3. Article

Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem - administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem"; 4. "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam" (apstiprināta ar MK 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Programmas viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību un mazinātu negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts teritorijā. Iepriekš minēto mērķi paredzēts sasniegt, īstenojot sekojošu rīcības virzienu - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Doing Business pētījums nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs. Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau septiņus gadus. Doing Business mēra likumdošanu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības "dzīves cikla" posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību, bet papildus ir iekļauta metodoloģija elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procedūrām, kas atspoguļosies nākamajā Doing Business pētījumā 2012.gadam. Latvijas un ES dalībvalstu vietas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2011.gadā (uzņēmējdarbības vide kopumā) Latvija Doing Business 2011.gada indeksā starp 183 pasaules valstīm ierindota 24.vietā, kas ir par 3 vietām augstāk nekā Doing Business pētījumā 2010.gadam, un ir 9.vietā starp ES dalībvalstīm. Vienlaikus Igaunija ieņem 17.vietu, bet Lietuva - 23.vietu. Latvija ir ierindota starp tām valstīm (85% no visām Doing Business pētījumā ietvertajām), kurā pēdējos 5 gados veiktās reformas ir atvieglojušas uzņēmējdarbības veikšanu, tajā pašā laikā Igaunija un Lietuva ir ierindota grupā, kurā uzņēmējdarbības veikšana ir kļuvusi grūtāka. Jāatzīst, ka valstis, kurās ir maksimāli elektronizēti pakalpojumi ieņem Doing Business reitinga pirmās vietas, savukārt Latvijā e-pakalpojumu ieviešana ir kritiska visās jomās. Latvijas salīdzinošie rādītāji Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2010.gadā un 2011.gadā Latvijas kāpums Doing Business 2011.gada pētījumā ir panākts mērķtiecīgi ieviešot reformas 2009.gadā un 2010.gadā tādās uzņēmējdarbības jomās, kas saistītas ar maksātnespējas procesa pilnveidošanu, ieviešot ārpustiesas izlīguma procesu, kā arī saīsinot maksātnespējas procedūru laiku, un reformām pārrobežu tirdzniecības jomā, ieviešot elektronisko muitas deklarēšanas sistēmu, samazinot laiku, kas nepieciešams eksporta-importa procedūru veikšanai. Ir atvieglota nekustamā īpašuma reģistrēšana, ieviešot iespēju Zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīmā. Latvijas rādītāju izmaiņas Doing Business pētījumā 2011.gadam pret attiecīgajiem 2010.gada rādītājiem Latvijas rādītāji Doing Business pētījumā 2010.gads 2011.gads Izmaiņas Uzņēmējdarbības uzsākšana 51 53 -2 Būvniecības atļaujas 77 79 -2 Kredītu reģistrs 6 6 0 Īpašuma reģistrācija 61 57 +4 Investoru tiesību aizsardzība 57 59 -2 Nodokļu maksāšana 56 59 -3 Pārrobežu tirdzniecība 16 16 0 Līgumu izpilde 14 14 0 Uzņēmējdarbības izbeigšana 89 80 +9 Kopējā vieta 27 24 +3 2010.gada ietvaros ir atvieglota uzņēmumu saimnieciskā darbība un samazinātas tiem piemērojamās administratīvās procedūras. Vienlaikus jāatzīmē, ka jomās, kurās Latvijas vieta pazeminājusies, tas noticis tāpēc, ka citas valstis, veicot tajās reformas, ir apsteigušas Latviju. Plāna 2011.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā. Latvijas pozīcijas starptautiskajā reitingā ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Jānorāda, ka visu Plānā 2011.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek modelēts uz Doing Business 2011.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. · Uzņēmējdarbības uzsākšana Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Uzņēmējdarbības uzsākšana Procedūru skaits 5 5 5 Ilgums (dienas) 16 16 16 Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju 1,5 2,1 2,3 Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 15,9 14,2 16,9 Reitings 53 51 35 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai 2010.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu: 1) pagarināti valdes locekļu pilnvaru termiņi - noteikts beztermiņa pilnvaru termiņš sabiedrību ar ierobežotu atbildību amatpersonām, savukārt akciju sabiedrībām - pagarināts uz 5 gadiem; 2) kā pamatkapitālu apliecinošs dokuments der ne tikai bankas izsniegta izziņa; 3) nav jāiesniedz kapitālsabiedrību amatpersonu paraksta paraugi. Tāpat no 2010.gada 1.jūnija nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, nodrošināta uzņēmumu reģistrācijas apliecību izsniegšana elektroniski, kā arī samazināts dienu skaits reģistrācijai par PVN maksātāju no 15 uz 10 dienām. Komerclikuma grozījumi, kas paredz iespēju dibināt SIA ar pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem, ir devuši būtisku stimulu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaistīšanai uzņēmējdarbībā. No 2010.gada maija līdz decembrim ieskaitot kopējais Komercreģistrā reģistrētais samazinātā pamatkapitāla uzņēmumu skaits - 5179 SIA jeb 57% no kopējā reģistrēto SIA skaita minētajā periodā. