3. Article

Pieteikumu iesniedzēji - Ramona Pabērza, Jānis Ozoliņš, Valdis Graudiņš un Olga Nosenko (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) - norāda, ka apstrīdētās normas rezultātā priekšlaicīgās vecuma pensijas apjoms tika nepamatoti samazināts no 80 procentiem uz 50 procentiem. Tādējādi esot pārkāpti tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipi - tiesiskās paļāvības princips un samērīguma princips. 3.1. Pieteikuma iesniedzēja R. Pabērza norāda, ka priekšlaicīgā vecuma pensija viņai nepieciešama, lai varētu segt izdevumus par dzīvokli, komunālajiem maksājumiem un veselības aprūpi. Iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļā Pieteikuma iesniedzēja R. Pabērza iesniedza 2009. gada 16. jūnijā. Priekšlaicīgā vecuma pensija viņai piešķirta ar 2009. gada 16. oktobra lēmumu no 2009. gada 14. jūlija līdz turpmākam. Pieteikuma iesniedzējs J. Ozoliņš norāda, ka viņa darbs bijis fiziski smags un radījis jūtamas sekas viņa veselībai. Līdz ar to viņš paļāvies uz tādu vecuma pensijas apmēru, kas viņam pienāktos, priekšlaicīgi pensionējoties. Iesniegumu VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļā Pieteikuma iesniedzējs J. Ozoliņš iesniedza 2009. gada 25. jūnijā. Priekšlaicīgā vecuma pensija viņam piešķirta ar 2009. gada 27. jūlija lēmumu no 2009. gada 3. jūlija līdz turpmākam. Pieteikuma iesniedzējs V. Graudiņš iesniegumu VSAA Valmieras reģionālajā nodaļā iesniedza 2009. gada 4. novembrī. Priekšlaicīgā vecuma pensija viņam piešķirta ar 2009. gada 28. decembra lēmumu no 2009. gada 1. decembra līdz turpmākam. Savukārt Pieteikuma iesniedzējai O. Nosenko, izskatot viņas 2009. gada 4. septembra iesniegumu, VSAA Rīgas pilsētas Zemgales nodaļa ar 2009. gada 14. septembra lēmumu piešķīra priekšlaicīgo vecuma pensiju no 2009. gada 28. septembra līdz turpmākam. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņai piešķirtā pensija ir mazāka par iztikas minimumu. 3.2. Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstot arī priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, taču apstrīdētā norma minētajā pantā garantētās pamattiesības nepamatoti sašaurinot. Ja valsts kādu pamattiesību iekļāvusi konstitūcijā, tad tās pienākums esot arī to īstenot. Vecuma pensija esot sociālās politikas jautājums, kam piemītot ilglaicīgs raksturs un kam nepieciešama stabilitāte. Vecuma pensijas saņēmēji esot īpaša sabiedrības daļa, jo viņu vienīgais iztikas avots esot piešķirtā pensija. Pieteikuma iesniedzēja O. Nosenko norāda, ka visu veidu pensiju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība ir spēkā jau ilgu laiku un balstīta uz noteiktiem principiem. Likumdevējs apstrīdēto normu esot pieņēmis sasteigti. Par tajā ietvertajiem grozījumiem likumdevējs neesot iepriekš informējis sabiedrību, kā arī neesot konsultējies ar ekspertiem. Pieteikuma iesniedzēja O. Nosenko uzskata, ka likumdevējs nav centies mīkstināt apstrīdētās normas ietekmi uz sociāli neaizsargātu sabiedrības grupu, jo nav paredzējis pienākumu kompensēt vai atmaksāt priekšlaicīgās vecuma pensijas saņēmējiem ieturēto valsts pensijas samazinājumu. Tāpat likumdevējs neesot atvieglojis mazturīgā statusa iegūšanu pensionāriem, kuri pensionējušies priekšlaicīgi. Pieteikuma iesniedzējs J. Ozoliņš norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst tiesiskuma principam, jo likumdevējs atkāpies no privātpersonām sākotnēji garantētajām tiesībām. 3.3. Pieteikumu iesniedzēji esot tiesiski paļāvušies uz to, ka priekšlaicīgās vecuma pensijas samazinājums būs tikai divdesmit, nevis piecdesmit procenti no vecuma pensijas apmēra. Tādējādi apstrīdētā norma esot sociāli netaisnīga, jo radījusi nelabvēlīgas sekas Pieteikumu iesniedzējiem. Neesot pieļaujama valsts budžeta līdzekļu taupīšana uz neaizsargātas sabiedrības grupas rēķina. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis arī nevarot būt tāds, ka sociālā nodrošinājuma sniegšana personām tiktu sniegts tikai pieejamā finansējuma apmērā. Valstij esot jānodrošina tāds finansējums sociālo vajadzību apmierināšanai, kāds paredzēts normatīvajos aktos. Ja sociālā budžeta finansējums ir nepietiekams, tad valstij esot jāizvērtē alternatīvi risinājumi, kā arī jānosaka saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu. Šīs lietas ietvaros likumdevējs neesot izraudzījies apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanai piemērotus līdzekļus. 3.4. Pieteikuma iesniedzējs V. Graudiņš norāda, ka ir pieļauta atšķirīga attieksme pret personām, kurām priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķirtas līdz 2009. gada 30. jūnijam, un personām, kuras to saņem no 2009. gada 1. jūlija. Pirmā personu grupa saņemot priekšlaicīgo vecuma pensiju 80 procentu apmērā no vecuma pensijas. Savukārt otrā personu grupa to saņemot 50 procentu apmērā no vecuma pensijas. Šāda atšķirīga attieksme neesot objektīvi pamatota un pieļaujama demokrātiskā sabiedrībā un tāpēc būtu atzīstama par neatbilstošu Satversmes 91. pantam.