11. Article

Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos ietvertie ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi, nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp Pieteikuma iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un minētajām visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras puses. Ir jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, tas ir, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, tas ir, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 11. punktu). 11.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētie akti minēto leģitīmo mērķi nesasniedz. Taču Satversmes tiesa šajā spriedumā jau ir izvērtējusi un atzinusi par nepamatotu Pieteikuma iesniedzēju viedokli, ka enerģijas ražošana VES neesot piemērota tam, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta izrietošos pienākumus (sk. šā sprieduma 6. punktu). Jau iepriekš tika norādīts uz importēto energoresursu lielo īpatsvaru Latvijā (sk. šā sprieduma 10. punktu), tātad nav pamatots pieteikumā izteiktais viedoklis, ka Latvija sev nepieciešamo elektroenerģiju var saražot hidroelektrostacijās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 45. lpp.). Pieteikumos izteikts viedoklis, ka īpašnieki, kuri piekrituši VES projektu īstenošanai uz tiem piederošās zemes, gūstot salīdzinoši nelielu ekonomisko labumu. Taču Satversmes tiesas kompetencē nav privātpersonu civiltiesisko darījumu izvērtēšana. Apstrīdētie akti neparedz īpašniekam pienākumu sakarā ar VES projekta realizāciju uzņemties civiltiesiskas saistības, ja viņš to nevēlas. Konkrētās lietas ietvaros nav vērtējams arī tas, vai pašvaldība no VES ekspluatācijas gūs samērīgu finansiālu labumu salīdzinājumā ar peļņu, ko varētu gūt atsevišķas personas. Nekustamā īpašuma un personu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī attiecīgajos nodokļos samaksātās naudas sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem regulē likumi, nevis apstrīdētie akti. Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. 11.2. "Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis varētu būt VES izvietošana ne tuvāk kā 2 kilometru attālumā no viņu īpašumiem. Taču šāds risinājums vispār liegtu citiem īpašniekiem izmantot savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un līdz ar to nesasniedz leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā apstrīdētie akti. 11.3. Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver Pieteikuma iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā vairāki aspekti. Pirms Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmuma Dunikas pagastam vispār nebija teritorijas plānojuma. Tātad personām nevarēja rasties tiesiska paļāvība uz to, ka pagasta teritorija tiks saglabāta vai attīstīta kādā konkrētā veidā. Atbilstoši Teritorijas attīstības likuma 1. panta 3. punktam teritorijas attīstības līmeni raksturo attīstības indekss. Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 730 "Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtība" Dunikas pagastam aprēķinātais attīstības indekss bija "-0,325", kas to ierindoja tikai 259. vietā no visiem Latvijas pagastiem. Šādos apstākļos pašvaldības izšķiršanos par teritorijas attīstīšanu, nevis vides nemainības saglabāšanu nevar uzskatīt par nesamērīgu. Ņemot vērā to, ka Apstrīdētās teritorijas plānojums tiek precizēts detālplānojumos, kuros iespējams paredzēt VES izbūvi pienācīgā attālumā no esošajām dzīvojamām mājām, kā arī to, ka Detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no Pieteikuma iesniedzējas dzīvojamās mājas, personu tiesībām uz īpašumu noteiktais ierobežojums nav liels un ir mazāks nekā labums, ko sabiedrība gūst no leģitīmā mērķa sasniegšanas un VES attīstības konkrētā projekta ietvaros. Tātad pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētie akti atbilst Satversmes 105. un 115. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Rucavas novada domes 2009. gada 3. novembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009. gada 17. decembra saistošos noteikumus Nr. 41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012 0007)" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Skudra