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Doing Business metodoloģiju, tiek vērtētas procedūras, kas ir attiecināmas uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, tāpēc šis atvieglojums, lai arī ārkārtīgi būtisks uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanā, tomēr neietekmēs Latvijas rādītājus Doing Business pētījumā. Neskatoties uz īstenotajām aktivitātēm, t.sk., pat uzlabojot Latvijas rādītāju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu ziņā, tomēr Latvija uzņēmējdarbības uzsākšanā ir zaudējusi Doing Business 2011.gada pētījumā pozīciju par 2 vietām, ierindojoties 53.vietā, kas skaidrojams ar citu dalībvalstu veiktajām reformām. Piemēram, Jaunzēlande joprojām saglabā 1.vietu, jo ir ieviesta uzņēmuma reģistrācija tiešsaistes režīmā, t.sk., nodevu apmaksa, PVN nodokļu maksāšanas statusa pieteikšana, (www.companies.govt.nz), tādējādi procesam atvēlot 1 dienu un 1 administratīvo prasību. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai uzlabotu Latvijas vietu uzņēmējdarbības uzsākšanas rādītājā, ir jāveic reformas, kas saistītas ar komersanta reģistrāciju par PVN maksātāju. Līdz šim PVN maksātāju reģistrācija aizņem 10 dienas un tā būtiski ietekmē uzņēmējdarbības uzsākšanas laiku. Nepieciešams nodrošināt, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama uzņēmuma pazīmēm. ٧ Nodrošinot, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama uzņēmuma pazīmēm, Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta 9 vietām (uz 44 vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 5 dienas) pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tikpat svarīgi ir nodrošināt uzņēmumu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā tiešsaistē. 2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.21 50.§) tika pieņemts lēmums nepagarināt 2001.gada 7.augustā starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā līguma Nr. PA110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft" noslēgto līgumu 2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie dati pēc 2011.gada 7.augusta uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai atkal izmantošanai. Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011.gada 7.augusta, Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu. Projekta realizācija paredzēta divos posmos: 1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan juridiskais, gan tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem; 2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi (t.sk., e- reģistrācija). ٧ E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē, ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā - pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra un bankas konta atvēršana, tiek veikta PVN maksātāja statusa iegūšana Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz 52.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 2 dienas) pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Pamatkapitāla apliecinošo dokumentu reģistrēšana elektroniski. Grozījumi Komerclikumā paredz, ka kapitālsabiedrības dibinātāji kā apliecinājumu par apmaksāto pamatkapitālu var iesniegt ne vien komercreģistra iestādei adresētu bankas izziņu, bet arī citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu, piemēram, konta pārskatu, maksājuma uzdevumu, u.tml. Tomēr uzsvars ir uz to, ka minēto dokumentu ir izdevusi (tātad arī parakstījusi) banka. Nepieciešams nodrošināt UR sadarbību ar Latvijas bankām, lai nodrošinātu, ka ar 2012.gada 1.maiju tiek pilnībā ieviesta e-reģistrācija. ٧ Nodrošinot UR sadarbību ar Latvijas bankām par komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi un atbrīvojot komersantu sniegt šāda veida informāciju, paaugstināsim Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā par 7 vietām jomā (uz 46.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā (ieekonomējot 1 procedūru un 1 dienu) pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" tikai elektroniski (samazināsies izmaksas, kas saistītas ar izsludināmo ziņu publikāciju "Latvijas Vēstnesī", kā arī samazināsies komercreģistra ierakstu izsludināšanai nepieciešamais laiks). Šobrīd VSIA "Latvijas Vēstnesis" ir tehniski gatavs pāriet uz oficiālu elektronisku publikāciju, tomēr šādām pārmaiņām ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2. pantu vienīgi preses izdevumam "Latvijas Vēstnesis" ir oficiāls raksturs. Ieviešot oficiālu elektronisku publikāciju un atsakoties no "Latvijas Vēstneša" papīra formā, ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu izsludināšanas izmaksas tiks samazinātas par aptuveni 20%. Nodrošinot tikai elektronisku komercreģistra ierakstu datu apstrādi un publicējamo ziņu nodošanu "Latvijas Vēstnesim" šīs izmaksas var samazināt vēl vairāk.. ٧ Elektroniskās publikācijas "Latvijas Vēstnesī" samazinātu Latvijas uzņēmēju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas un ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā par 6 vietām jomā (uz 47.vietu) un 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Pēc Ekonomikas ministrijā veiktajām aplēsēm, visu minēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 23 vietām (no 53.vietas uz 30.vietu) un par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. · Būvniecības atļaujas Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Būvniecības atļaujas Procedūru skaits 24 25 25 Ilgums (dienas) 186 187 187 Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju) 19,3 17,3 20,6 Reitings 79 77 78 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai 2010.gadā tika apstiprināts MK un pirmo reizi iesniegts Saeimā 2010.gada 6.jūnijā jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz vienkāršot būvniecības procesu un samazināt būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu: esošo 186 dienu un 24 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. Plānots Būvniecības likumu iesniegt MK atkārtoti 2011.gada februārī. Būvatļauju saņemšanas jomā Latvija, salīdzinot ar saviem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, Doing Business 2011.gada indeksā atradās vissliktākajā - 79.vietā. Būvniecības likumprojekta pieņemšana 2011.gadā būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā. ٧ Būvniecības likumprojekta pieņemšana ierindotu Latviju šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78 vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu labākais piemērs pasaulē. