5. Article

Pieaicinātā persona - Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine - savā viedoklī galvenokārt balstās uz ECT Lielās palātas taisītā sprieduma lietā "Andrejeva pret Latviju" analīzi. I. Reine atzīmē, ka minētais spriedums jāvērtē kopsakarā ar ECT judikatūru citās līdzīgās lietās, kā arī jāņem vērā starptautiskās publiskās tiesības un citu valstu prakse. Apstrīdētajā normā noteiktā regulējuma īpatnība esot tā, ka tas skar gadījumus, kad darba periods ir akumulēts vienā valstī, bet pensija pieprasīta citā valstī. Pieteikumu iesniedzēju sūdzības attiecoties uz apstrīdētajā normā ietverto regulējumu par darba stāžu, kas uzkrāts ārpus neatkarīgās Latvijas un Latvijas PSR teritorijas. Līdz ar to lietā esot izvērtējams Latvijas valsts statuss no starptautisko publisko tiesību viedokļa. Jebkādi ar PSRS saistību pārmantošanu saistītie jautājumi esot risināmi starpvalstu sarunu ceļā, pirmkārt sarunās ar Krievijas Federāciju kā PSRS pēcteci, bet, ja tiekot identificēti tādi jautājumi, kuros Krievijas Federācija nav atzinusi PSRS saistību pārmantošanu, tie risināmi citās sarunās. Viedoklī norādīts: saskaņā ar starptautisko tiesību normām valsts pēctecības jautājumos jaunā valsts, ja tā spēj identificēt tiesības un pienākumus, kurus var tiešā veidā attiecināt uz savu teritoriju, parasti šīs tiesības un pienākumus pārņem, lai gan nav "mātes" valsts pēctece vai saistību pārņēmēja. Attiecīgi apstrīdētajā normā Latvija esot ņēmusi vērā Latvijas PSR teritorijā uzkrātos darba periodus. Tas arī saskanot ar starptautiskajās publiskajās tiesībās atzīto principu, ka valstu sadalīšanās, izveidošanas un atjaunošanas gadījumos pensijas tiek uzskatītas par administratīvajiem (publiskiem) parādiem, kas būtu jāuzņemas valstij - pēctecei (tiesību pārmantotājai).