15. Article

Pensiju likuma izpratnē jēdziens "valsts pensija" jeb "valsts sociālās apdrošināšanas pensija", uz kuru attiecas apstrīdētā norma, ir tikai viens no sociālā nodrošinājuma veidiem vecumā. Tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā nosaka vairāki likumi. Likums "Par sociālo drošību" nosaka sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības ietvaru un principus. Pensiju likumā noteikts to personu loks, kurām ir tiesības uz valsts pensiju. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikta kārtība, kādā jebkura persona, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, nepieciešamības gadījumā var saņemt sociālo palīdzību (sk. arī Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 3. punktu). Pieteikumu iesniedzēji līdzīgi kā lietā "Tarkojevs un citi pret Igauniju" vēlas paplašināt savas tiesības attiecībā uz piešķirtās pensijas apmēru (sk. ECT 2010. gada 4. novembra spriedumu lietā "Tarkoev and Others v. Estonia", iesniegumi Nr. 14480/08 un 47916/08). Proti, Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai viņu sociālās apdrošināšanas stāžā, kas ir pamats pensijas aprēķināšanai, tiktu ieskaitīts periods līdz 1991. gada 1. janvārim, kurā viņi strādāja ārpus Latvijas teritorijas. Tomēr, kā secināts, tam nav pamata. Satversmes tiesa norāda, ka Pieteikumu iesniedzējiem nav liegtas tiesības uz pensiju vai kādu citu sociālo nodrošinājumu vecumā. Viņi, tāpat kā pilsoņi, saņem likumā noteikto pensiju un piemaksas pie tās. Viņiem ir arī iespēja nepieciešamības gadījumā saņemt likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tādējādi atšķirīgo attieksmi var uzskatīt par samērīgu un apstrīdētā norma atbilst Konvencijas 14. pantam kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu un Satversmes 91. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1. punktu (daļā par Latvijas nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Skudra