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai EM Plānā 2011.gadam paredz samazināt dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteikt minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu. Šobrīd MK 01.04.1997. noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" nosaka minēto procedūru nodrošināšanai 180 dienas, kas būtiski apgrūtina uzņēmēju saimniecisko darbību plānošanas un arhitektūras procesu. Izvirzīto pasākumu īstenošana kalpos arī kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. ٧ Minētie priekšlikumi kopā samazinātu būvniecības procesā attiecīgajām procedūrām noteikto dienu skaitu no 180 dienām uz 65 dienām, līdz ar to paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business būvniecības jomā par 36 vietām (no 79.vietas uz 43.vietu) un 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat ir jānodrošina Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un Būvniecības informācijas sistēmā ietverto e-pakalpojumu ieviešana. Šo pasākumu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas. Kā piemērs ir Nīderlandē ieviestā e-pakalpojuma prakse - kopš 2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsasaistē, piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja, piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c. · Nekustamā īpašuma reģistrācija Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Īpašuma reģistrācija Procedūru skaits 6 6 7 Ilgums (dienas) 42 45 50 Izmaksas (% no īpašuma vērtības) 2,0 2,0 2,0 Reitings 57 61 79 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 29. un 30.punktu ar 2010.gada 1.jūliju izziņa par samaksātu nekustamā īpašuma nodokli zemesgrāmatu nodaļā vairs nav jāiesniedz. Zemesgrāmatu nodaļa par parādu neesamību pārliecinās tiešsaistes datu pārraides režīmā. Ja tiek konstatēts, ka par attiecīgo nekustamo īpašumu nodoklis nav pilnībā nomaksāts, reģistrācija tiek atteikta līdz nodokļa nomaksas brīdim. Ja pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju pārliecināties par nodokļa parāda neesamību, tad zemesgrāmatā reģistrē īpašnieka maiņu bez pārliecināšanās. Pateicoties nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes režīma ieviešanai zemesgrāmatu nodaļās, nekustamā īpašuma jomā Latvija ierindota 57.vietā, kas ir par 4 vietām augstāk salīdzinājumā ar Doing Business 2010.gada rādītāju. Tāpat Likums "Par pašvaldībām", kas stājušies spēkā 2010.gada 1.oktobrī, nosaka, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesību izmantošanu turpmāk pamatojama ne tikai ar nepieciešamību šo īpašumu izmantot pašvaldību funkciju īstenošanai, bet arī ar šīs funkcijas īstenošanai attiecīgā nekustamajā īpašumā atbilstošiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat precizēta vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība un termiņi, t.sk., nosakot, ka izziņa par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Šobrīd Doing Business pētījumā ir identificētas 20 darba dienas lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai. Minētie grozījumi vēl nav iekļauti Doing Business 2011.gada indeksā. ٧ Grozījumi Likumā par pašvaldībām uzlabos Doing Business 2012.gada novērtējumu, iespējams paaugstinot Latvijas pozīciju par 10 vietām (no 57.vietas uz 47.vietu) un par 1 vietu (no 24.vietas uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jānodrošina vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, noteiktos gadījumos, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā jāvēršas vismaz divās institūcijās: Valsts zemes dienestā - lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu, un Zemesgrāmatā - lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu. Nepieciešams noteikt, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku. ٧ Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību nostiprināšanā, samazinātu nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai un tādējādi uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā. · Kredītu reģistrs Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Kredītu reģistrs Tiesību apjoma koeficients (0-10) 9 9 9 Kredītu informācijas indekss (0-6) 5 5 4 Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) 57,2 46,5 3,7 Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) 0,0 0,0 0,0 Reitings 6 6 12 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijas rādītājs Doing Business 2011.gadam kredītu reģistra jomā joprojām ir viens no vislabākajiem pasaulē, ierindojot to 6.vietā aiz Malaizijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes un ieņemot vienādas pozīcijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Singapūru un Izraēlu. Latvijā Kredītu reģistrs izveidots saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Krājaizdevu sabiedrību likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, un Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumu, Maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmēra un maksāšanas kārtības un Noteikumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar Latvijas Banku prasībām. Kredītu reģistrs izveidots, ievērojot Latvijas Republikas MK 2007.gada 6.marta sēdē atbalstīto Finanšu ministrijas "Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem". Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde. Šajā reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas). Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki. 2010.gada 21.decembrī reģistrā ir reģistrēti 96 dalībnieki. Kredītu reģistra dalībnieki ievada ziņas par katru izsniegtu aizdevumu/saistību, kā arī Kredītu reģistrā automātiski reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistra informācija ir pieejama tā dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem - ierobežotu. · Investoru aizsardzība Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Investoru tiesību aizsardzība Darījumu caurspīdīguma indekss (0-10) 5 5 5 Direktora atbildības indekss (0-10) 4 4 4 Akcionāru tiesību indekss (0-10) 8 8 8 Investoru tiesību aizsardzības indekss (0-10) 5,7 5,7 5,7 Reitings 59 57 53 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas. Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas vieta pēdējos gados tiek būtiski pasliktinājusies - kopumā ir zaudētas 6 vietas 2 gadu laikā, Latviju Doing Business 2011.gada pētījumā ierindojot 59.vietā, kas skaidrojams ar citu valstu pasākumiem investīciju vides uzlabošanai. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Ņemot vērā Latvijas pozīciju pasliktināšanos Doing Business rādītājos šajā jomā, kā steidzami dienas kārtībā ir: 1) jāpārskata uzņēmuma likumisko tiesību darījumu slēgšana. Komerclikuma 309.pants nosaka, ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Komerclikumā jāparedz, ja dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav balsstiesību; 2) jānodrošina Uzņēmēju, kas ir valdes loceklis attiecīgajos uzņēmumos, darījumu caurskatāmība. Komerclikumā jāparedz norma, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar interesēm Pircēja - Pārdevēja darījumā. Ja Latvijas normatīvajos aktos noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un dalībnieku akcepts, ja virs 15%, tas ļautu būtiski uzlabot savas pozīcijas starptautiskajā reitingā. 3) jāparedz ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā; 4) jānosaka akcionāriem tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem; 5) izvērtējamas tiesības tiesai anulēt darījumu veiksmīgas akcionāru prasības gadījumā, ja tas neradīs papildu apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai. Uzņēmuma saimnieciskās darbības samazināšanās vai apturēšana ir iespējama tikai dēļ pārdevēja krāpšanas vai ļaunprātīgas rīcības. Tomēr, saskaņā ar Civillikumu ir noteikti gadījumi, kad darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, piemēram, ja darījums ir neatļauts, tā mērķis ir pret reliģiju, labiem tikumiem vai darījumu ir veikts, lai izvairītos no tiesību aktiem, vai ja tas ir būtiski tika pieļauta kļūda. Īstenojot izvirzītos pasākumus ārvalstu investoru aizsardzības jomā ir aplēšams, ka tā kopējais rādītājs 2011.gada pētījumā tiktu uzlabots par 2,9 punktiem jeb būtu 8,6 punkti - darījumu caurskatāmības indeksā līdzšinējo 5 punktu vietā varētu nodrošināt 10 punktus, direktora atbildības indeksā varētu panākt papildus 4 punktus un pieņemot, ka akcionāru tiesību indeksa rādītājs paliek nemainīgs - 8 punkti. ٧ Kopumā minēto pasākumu ieviešana investoru aizsardzības jomā nodrošinātu Latvijas kāpumu par 54 vietām (no 59.vietas uz 5.vietu) un par 6 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. · Nodokļu administrēšana Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Nodokļi Maksājumu skaits 7 7 7 Ilgums (stundas) 293 279 279 Kopējā nodokļu likme (% no peļņas) 38,5 38,5 33,0 Reitings 59 56 37 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Nodokļu administrēšanas vienkāršošanā 2010.gada 1.septembrī ir stājies spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas nosaka iespēju mikrouzņēmumiem pieteikties iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tā saimnieciskajai darbībai piemērot 9% likmi, kas ir galīgs maksājums. Šī stimula ieviešana, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, veicinājusi 2733 jaunu uzņēmumu - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - reģistrēšanu (VID dati uz 2011.gada 5.janvāri). Lai gan likums ir absolūti inovatīvs uzņēmējdarbības veicināšanai, jāatzīmē, ka Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana neatstās ietekmi uz Latvijas vietu Doing Business pētījumā, jo saskaņā ar pētījuma metodoloģiju tiek vērtētas reformas, kas attiecināmas uz "parastu" uzņēmumu. Latvija Doing Business 2011.gada rādītājos nodokļu administrēšanas jomā ir ierindojusies 59.vietā starp visām pasaules valstīm, kas ir par 3 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš. Jānorāda, ka sākot ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu un informatīvās deklarācijas VID ir jāiesniedz tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, samazinās uzņēmumu nodokļu saistību izpildei patērēto laiku. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai uzlabotu Latvijas vietu Doing Business 2012.gadam, kā jautājumi ir izvirzāmi sekojoši pasākumi: Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu VSAOI un IIN paziņojumus EDS. Nodokļu administrēšanā visvairāk laika aizņem VSAOI un IIN deklarāciju sastādīšana un nodokļa nomaksa. