1. Article

Risināmā jautājuma būtība Koncepcija par publisko testamentu reģistra izveidi (turpmāk - koncepcija) izstrādāta, jo vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijas Republikā nepastāv. Nepastāvot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esību un tā atrašanās vietu. Līdz ar to ir iespējams, ka netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba (piemēram, testamentārais mantinieks nesaņem mantojumu), ja atcelts testaments tiek atzīts par stājušos spēkā, kā arī iespējama mantojuma apliecību apstrīdēšana, ja testamentārais mantinieks, līgumiskais mantinieks vai legatārs uzzina par testamentu pēc likumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās. Ņemot vērā minēto, darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt koncepciju (turpmāk - darba grupa), secināja, ka nepieciešams izveidot reģistru, kas pēc mantojuma atstājēja nāves garantētu sabiedrības informētību par publisko testamentu esību un atvieglotu ieinteresēto personu centienus atrast testamentu pēc mantojuma atstājēja nāves, kā arī veicinātu mantojuma atstājēja uzticību spēkā esošajai tiesību sistēmai, kas nodrošina pēdējās gribas izpildi. Tādējādi privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un testamentu taisīšanas drošības palielināšanai Latvijā ir nepieciešama tāda atsevišķa publisko testamentu reģistra izveide un ieviešana, kurā vienkopus tiktu reģistrēti testamenti, kā arī minēto dokumentu atcelšanas un grozīšanas akti. Darba grupa secināja, ka izveidojamā reģistrā nepieciešams ietvert publisko testamentu, glabāšanā nodoto privāto testamentu, mantojuma līgumu un publisko darījumu (darījumi, kas taisīti notariālā akta formā), kas satur rīkojumus nāves gadījumam (turpmāk - pēdējās gribas rīkojuma akti), uzskaiti, neietverot tajā privātu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaiti. Darba grupa, ņemot vērā privāto pēdējās gribas rīkojuma aktu institūta būtību (dokumentiem nav publiskas ticamības, ir apgrūtināta to atrašana, jo šādus pēdējās gribas rīkojuma aktus glabā privātpersonas, turklāt privātpersonas maina dzīvesvietas, taisa jaunus pēdējās gribas rīkojuma aktus un tml.), secināja, ka izveidojamā reģistrā privātu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite nav ietverama. Saskaņā ar Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (atbalstīta ar Ministru kabineta 2009.gada 19.novembra rīkojumu Nr.797 "Par Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju") jautājums par privātiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem tiks vērtēts darba grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt ar minētās koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus. Publisko testamentu reģistra lietotāji būtu zvērināti notāri, tiesas un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (informāciju saņemot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā). Publisko testamentu reģistra informācijas saņēmēji būtu fiziskās personas (testatori un iespējamie mantinieki), tiesībaizsardzības institūcijas un citas institūcijas savu funkciju nodrošināšanai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem iestāžu sadarbības pamatnoteikumiem. Ņemot vērā to, ka publisko testamentu reģistrs būtu veidojams kā mantojuma reģistra apakšsistēma, turklāt saskaņā ar Notariāta likuma 258.panta otro daļu mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija, bet pārzinis - Latvijas Zvērinātu notāru padome, arī publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs būtu Latvijas Zvērinātu notāru padome. Minētais apgalvojums pamatojams arī ar to, ka saskaņā ar Notariāta likuma 216. un 217.pantu Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts un tās institūcija ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Saskaņā ar Notariāta likuma 229.pantu Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija. Latvijas Zvērinātu notāru padome pašreiz nodrošina Notāru centrālās informācijas sistēmas un Notāru individuālās informācijas sistēmas darbību. Minētās datorizētās informācijas sistēmas Latvijas Zvērinātu notāru padome izstrādāja, ieviesa, uztur un pilnveido, lai nodrošinātu zvērinātu notāru iekšējās lietošanas informācijas apriti, zvērinātu notāru reģistru vešanu, kā arī lai ieinteresētajām personām sniegtu informāciju no mantojuma reģistra. Zvērināti notāri minētās sistēmas izmanto, veicot elektronisku datu apstrādi mantojuma reģistrā (Notariāta likuma 258.pants un Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumi Nr.618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu"), to personu reģistrā, kurām atsauktas pilnvaras (Notariāta likuma 45.1, 57.pants un Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.486 "Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras"), visu zvērināta notāra taisīto aktu un apliecinājumu reģistrā (Notariāta likuma 45.panta pirmās daļas 1.punkts un Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.488 "Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību"), kā arī aktu un apliecinājumu projektu sagatavošanai un personas datu pārbaudei valsts informācijas sistēmās (piemēram, Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā). Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus. Lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktu taisa zvērināti notāri, un informācija par pēdējās gribas rīkojuma aktiem nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un izvirzīto mērķi - rūpīgi izvērtēt veicamās valsts pārvaldes funkcijas, nosakot, kuras valsts pārvaldes funkcijas īsteno pati valsts un kuras valsts pārvaldes funkcijas iespējams nodot privātajam sektoram1, - uzskatāms, ka, nosakot Latvijas Zvērinātu notāru padomi par publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju, tiek ekonomēti valsts budžeta līdzekļi gan attiecībā uz personālresursiem, gan attiecībā uz pub­lis­ko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksām. Ņemot vērā ar publisko testamentu reģistra izveidi un ieviešanu saistīto pa­sā­kumu laikietilpīgumu, kā arī nepieciešamību izstrādāt publisko testamentu re­ģistra darbību regulējošos normatīvos aktus, plānots, ka provizoriski publisko tes­tamentu reģistrs varētu tikt izveidots un sākt darbību 2012.gada otrajā pusgadā. Koncepcija piedāvā problēmas izklāstu, sekas, kas radīsies, ja problēma netiks risināta, kā arī problēmas risinājuma variantus.