3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - savā atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka apstrīdētā norma paredz pilsoņu apdrošināšanas stāžā ieskaitīt visus līdz 1990. gada 31. decembrim bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus. Savukārt nepilsoņu apdrošināšanas stāžā tiekot ieskaitīti tikai atsevišķi bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi. Latvija neesot bijušās PSRS pēctece un līdz ar to neuzņemoties nekādas bijušās PSRS saistības. Par PSRS pēcteci tiekot uzskatīta Krievijas Federācija. Lai varētu nodrošināt to, ka bijušajā PSRS teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu ieskaita visām personām neatkarīgi no pilsonības, esot nepieciešams noregulējums starptautiskā līguma veidā. Latvija šādus līgumus esot noslēgusi ar vairākām valstīm. Saeima nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju prasībai atcelt apstrīdēto normu ar atpakaļejošu spēku, jo no Konvencijas 14. panta kopsakarā ar Pirmā protokola 1. pantu neizrietot valsts pienākums ņemt vērā noteiktus darba periodus vai garantēt sociālo aizsardzību, ja vien attieksme pret personām atbilst tiesiskās vienlīdzības principam. Pēc Saeimas ieskata, tiesības uz īpašumu aizsargā pensijas izmaksu, tomēr neuzliek valstij konkrētu pienākumu sociālo tiesību jomā, piemēram, nenosaka tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturu, no kura tiešā veidā esot atkarīgs tas, vai būtu ņemami vērā attiecīgie darba periodi.