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka VSAOI administrēšanas prasības aizņem 165 stundas gadā. No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmēju atskaišu iesniegšana VID norit tikai ar EDS starpniecību, kas sniegs būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību sniegt atskaites izpildē. Tomēr, lai minētais instruments strādātu efektīvi nepieciešams nodrošināt uzņēmējus ar informāciju par EDS pielietošanu VSAOI un IIN paziņojumu sastādīšanai. Nepieciešams nodrošināt "soli pa solim" (metodisko norādījumu) aprakstu izveidošanu VSAOI un IIN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un veikt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu VSAOI un IIN paziņojumus. ٧ Metodisko norādījumu jeb "soli pa solim" aprakstu izveidošana VSAOI un IIN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu VSAOI un IIN paziņojumu sastādīšanai nepieciešamo laiku un varētu nodrošināt Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 24 vietām (uz 35.vietu) un kopējā novērtējumā par 2 vietām (uz 22.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu PVN paziņojumus EDS. No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmēju atskaišu iesniegšana VID norit tikai ar EDS starpniecību, kas sniegs būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību sniegt atskaites izpildē. Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana - PVN formalitātes aizņem 97 stundas gadā. Salīdzinoši - Igaunijā PVN grāmatošana aizņem tikai 37 stundas gadā. Nepieciešams nodrošināt "soli pa solim" aprakstu izveidošanu PVN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un nodrošināt uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu PVN paziņojumus. ٧ "Soli pa solim" aprakstu izveidošana PVN paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu PVN paziņojumu sastādīšanai nepieciešamo laiku par 60 stundām no 97 stundām līdz 37 stundām gadā varētu nodrošināt Latvijas nodokļu administrēšanas jomā par 8 vietām (uz 51.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos. Uzņēmēju prasmju, lai sniegtu PVN, VSAOI un IIN paziņojumus EDS, uzlabošana, t.sk., apmācību veikšana, nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 32 vietām (no 59.vietas uz 28.vietu) un kopējā novērtējumā par 3 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos. · Pārrobežu tirdzniecība (muita) Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Ārējā tirdzniecība Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits 5 5 5 Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) 10 13 13 Maksa standarta partijai eksportam (ASV $ par konteineru) 600 600 900 Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits 6 6 6 Importa veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) 11 12 12 Maksa standarta partijai importam (ASV $ par konteineru) 801 801 850 Reitings 16 16 17 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Pārrobežu tirdzniecības jomā pateicoties elektronisko muitas deklarēšanas sistēmas ieviešanai, tādējādi samazinot laiku, kas nepieciešams eksporta-importa procedūru veikšanai, Doing Business 2011.gadam Latvija saglabāja 16.vietu. Minētās sistēmas ieviešana ir atzīta par būtiskām reformām uzņēmējdarbības veicināšanai. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Ir jānodrošina muitošanas standarta ieviešana. Muitošanas standarta projektā, ko izstrādājis Valsts ieņēmumu dienests, paredzēts, ka, ja muitošanai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un muitojamās preces ir uzrādītas muitai, eksportējot vai importējot muitošanas minimālais laiks - 10 minūtes, vidējais - 125 minūtes, maksimālais - 240 minūtes, kas atbilst praksē īstenotajiem termiņiem. Minētā standarta apstiprināšana un ieviešana praksē nodrošinātu standartizētu muitošanas procesu, visās muitas iestādēs, kā arī veicinātu klientorientētu un efektīvu muitas kontroli. Kā arī nepieciešams izveidot centralizētas muitošanas vietas, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti septiņas dienas nedēļā. Papildus norādāms, ka ir svarīgi nodrošināt vienkāršākas un ātrākas procedūras uzticamajiem un atzītajiem uzņēmējiem muitas jomā. Atzītais komersants ir komersants, kurš ir uzticams ar muitu saistīto darbību kontekstā un tādēļ tam ir tiesības izmantot priekšrocības visā Eiropas Kopienā. Savukārt Latvijā VID Muitas pārvaldē tiek veidots uzticamo uzņēmēju saraksts (kas šobrīd sastāda ap 60 uzņēmumu). Uzņēmēju pievienošanās uzticamo vai atzīto uzņēmēju sarakstam nodrošinātu tiem vienkāršotākas un ātrākas procedūras muitošanai. Līdz ar to VID ir jānodrošina praksē ātrāka pakalpojuma sniegšanu uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā. Minētais pasākums ir iekļauts Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam (8.punkts), līdz ar to Plānā 2011.gadam tas netiek paredzēts, bet tā īstenošanas rezultātā (t.i., MK apstiprinātajā koncepcijā noteikto principu piemērošanu uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā, nodrošinot tiem vienkāršotākas un ātrākas procedūras muitošanai) Latvijai nodrošinātu vienkāršotākas un ātrākas procedūras uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos. ٧ Izvirzītie pasākumi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas rādītājus turpmāko gadu Doing Business pētījumos, t.i., attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, samazinot nepieciešamo administratīvo procedūru skaitu un izmaksas. · Līgumu izpilde Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Līgumu izpilde Procedūru skaits 27 27 27 Ilgums (dienas) 309 309 279 Izmaksas (% no prasības apjoma) 23,1 23,1 16,0 Reitings 14 15 2 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Doing Business 2011.gadam līgumu izpildes jomā Latvija ir uzlabojusi savu rādītāju par 1 vietu, pakāpjoties no 15.vietas uz 14.vietu. Saskaņā ar Doing Business aprakstīto metodoloģiju, prasītājs tiesā iesniedz pieteikumu par zaudējumu un parādu piedziņu (pircējs nav samaksājis par piegādāto preci). Atbilstoši Tiesu administrācijas statistikas datiem, tiesa pieteikumu skata no 8,5 līdz 18 mēnešiem. