2. Article

Ar tiesneša V. Skudras 2010. gada 23. septembra lēmumu izskatāmajā lietā ir apvienotas lietas, kas ierosinātas pēc divām konstitucionālajām sūdzībām: 1) Inita Vecbaštika, Vilma Dobele, Kristīne Preisa, Vilma Varna, Ilmars Varna, Armands Varna, Anna Sedola, Sandra Beņuše, Miķelis Sīklis, Mareks Mihailovs, Spodra Mudīte Kundziņa, Indra Vadeiķīte, Jānis Kundziņš, Ilgvars Sīklis, Marta Mame, Elmārs Kārlis Mamis, Gatis Mamis, Jānis Kūma, Ausma Līna Balode un Irma Alvīne Kapilinska (turpmāk arī - Pirmā pieteikuma iesniedzēji, Pieteikuma iesniedzēji) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā (turpmāk arī - Apstrīdētais teritorijas plānojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. un 109. pantam; 2) Inita Vecbaštika (turpmāk arī - Otrā pieteikuma iesniedzēja, Pieteikuma iesniedzēja) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012 0007)" (turpmāk arī - Detālplānojums) atbilstību Satversmes 105. un 115. pantam. 2.1. Pirmā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņi ir personas, kurām pieder nekustamais īpašums Dunikas pagastā, vai arī personas, kuras šajā pagastā dzīvo. Pēc viņu ieskata, Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas procesā pieļauti būtiski materiālo un procesuālo normu pārkāpumi un tā rezultātā ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiekot nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi. Pirmajā pieteikumā lūgts atzīt Apstrīdēto teritorijas plānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vēja enerģijas ieguves zona, kas ir konceptuāls pagasta attīstības jautājums, Apstrīdētajā teritorijas plānojumā ietverta plānošanas stadijā, kad būtiskas izmaiņas vairs nedrīkstēja veikt. Līdz ar to savu viedokli un nosacījumus neesot izteikušas ne institūcijas, ne arī iedzīvotāji un neesot veikts stratēģiskais novērtējums. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - Novērtējuma likums) 2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktu Apstrīdētajam teritorijas plānojumam būtu bijis veicams stratēģiskais novērtējums. Turklāt vēja enerģijas ieguves zona noteikta Dunikas pagasta vidienē, ļoti plašā apdzīvotā teritorijā, blakus vairākām Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000, turpmāk - Natura 2000 teritorijas), tātad tā varot būtiski ietekmēt vidi. Tāpat pašvaldība neesot vērtējusi vēja enerģijas ieguves vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu, ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku neatgriezeniskumu, draudus cilvēku veselībai vai videi, ietekmes apjomu un izplatību un citus faktorus. Līdz ar to Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšana esot pretrunā ar piesardzības principu. Pieteikumā izteikts viedoklis, ka nedz Latvijā, nedz arī citās valstīs neesot pieejami plaši pētījumi un informācija par vēja elektrostaciju (turpmāk - VES) ietekmi uz cilvēku. Citās valstīs VES tiekot ierīkotas ārpus apdzīvotām vietām. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas gaitā būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības uz līdzdalību. Procesuāli pārkāpumi esot pieļauti visos teritorijas plānošanas ietvaros notikušās sabiedriskās apspriešanas posmos. Pieteikumā uzsvērts, ka nevienā no pirmajiem sabiedriskās apspriešanas posmiem neesot diskutēts par vēja enerģijas ieguves zonu Dunikas pagastā, jo tāda teritorijas plānojumā nemaz neesot bijusi paredzēta. Paziņojumos par teritorijas plānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu esot bijis norādīts, ka teritorijas plānojums tiek pilnveidots atbilstoši RAPLM atzinumā minētajiem iebildumiem, taču esot noklusēts, ka tiek paredzēts teritorijas plānojumu papildināt ar vēja enerģijas ieguves zonu. Ar šādiem sludinājumiem pagasta padome maldinājusi sabiedrību, liedzot tai pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Dunikas pagasta padomei vajadzējis individuāli vērsties pie iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli un nodrošinātu viņu interešu aizsardzību. Pieteikumā secināts, ka Dunikas pagasta teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi: neesot veikts stratēģiskais novērtējums, neesot ievēroti ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principi, esot pārkāptas sabiedrības tiesības uz līdzdalību. Šo pārkāpumu rezultātā esot pieņemts citāds lēmums, nevis tāds, kāds būtu pieņemts gadījumā, ja minētie pārkāpumi netiktu pieļauti. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Dunikas pagasta teritorijas plānojumā esot saskatāmas iekšējas pretrunas: vēja enerģijas zona, kas tajā paredzēta vēlāk, nonākot pretrunā ar citām teritorijas plānojuma daļām, tostarp teritorijas plānojumā norādīto mērķi - iedzīvotājiem labvēlīgas vides saglabāšanu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiek aizskartas viņiem Satversmes 105. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu. Vēja parka būvniecības rezultātā neesot iespējama, piemēram, īpašuma izmantošana rekreācijai vai tūrisma biznesa uzsākšanai, neesot iespējama arī jaunu dzīvojamo māju būvniecība teritorijās, kur trokšņa robežlielums tikšot pārsniegts. Industriālā apbūve būtiski ierobežojot arī Pieteikuma iesniedzēju iespēju nodarboties ar lopkopību un bioloģisko lauksaimniecību, bet paaugstinātais trokšņa līmenis, vibrācija un izbūvētā infrastruktūra samazinot lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju. Nenoliedzot to, ka tiesībām uz īpašumu iespējams noteikt ierobežojumus, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņu tiesībām uz īpašumu ierobežojums noteikts ar normatīvo aktu, kas neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā jau iepriekš izklāstīto apstākļu dēļ. Šim ierobežojumam neesot leģitīma mērķa, jo tas nekalpojot citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Ierobežojums esot vērsts tikai uz atsevišķu komersantu un zemes gabalu īpašnieku interešu nodrošināšanu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ierobežojums neesot arī samērīgs, jo netiekot ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm. Pašvaldība nemaz neesot vērtējusi alternatīvus pagasta attīstības risinājumus, tā neesot arī vērtējusi, vai vēja ģeneratorus nevar izvietot tā, lai tie atrastos pēc iespējas tālāk no to iedzīvotāju mājām, kuri nav apmierināti ar projektu. Sabiedrības ieguvums no Apstrīdētā teritorijas plānojuma esot ievērojami mazāks par zaudējumiem, kas tiekot nodarīti Pieteikuma iesniedzēju tiesībām un interesēm. 2.2. Otrā pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais īpašums, kas robežojas ar teritoriju, kurai izstrādāts Detālplānojums un kurā Apstrīdētais teritorijas plānojums paredz vēja enerģijas ieguves zonu. Pieteikumā lūgts atzīt Detālplānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Detālplānojums neatbilst Satversmes 105. un 115. pantam jau tāpēc vien, ka tas izdots, pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, kas neatbilstot augstāka juridiskā spēka tiesību normām pirmajā pieteikumā norādīto apstākļu dēļ. Detālplānojums, kas balstoties uz prettiesisku teritorijas plānojumu, nevarot būt tiesisks. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojumā paredzētās VES atradīsies pārāk tuvu viņas dzīvesvietai un līdz ar to negatīvi ietekmēs viņas dzīves kvalitāti, veselību un īpašuma vērtību. Pieteikumā norādīts, ka Detālplānojuma pieņemšanas gaitā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi un neesot ievēroti piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principi. Detālplānojumā paredzētajai darbībai esot bijis nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, taču tāds neesot veikts. Ja būtu veikts šāds novērtējums, Detālplānojums nebūtu pieņemts. Detālplānojuma pieņemšanas gaitā esot pieļauti arī būtiski procesuāli pārkāpumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību. Tā sabiedriskā apspriešana notikusi vienlaikus ar citu detālplānojumu apspriešanu, tās gaitā neesot sniegta pilnvērtīga informācija, piemēram, neesot bijis iespējams iepazīties ar vēja ģeneratoru tehniskajiem datiem un saprast, kur tieši atradīsies katrs iecerētais vēja ģenerators. Sabiedrības viedoklis esot noraidīts bez pietiekama pamatojuma. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas procesa pārkāpumi vērtējami kā būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums un nepamatots Satversmes 115. pantā noteikto sabiedrības pamattiesību aizskārums. Pieteikumā norādīts, ka vēja ģeneratori neesot videi nekaitīgi. Tie radot uztveramas pārmaiņas apkārtējā ainavā, to ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu un zibšņiem, iespējamām zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī cilvēka veselību. Pieteikuma iesniedzējas dzīvesvieta un īpašums bez viņas piekrišanas tiekot pakļauti šai nelabvēlīgajai iedarbībai. Pieteikuma iesniedzēja vairs nevarot brīvi rīkoties ar savu īpašumu, piemēram, izmantot to rekreācijai vai tūrisma biznesa uzsākšanai. Arī īpašuma tirgus vērtība vēja parka dēļ vairākkārt pazeminoties. Līdz ar to tiekot ierobežotas gan viņai Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi, gan arī Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēja nenoliedz, ka gan Satversmes 105. pantā, gan arī Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot. Taču konkrētajā gadījumā ierobežojumi neatbilstot nepieciešamajiem kritērijiem: tie neesot noteikti ar likumu, tiem neesot leģitīma mērķa, un tie neatbilstot samērīguma principam. Proti, attiecīgie pamattiesību ierobežojumi noteikti ar normatīvo aktu, kas jau iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā. Ierobežojumiem neesot leģitīma mērķa, jo tie nekalpojot citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Tie esot vērsti vienīgi uz attiecīgo komersantu peļņas nodrošināšanu. Naudas summas, kas tiekot piedāvātas kā kompensācija par zemes apgrūtināšanu, esot niecīgas salīdzinājumā ar peļņu, kādu ilgtermiņā plānojot gūt komersanti. Ierobežojumi neatbilstot samērīguma principam, jo pašvaldība neesot vērtējusi alternatīvus līdzekļus pagasta attīstīšanai un iecerētā projekta realizācijai. Neesot ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm. 2.3. Viedoklī un paskaidrojumos, ko pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem iesniegusi Inita Vecbaštika attiecībā uz abos pieteikumos ietvertajiem prasījumiem, viņa nepiekrīt atbildes rakstos sniegtajam viedoklim, ka, pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, jau esot izdoti administratīvi akti un to adresāti vairumā gadījumu sākuši izmantot tajos piešķirtās tiesības un būvēt vēja ģeneratorus. Būvatļauja attiecībā uz Detālplānojuma teritorijā paredzētajām VES esot apturēta sakarā ar Pieteikuma iesniedzējas uzsākto administratīvo tiesvedību, savukārt no šīs tiesvedības gaitā sniegtajiem paskaidrojumiem izrietot, ka "Energo Wind" vēl tikai uzsākusi sarunas par VES piegādi. Pieteikuma iesniedzēja vērš Satversmes tiesas uzmanību uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1064, uzskatot, ka minētajā lēmumā izteiktās atziņas attiecināmas arī uz izskatāmās lietas apstākļiem.