8. Article

Pieaicinātā persona - Mg. mpa. Maija Poršņova - norāda, ka priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja savulaik ieviesta sakarā ar to, ka sievietēm pensijas vecums paaugstināts par septiņiem gadiem un bijis nepieciešams mīkstināt šo pārmaiņu. Tikai vēlāk priekšlaicīgā pensionēšanās tikusi izmantota kā sociālās aizsardzības pasākums cilvēkiem, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas ir palikuši bez darba. M. Poršņova uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai nav izraudzīts veiksmīgs paņēmiens. Priekšlaicīgā pensionēšanās esot dārgs un neefektīvs mehānisms. Tas radot apstākļus, kuros darba tirgu pamet darbspējīgi un pieredzējuši darbinieki. Tāpēc likumdevējam vajadzētu radīt priekšnoteikumus tam, lai personas pēc iespējas retāk dotos priekšlaicīgā pensijā. Lielākajā daļā Eiropas valstu vispār neesot iespēju priekšlaicīgi pensionēties. Savukārt dažās valstīs šī iespēja neesot iekļauta valsts pensiju shēmā. Varot piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka priekšlaicīgās pensionēšanās normatīvais regulējums nav bijis stabils un tajā vairākkārt izdarīti grozījumi. Likumdevējs pārejas noteikumos devis personām tiesības līdz 2011. gada beigām doties priekšlaicīgā pensijā. Tātad indivīds varējis paļauties uz to, ka līdz noteiktam brīdim priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja būs spēkā. Personām, kuras nav sasniegušas pensijas vecumu, esot lielākas izvēles iespējas nekā pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem. Normatīvais regulējums padarot priekšlaicīgo pensionēšanos pievilcīgu arī gadījumos, kad cilvēkam ir tiesības saņemt cita veida sociālo atbalstu. Priekšlaicīga pensionēšanās ļoti ietekmējot pensiju pietiekamību nākotnē. Saskaņā ar 2009. gada statistikas datiem no visām pensijām, kas piešķirtas no jauna, 21,1 procentu veidojušas priekšlaicīgās pensijas. Priekšlaicīgā pensionēšanās nesamērīgi palielinot sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi. No vienas puses, priekšlaicīgā pensionēšanās destabilizējot sociālās apdrošināšanas budžetu, no otras puses - samazinot tā ieņēmumus. Līdz ar to priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas atcelšana būtu vērtējama pozitīvi. Neesot pieņemama tāda prakse, ka termiņš, līdz kuram sociālā garantija darbojas, regulāri tiek pagarināts, radot iedzīvotājos sajūtu, ka tā darbosies vienmēr.