1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1995. gada 2. novembrī pieņēma likumu "Par valsts pensijām", kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmajā daļā bija noteikts, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. Savukārt minētā panta otrā daļa noteica, ka tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju ir sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu un kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. 1.1. Ar 1997. gada 22. maija grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" likumdevējs noteica, ka līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta. Šie grozījumi stājās spēkā 1997. gada 1. jūnijā. 1.2. Saeima 1999. gada 4. novembrī pieņēma būtiskus grozījumus likumā "Par valsts pensijām", citastarp papildinot šā likuma 11. pantu ar trešo daļu. Tā noteica, ka personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, ir tiesības priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju, ja to apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Šajos grozījumos tika arī noteikts, ka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums vīriešiem - no 60 līdz 62 gadiem - ar 2000. gada 1. janvāri pieaug pakāpeniski - ar katra gada 1. janvāri par sešiem mēnešiem. Vienlaikus personām tika paredzētas tiesības saņemt vecuma pensiju priekšlaicīgi 80 procentu apmērā divus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja to sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. 1.3. Ar 2001. gada 20. decembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, likuma "Par valsts pensijām"