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai uzlabotu minētās jomas rādītājus, tiesu sistēmā ir jānodrošina e-pakalpojumu izmantošana un informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, kā arī citi pakalpojumi, kas sekmē tiesu pieejamību. Tiesu administrācija īsteno Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros paredzēta Tiesu datu izplatīšanas sistēmas un Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu izstrāde. · Uzņēmējdarbības izbeigšana Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Uzņēmējdarbības izbeigšana Maksātnespējas procesa ilgums (gadi) 3 3,0 3,0 Procesa izmaksas (% no īpašuma vērtības) 13 13 13 Apmierināto prasību koeficients (centi no 1 dolāra) 31,9 29,0 29,0 Reitings 80 89 89 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai 2009.gadā 1.jūnijā tika veikti grozījumi bijušajā Maksātnespējas likumā (līdz 2010.gada 1.novembrim spēkā esošs), kas vērstas uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu, vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās ir iespēja izmantot divus procesus: tiesiskā aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. Pateicoties minēto grozījumu ieviešanai, uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā Latvija ir pakāpusies par 9 vietām, ierindojoties 80.vietā Doing Business rādītājos 2011.gadam. 2010.gada 1.novembrī stājies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, kas ir plašāks un vienlīdz labvēlīgs visiem komersantiem neatkarīgi no to juridiskā statusa. Prognozējams, ka Doing Business rādītāju par maksātnespējas procesa garumu, izmaksas un apmierināto prasību koeficientu ietekmēs tādi Maksātnespējas likuma uzlabojumi kā: 1) samazināts termiņš maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanai un tiesas sprieduma pasludināšanai, 2) nav paredzēta maksātnespējas ierosināšana kā patstāvīga procesuālā stadija un līdz ar to iespējams nodrošināt, ka lieta tiek izskatīta vienas tiesas sēdes laikā; 3) vairs nav paredzēts "bilances tests", kā rezultātā samazinās tiesai vērtējamo jautājumu loks; 4) nav paredzēta nepieciešamība iecelt administratoru pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesā un administratora pienākumu vērtēt, vai parādnieks ir atzīstams par maksātnespējīgu; 5) visiem kreditoriem ir noteikts 1 mēnesis kreditoru prasījumu pieteikšanai, kā arī nav nepieciešams obligāti sasaukt pirmo, kārtējo un noslēguma kreditoru sapulci; 6) noteikts termiņš 2 mēneši parādnieka mantas pārdošanas plāna sastādīšanai un noteikts, ka visa parādnieka manta pārdodama 6 mēnešu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas - iepriekš termiņš netika paredzēts, pieļaujot mantas pārdošanas procedūras novilcināšanu; 7) nav paredzēta sanācijas vai izlīguma iespējamība maksātnespējas procesā; 8) ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītie šā procesa izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 % apmēru no parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas - iepriekš šāds ierobežojums netika paredzēts; 9) pieļauta parādnieka mantas pārdošana arī bez izsoles, lai pēc iespējas ātrāk un dārgāk pārdot mantu, kā arī neieķīlātās mantas izsoles procedūra ir saīsināta; 10) noteikts, ka administratoram jāizvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu kopumā, tādējādi sekmējot lielāku atgūstamo kopējo līdzekļu apjomu. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu maksātnespējas process sākas ar tā pasludināšanu (tiesas spriedums) un beidzas ar tā tiesas lēmumu par tā izbeigšanu, savukārt Doing Business metodoloģija paredz, ka maksātnespējas process sākas ar brīdinājuma iesniegšanu. Tomēr tas būtiski neietekmē maksātnespējas procesa kopējo novērtējuma uzlabošanos. Kopumā aplēšot maksātnespējas ilgumu, paredzams, ka tas samazināts no Doing Business 2011.gadam uzrādītajiem 3 gadiem līdz aptuveni 1 gadam un 1 mēnesim. Tāpat procesa izmaksas sastāda uz pusi mazāku summu - aptuveni 7% līdzšinējo 13 % vietā. Kā arī plānojams, ka apmierināto prasību koeficients varētu pieaugt par 50%. ٧ Pateicoties jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanai, Latvijas pozīcijas uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā varētu paaugstināties par 50 vietām (no 80.vietas uz 30.vietu) un kopējā novērtējumā par 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) 2011.gada Doing Business rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. · Darbinieku nodarbināšana Joma Doing Business rādītāji 2011.gads 2010.gads 2009.gads Darba tiesisko attiecību regulēšana Darbā pieņemšanas indekss (0-100) Nav datu 50 50 Darba laika elastīguma indekss (0-100) Nav datu 40 40 Atlaišanas no darba indekss (0-100) Nav datu 40 40 Nodarbināšanas elastīguma indekss (0-100) Nav datu 43 43 Atlaišanas izmaksas (apmaksātās darba nedēļas) Nav datu 17 17 Reitings Nav datu 128 125 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību. Šīs jomas rādītāji tiks iekļauti nākamajā Doing Business 2012.gadam pētījumā. Latvijas darba tiesības regulējošie normatīvajos aktos noteiktās administratīvās prasības Doing Business 2010. gadā ierindoja Latviju 128.vietā pasaulē, kas ir par 3 vietām zemāk nekā 2009.gadā. