6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam. 6.1. Iespēja pretendēt uz sociālo aizsardzību pirms paredzētā pensionēšanās vecuma esot uzskatāma par papildu tiesībām, kas pārsniedz valsts pienākumu garantēt sociālā nodrošinājuma minimumu sociālā riska iestāšanās gadījumos. Tiesības uz priekšlaicīgu pensijas saņemšanu esot vērtējamas kā pagaidu rakstura papildu sociālā garantija personām ar lielu sociālās apdrošināšanas stāžu. Šīs garantijas mērķis esot pirmspensijas vecuma personu sociālā aizsardzība gadījumos, kad tās nespēj iekļauties darba tirgū. 6.2. Valsts budžeta sabalansēšanas procesā varot rasties nepieciešamība samazināt budžeta izdevumus, lai nodrošinātu pensiju turpmāku izmaksu. Šāds mērķis esot leģitīms. Neesot šaubu, ka izmaksājamo pensiju apmēra samazināšana nodrošina budžeta izdevumu samazināšanu. Ar apstrīdēto normu varot sasniegt tās leģitīmo mērķi, taču to esot iespējams sasniegt arī ar citiem, alternatīviem līdzekļiem - priekšlaicīgās pensijas kā papildu sociālās garantijas atcelšanu vai samazināšanu mazākā apmērā, vai arī jau priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju samazināšanu. Apstrīdētā norma paredzot samazināt priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas tikai tām personām, kurām apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī vēl nebija radušās tiesības uz priekšlaicīgu vecuma pensiju. Līdz ar to likumdevējs esot izvēlējies saudzējošu līdzekli mērķa sasniegšanai. 6.3. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizēšana un darbības ilgtermiņa nodrošināšana esot būtiska sabiedrības labklājībai. Sociālo tiesību mērķis esot aizsargāt visas sabiedrības intereses, bet gadījumos, kad tās saduras ar indivīda tiesībām, - meklēt saprātīgu līdzsvaru starp tām. Arī sociāli atbildīgas valsts princips prasot, lai valsts uztur tādu sociālās drošības sistēmu, kas spēj nodrošināt aizsardzību sociālā riska gadījumā. Papildu sociālo garantiju ierobežojums smagos ekonomiskos apstākļos esot samērojams ar sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu. Sabiedrības ieguvums šajā gadījumā esot lielāks par apstrīdētās normas radīto tiesību ierobežojumu. 6.4. Personām varējusi rasties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz to, ka tās iegūs tiesības saņemt vecuma pensiju 80 procentu apmērā, iestājoties nepieciešamajiem priekšnoteikumiem. Paļāvība varējusi rasties uz sagaidāmām tiesībām. Līdz ar to tiesiskās paļāvības aizsardzības apmērs esot mazāks nekā gadījumā, ja paļāvība būtu radusies uz jau iegūtām tiesībām. Ieviešot apstrīdēto normu, tiesiskās paļāvības aizsardzībai neesot paredzēta nedz kompensācija, nedz arī saudzējošs pārejas periods. Taču svarīgs esot apstrīdētās normas kā papildu sociālās garantijas raksturs. Tā saglabājot tiesības uz priekšlaicīgo vecuma pensiju, paredzot vienīgi samazinātu tās apmēru un ierobežojot vēl neiegūtas tiesības.