9. Article

Satversmes tiesai jāizvērtē, vai atšķirīgā attieksme, aprēķinot vecuma pensijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ir attaisnojama, respektīvi, vai tai ir objektīvs un saprātīgs pamats. Visupirms Satversmes tiesa norāda, ka ECT lietā "Andrejeva pret Latviju" vērtēja tikai konkrētos faktiskos apstākļus, nevis apstrīdētās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Faktiskie apstākļi lietā "Andrejeva pret Latviju" un šajā - Satversmes tiesā izskatāmajā lietā būtiski atšķiras. Proti, N. Andrejeva no 1954. gada dzīvoja Latvijā un skaitījās PSRS centrālajai valdībai pakļauta jeb vissavienības uzņēmuma darbiniece, taču reģionālā nodaļa, kurā viņa strādāja, atradās Latvijas teritorijā. Savukārt Pieteikuma iesniedzējam J. Savickim kopējais apdrošināšanas stāžs ir 37,2 gadi, no kuriem 21,3 gadus (57 procentus) viņš strādājis ārpus Latvijas teritorijas. M. Vagapova no kopējā apdrošināšanas stāža (31,4 gadi) ārpus Latvijas teritorijas strādājusi 21,4 gadus (68 procentus). A. Sivicka no kopējā apdrošināšanas stāža (41,7 gadi) ārpus Latvijas uzkrājusi 21,8 gadus (52 procentus), bet G. Ņesterovs no kopējā apdrošināšanas stāža (42,1 gads) - 12 gadus (28 procentus). Satversmes tiesas rīcībā nav informācijas, ka minētie Pieteikumu iesniedzēji būtu tikai formāli skaitījušies citu PSRS republiku pakļautībā esošu uzņēmumu darbinieki, bet faktiski uzturējušies un strādājuši Latvijas teritorijā, kā tas bija N. Andrejevas gadījumā. Tādējādi viņiem šajā laikā nevarēja izveidoties tiesiskā saikne ar Latviju.