21. Article

Tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī ietilpst Satversmes 109. panta tvērumā, un šo tiesību mērķis ir, cik vien tas iespējams, kalpot cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļu). Satversmes tiesa vairākos spriedumos norādījusi, ka būtiska nozīme ir sociālo tiesību nodrošināšanai vismaz minimālā līmenī (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 31.2. punktu). Saskaņā ar šā sprieduma 18. un 20. punktā secināto valsts, uzņemoties pozitīvo pienākumu, nezaudē tiesības īstenot savu rīcības brīvību Satversmes 109. pantā ietvertā sociālā nodrošinājuma izpildes reglamentēšanā, kurā ietilpst arī piešķirtās priekšlaicīgās vecuma pensijas apmēra grozījumi. Valsts nedrīkst šo rīcības brīvību izmantot pretēji priekšlaicīgās pensionēšanās mērķiem un patvaļīgi atkāpties no pozitīvā pienākuma izpildes. Tomēr šāda pienākuma īstenošana ir cieši saistīta ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iespējām. Likumdevējs personai ir devis izvēles brīvību - tā var vai nu izmantot likumā noteiktās tiesības uz priekšlaicīgu pensiju, vai arī turpināt darba tiesiskās attiecības un pensionēties vispārējā kārtībā (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 8. punktu). Tas nozīmē, ka persona var doties priekšlaicīgā pensijā pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt priekšlaicīgo vecuma pensiju tādā apmērā, kādu likumdevējs noteicis par atbilstošāko. Persona var izdarīt arī pretēju izvēli un neizmantot iespēju priekšlaicīgi pensionēties. Ja persona izvēlējusies priekšlaicīgo pensionēšanos kā labāko risinājumu iztikas nodrošināšanai, tā iegūst tiesības priekšlaicīgo vecuma pensiju saņemt apmērā, kādu noteicis likumdevējs atbilstoši sociālās apdrošināšanas budžeta iespējām. Satversmes tiesa norāda, ka prasības, kas valstij izvirzāmas saistībā ar tās pienākumu nodrošināt personām vecuma pensiju, nav attiecināmas uz priekšlaicīgo pensionēšanos. Priekšlaicīgā vecuma pensija ir valsts noteikta papildu sociālā garantija, kuras izmantošana ir atkarīga no personas subjektīvajiem apsvērumiem, bet apmērs - no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iespējām. Apstrīdētā norma garantē visām personām, kas priekšlaicīgi pensionējušās, sociālo nodrošinājumu tādā apmērā, kas atbilst sociālās apdrošināšanas budžeta iespējām.