaļaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.7.ūdensapgāde un kanalizācija Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības4.2.7.1. Iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens padeveStingie (nelokanie) pieslēgumi, papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā ūdens sagatavošana4.2.7.2. Iekārtas un aprīkojumsJaucējkrāni ar "ūdens un gaisa" sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas4.2.7.3. Ūdensapgādes un kanalizācijas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas4.2.8.vadības un automātikas sistēmas Paredz iekārtām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasības ēku apkurei un vēdināšanai4.2.9.elektroapgāde 4.2.9.1. Elektroenerģijas komercuzskaiteJa pakalpojumu sniedzēja tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz 10 kV elektroenerģijas uzskaiti4.2.9.2. Elektroenerģijas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas4.2.9.3. Reaktīvas jaudas kompensācijas iekārtasParedz iekārtas, kas nodrošina cosφ = 0,934.2.9.4. Rezerves elektroapgādes dīzeļģeneratorsParedz:ugunsdzēsības sistēmām dūmu nosūces sistēmai liftiem avārijas apgaismojumam elektrības patērētājiem, kuru elektroapgāde paredzēta caur UPS 4.2.9.5. Nepārtrauktās barošanas avots (UPS)Paredz:avārijas apgaismojumam videonovērošanas sistēmām piekļuves kontroles sistēmām VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un datoriem apsardzes signalizācijas sistēmai centralizētas izziņošanas sistēmai ugunsgrēka signalizācijas sistēmai un tās automātikai, datoriem apsardzes telpā Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda ēkas/telpu lietotājs 4.2.9.6. Elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījumsIP20 – tipiskās biroja telpās IP44 – tehniskās telpās, palīgtelpās IP20 līdz IP55 – tualetes un dušas telpās IP23 līdz IP65 – uz fasādes un teritorijā (saskaņā ar standartu LVS HD 60364-7-701 "Zemsprieguma elektroietaises. 7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša") 4.2.9.7. Elektrības kontaktrozetesParedz:vienu kontaktrozeti katrā telpā pie ieejas durvīm zem apgaismes slēdža, 30 cm no grīdas darba vietai – divas kontaktrozetes no garantētā tīkla datoru elektroapgādei, divas kontaktrozetes no darba tīkla citiem patērētājiem, gaiteņos, vestibilos – vienu kontaktrozeti ik pēc 10 m pa telpas perimetru tehniskajās telpās – vienu trīsfāžu un vienu vienfāzes kontaktrozeti papildu rozetes atbilstoši iekārtu ievietojumam 4.2.9.8. Darba apgaismojuma līmenis telpās un tā pārbaudeNosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 12464-1 "Gaisma un apgaismojums – Darbvietu apgaismojums – 1.daļa: Darbvietas telpās")4.2.9.9. Avārijas apgaismojuma līmenis un ierīkošanaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.9.10. Spuldžu tipiSpuldzēm jāatbilst šādām prasībām:energoefektīvas luminiscences un kompaktās luminiscences spuldzes luminiscences spuldžu krāsu temperatūra ir 3000 K vai augstāka 4.2.9.11. Darba apgaismojuma vadībaNosaka projektēšanas uzdevumā:koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/ vai VAS sistēmas citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā 4.2.9.12. Avārijas apgaismojuma vadībaKoplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā4.2.9.13. Teritorijas un fasāžu apgaismojuma vadībaNosaka projektēšanas uzdevumā:centralizēti no krēslas sensoriem VAS sistēmas 4.2.9.14. Zibens aizsardzībaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.9.15. Zemējuma kontūrsPretestība R = 4 Ω, paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai4.2.9.16. Pārsprieguma aizsardzībaParedz I un II klases aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā uzdevuma4.2.9.17. Elektroapgādes tīkla izvietojumsBiroju telpās – kabeļu kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija, tehniskās telpās – virs apmetuma4.2.10.vājstrāvu sistēmas 4.2.10.1.sakaru sistēmas Telekomunikācijas (datu un balss pārraide)Paredz pieslēgumu ārējiem telekomunikāciju tīkliem.Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu tīkli. Balss pārraide – VoIP telefonija. Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes Paredz televīzijas tīklu.Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē projektēšanas uzdevumā 4.2.10.2.drošības sistēmas 4.2.10.2.1. Apsardzes signalizācijaNosaka projektēšanas uzdevumā.Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus aprīkojot ar signalizācijas detektoriem) 4.2.10.2.2. Piekļuves kontroleParedz izveidot, nodalot publiski pieejamo vestibilu un darba telpu zonu.Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai). Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu nolasītājiem 4.2.10.2.3. VideonovērošanaParedz sistēmu ar ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD cietajos diskos), datu glabāšanas laiku nosaka projektēšanas uzdevumā.Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju, autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās zonas 4.2.10.2.4. AtslēgasParedz vienotu atslēgu sistēmu.Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas" sistēmu 4.2.10.3.ugunsdrošības risinājumi 4.2.10.3.1. Ugunsgrēka signalizācijaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.10.3.2. Centralizēta izziņošanas sistēmaSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.10.3.3. Ugunsdzēsības ūdensvadsSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.2.10.3.4. Automātiskās ugunsdzēšanas sistēmasSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas4.3.tehnoloģiskā daļa 4.3.1.lifti 4.3.1.1. Līdz 200 darbinieku ēkā1 x 1000 kg,pacelšanas ātrums 1,0 m/s 4.3.1.2. 200–400 darbinieku ēkā1 x 1000 kg + 1 x 630 kg,pacelšanas ātrums 1,0 m/s 4.3.1.3. ≥ 400 darbinieku ēkā1 x 1000 kg + 2 x 630 kgpacelšanas ātrums 1,0 m/s Finanšu ministrs A.Vilks 2.pielikums Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1 Darba vietu aprīkojums Nr. p.k. Telpa/darba vieta Aprīkojums 1.Biroja darba vieta, tai skaitā tipveida darba vietaBiroja plaukts (80 cm, A4 formāta mapju (7,5 cm) glabāšanai), rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, seifs (darba vietā vai telpā izvietojamo seifu veidu un skaitu nosaka projektēšanas uzdevumā), dators, tālrunis, drēbju pakaramais vai atbilstošs skapis.Ja telpā izveidotas vairākas darba vietas, starp tām izvietojama starpsiena – ekrāns. Ja telpā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu paredzēta apmeklētāju pieņemšana, darba vietu nodrošina ar atbilstoša lieluma un konfigurācijas darba galdu un apmeklētāju krēslu 2.Biroja tehnikas zonaTīkla printeris, kopētājs, papīra smalcinātājs3.Apspriežu telpaApspriežu galds, atbilstošs krēslu skaits, datortīkla pieslēgums, tāfele, ekrāns, projektors (apspriežu telpās ≥10 personām)4.Apsardzes postenisRakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, plaukts aparatūras izvietošanai, dators, tālrunis5.Apkopes inventāra telpaPlaukti inventāram6.TualeteSpogulis, papīra dvieļu turētājs, tualetes papīra turētājs, šķidro ziepju trauks, poda birste, drēbju pakaramais, atkritumu urna.Tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem Finanšu ministrs A.Vilks