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā šajā jomā, piedāvājam īstenot sekojošus pasākumus. Ir jāizstrādā priekšlikumi elastdrošības principa stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai. Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Piemēram, Igaunijas Darba līgumu likums (spēkā no 2009.gada 1.jūlija) tāpat kā Latvijas Darba likums noteic principu, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, tomēr atsevišķos gadījumos, ja tas ir attaisnots ar pamatotiem iemesliem, kas izriet no darba rakstura, īpaši ar darba apjoma pagaidu pieaugumu vai ar sezonas darbu veikšanu, ir iespējams slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds darba līgums ir slēdzams uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus. Arī Lietuvā darba līguma uz noteiktu laiku termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Pagarinot terminētā darba līguma maksimālo termiņu iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā. Tāpat Doing Business apskata darba samaksas normas par virsstundām, nakts darbu un citus kritērijus. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses.. ٧ Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka darba devējam ir pienākums paziņot trešajai pusei (NVA) par katra darbinieka atlaišanu tikai kolektīvās atlaišanas gadījumos (ja atlaižamo darbinieku skaits ir vismaz 10 procenti no darbinieku skaita 30 dienu laikā, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus). Paziņojumu sniegšana par katra darbinieka atlaišanu rada uzņēmumiem, jo īpaši MVU, saimnieciskajai darbībai papildus administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka Pasaules Bankas metodoloģija kā kritisku šo prasību uzskata uzņēmumiem, kuru darbinieku atlaišana aptver 9 darbiniekus, nepieciešams svītrot Darba likuma 104.panta otro daļu. Minētais pasākums nav iekļauts Plānā 2011.gadam, jo minētā norma ir iekļauta Darba likuma grozījumu projektā, kas iesniegts MK izskatīšanai 2011.gada 31.janvārī. ٧ Atceļot ziņojumus par darbinieku atlaišanu, iespējams jau laicīgi uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem. · Elektroenerģijas pieslēgums Pasaules Bankas indikators "Elektrības pieslēgums" (situācijas salīdzinājums starp valstīm 2011.gadā) Valsts Procedūru skaits Ilgums (dienas) Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) Vācija 3 17 51,9 Lietuva 4 98 46,0 Igaunija 4 111 229,1 Latvija 6 198 405,2 Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Elektrības pieslēguma joma Doing Business pētījumā līdz šim nav bijusi atsevišķi apskatīta. Arī šogad tā nav iekļauta valstu reitingos, tikai atspoguļoti apkopotie dati. Analizējot Doing Business 2011.gadam pētījumā ietvertajā Latvijas situācijas novērtējumā par enerģijas pieslēgšanu, konstatējam, ka Latvijas rādītāji nav konkurētspējīgi Baltijas valstu vidū. MK 2010.gada 1.novembra noteikumu Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība" 16.punkts nosaka ka elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu vai tehnisko projektu gadījumos, ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par 1000 metriem. Ņemot vērā iepriekšminēto var secināt, ka elektrotīklu var klasificēt kā tādu, kuram ir nepieciešams vienkāršotais tehniskais projekts. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai samazinātu norādīto elektroenerģijas pieslēguma ilgumu, kā tūlītējs pasākums ir jāparedz īsāku tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā. Šo prasību nosaka SPRK 2009.gada 1.aprīļa lēmums Nr.74 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem". Nepieciešams minētā SPRK lēmumā veikt grozījumus, tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā paredzot 30 dienu vietā 10 dienas, tādējādi paātrinot procesu par 20 dienām. ٧ Samazinot tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 20 dienām pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat, analizējot novērtējumā iekļautos datus, nepieciešams sniegt pamatotu informāciju Pasaules Bankai par sekojošiem jautājumiem. Doing Business pētījumā 2011.gadam ir uzrādīts, ka rakšanas atļaujas saņemšana VAS "Latvijas Valsts" ceļi ir uzskaitāma kā atsevišķa procedūra uzņēmējam, kuram ir nepieciešams enerģijas pieslēgums, kas novērtējumā iekļauta kā viena papildus procedūra un aizņem 5 dienas. Jāprecizē, ka rakšanas atļauju iegūst būvniecības uzņēmums, kurš ir uzvarējis konkursā uz elektrotīkla izbūves darbiem, nevis pasūtītājs. ٧ Precizējot informāciju par rakšanas atļaujas nepieciešamību, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 5 dienām un 1 procedūru pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jāpārskata elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamo laiku. Elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādi un saskaņošanu nodrošina attiecīgi specializējies uzņēmums (projektētājs), kurš pakalpojumu nodrošina atbilstoši tirgus cenām un kopējam pieprasījumam. Ņemot vērā Doing Business modelēto situāciju, plānojams, ka projektēšanas darbi neaizņem 105 dienas, bet gan - aptuveni 60 dienas. Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi vēstules ar jautājumu par projektēšanas darbu ilgumu 3 projektēšanas uzņēmumiem. Saņemot informāciju no attiecīgajiem projektētājiem, būs iespējams pārskatīt novērtējuma atbilstību esošajai situācijai un izvirzīt papildus veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai. Līdzīga situācija kā elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādē un saskaņošanā ir ar elektrotīkla izbūvi. Pēc Ekonomikas ministrijā veiktajiem aprēķiniem elektrotīkla izbūve varētu aizņemt aptuveni 30 dienas norādīto 60 dienu vietā. Papildus nepieciešama Latvijas puses argumentācija, ka pieslēguma izbūves darbu pabeigšanas gaidīšanas procedūra var tikt apvienota ar procedūru, kas paredz, ka klients iesniedz AS "Sadales tīkls" "Aktu par lietotāja elektroietaišu izbūvi" un AS "Sadales tīkls" veic pieslēguma vietas pārbaudi, uzskaites ķēžu noplombēšanu, lietotāja pieslēgšanu elektrotīklam, pieņemot Pasaules Bankas nosacījumus, ka iekšējā elektroinstalācija noliktavā jau ir pabeigta un abi minētie procesi tiek veikti vienlaicīgi. Veicot iepriekš minētās korekcijas, Latvijai Doing Business 2011.gada rādītājos varētu var samazināt 2 procedūras un 97 dienas, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas pieslēgumā 4 procedūras, kas aizņem 101 dienu pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Realizējot Plānā 2011.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 8.vietu starp visām 183 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas, ASV, Dānijas un Kanādas. Jāatzīmē, ka visās jomās pozitīvu novērtējumu Doing Business pētījumā 2012.gadam Latvija varētu iegūt pateicoties 2010.gada 12.oktobra MK noteikumiem Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu", kas turpmāk nosaka valsts iestādēm nepieprasīt "zilos zīmodziņus" par maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem. Tāpat 2010.gada nogalē valdībā panāktā vienošanās, ka ir svarīgi veicināt efektīvāko pakalpojumu sniegšanas kanālu izmantošanu, diferencējot pakalpojuma saņemšanas nosacījumus, ņemot vērā pakalpojuma elektroniskā kanāla priekšrocības (t.i., piemērojot principu - elektroniski piesakoties ir lētāk un ātrāk), sniegs pozitīvus rezultātus Latvijas uzņēmējdarbības sakārtošanā, t.sk., uzlabos starptautisko partneru vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2011.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2011.gada pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un galveno uzmanību vēršot uz iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību. Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem saistošas valsts ekonomikas nodrošināšanā. Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī Valsts kanceleja nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību. Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs. Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2011.gadam Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi uzņēmējdarbībā pakalpojumi: vairāk e-pakalpojumu! Paredzētais finansējums (LVL) un tā avoti Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešās darbības Paredzētais finansējuma avots (latos) un tā apmēri Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 1.1. Uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības ieviešana 2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.21 50.§) tika pieņemts lēmums nepagarināt 2001. gada 7. augustā starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā līguma Nr. PA 110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft" noslēgto līgumu 2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie dati pēc 2011.gada 7.augusta uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai atkal izmantošanai. Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011. gada 7. augusta, Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu. Projekta realizācija paredzēta divos posmos: 1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan juridiskais, gan tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem; 2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi (t.sk. e- reģistrācija). Projekta turpmākā attīstība: - paredzēts paaugstināt pakalpojuma elektronizācijas līmeni - klients varēs dokumentus ne tikai iesniegt, bet arī aizpildīt tiešsaistē, vienlaikus salīdzinot datus ar citās valsts informācijas sistēmās esošiem datiem, apmaksāt valsts nodevas un saņemt Uzņēmumu reģistra lēmumu; - pakalpojums tiks nodrošināts arī citu reģistru (piemēram, biedrību un nodibinājumu, politisko partiju) subjektiem; - tiks nodrošināta efektīvāka reģistrācijas procedūra (dokumentu izskatīšana un lēmuma pieņemšana), jo dati tiks saņemti elektroniski un strukturēti (tie nebūs jāievada manuāli); - rezultātā iespējams samazināt pakalpojuma sniegšanas termiņus, cilvēkresursu un finansiālo ieguldījumu apjomu, kā arī samazināsies kļūdaini aizpildīto dokumentu skaits. Nepieciešams: 1. izstrādāt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, izstrādāt gan juridisko un tehnisko risinājumu informācijas nodošanai atkal izmantotājiem; 2. nodrošināt uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas kārtības praktisku ieviešanu ar 2012.gada 1.maiju. E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā būtiski ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā - pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra un bankas konta atvēršana, tiek veikta PVN maksātāja statusa iegūšana Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz 52.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 2 dienas). 1. 01.08.2011. 2. 30.04.2012. TM, UR