4. Article

Par pieaicinātajām personām lietā atzītas RAPLM, Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Birojs un biedrība "Vēja enerģijas asociācija". 4.1. Pieaicinātā persona - RAPLM - norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 27 izdoti, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Par sākotnēji apstiprināto Dunikas pagasta teritorijas plānojumu RAPLM 2007. gada 11. janvārī esot sniegusi atzinumu Nr. 1-22/14074/226, kurā lūgusi veikt nepieciešamos labojumus. 2007. gada 13. jūnijā RAPLM sniegusi atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju, norādot, ka pēc redakcionālu precizējumu veikšanas teritorijas plānojums ir apstiprināms un tā grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izdodami kā pašvaldības saistošie noteikumi. RAPLM esot izskatījusi 2007. gada 21. jūnijā pieņemto teritorijas plānojumu, neesot konstatējusi būtiskus pārkāpumus un 2007. gada 11. oktobrī informējusi Dunikas pagasta padomi, ka Saistošie noteikumi Nr. 3 pieņemti zināšanai. Izskatot Detālplānojumu, RAPLM tā izstrādes procedūras pārkāpumus neesot konstatējusi. 4.2. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - norāda, ka Direktīva 2009/28/EK nosaka obligātus mērķus ES dalībvalstīm un Latvijai paredz mērķi līdz 2020. gadam paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas patēriņā līdz 40 procentiem. Latvijas enerģijas apgādē atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars tradicionāli esot bijis nozīmīgs un 2008. gadā sastādījis 29,9 procentus. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam esot paredzēts palielināt atjaunojamo enerģijas resursu efektīvu izmantošanu. Tomēr neviens normatīvais akts neuzliekot pašvaldībām pienākumu teritorijas plānošanas procesā apsvērt no atjaunojamiem enerģijas resursiem ražotas enerģijas ieguves iespēju savā teritorijā, jo neesot visaptverošu pētījumu par to, kuras teritorijas šim nolūkam būtu vispiemērotākās. Taču Fizikālās enerģētikas institūts esot veicis vēja mērījumus visā Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis karti, kur redzams gada vidējais vēja ātrums 10, 50 un 100 metru augstumā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu izdotie Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (turpmāk - Noteikumi Nr. 982) nosakot drošības aizsargjoslas ap VES, bet neizvirzot nosacījumus VES maksimālā augstuma noteikšanai. Ekonomikas ministrija 2009. gadā esot sniegusi vairākus pretrunīgus skaidrojumus par Aizsargjoslu likuma 32.1 pantā ietvertajiem vārdiem "vēja ģeneratora maksimālais augstums". Praksē šis termins tiekot saprasts dažādi. Tolaik tāda detālplānojuma apstiprināšana, kurā aizsargjoslas platums vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi ir 1,5 reizes lielāks nekā augstums no zemes virsmas līdz ģeneratora rotācijas asij, esot bijusi iespējama. 2010. gada 22. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē esot izsludināts Noteikumu Nr. 982 grozījumu projekts, kas paredzēja noteikt, ka vēja ģeneratora ar horizontālo rotācijas asi maksimālais augstums mērāms kā augstums no zemes līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ievērojot saskaņošanas gaitā radušos iebildumus, Ekonomikas ministrija šo projektu atsaukusi. 2010. gada 5. augustā valsts sekretāru sanāksmē esot izsludināts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kurā paredzēts definēt aizsargjoslu platumu ap vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi kā augstumu no zemes virsmas līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ņemot vērā Vides ministrijas iebildumus, likumprojektā paredzēts noteikt, ka aizsargjoslas platums ap VES ir 1,5 reizes lielāks nekā VES augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kuru sasniedz VES rotora spārns. Pret šādu redakciju iebilstot Latvijas Pašvaldību savienība. 4.3. Pieaicinātā persona - Vides ministrija - piekrīt no atbildes raksta izrietošajam viedoklim, ka vēja enerģijas ražošanas attīstība (salīdzinot ar enerģiju, kas netiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem) ir vērsta uz vides kvalitātes uzlabošanu un līdz ar to uz Satversmes 115. pantā paredzēto pamattiesību nodrošināšanu sabiedrībai kopumā. Zinātniskie pētījumi liecinot, ka VES var negatīvi ietekmēt vidi un iedzīvotājus. VES ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu, zibšņiem, zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī cilvēku - viņa veselību un drošību. Lai novērtētu un novērstu iepriekš minētos negatīvos aspektus VES būvniecības gaitā, kā arī saskaņotu dažādas intereses, Novērtējuma likumā noteikts pienākums veikt sākotnējo izvērtējumu par 20 metriem augstākām VES. Vides ministrija uzskata, ka sabiedrības labums no vēja enerģijas ražošanas atsverot iespējamo lokālo vides pasliktināšanos, ja teritorijas plānošanas procesā tiek pienācīgi saskaņotas iesaistīto pušu intereses, veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kā arī tiek ievēroti atbilstošie normatīvi, projektējot, būvējot un ekspluatējot VES. Lai izvērtētu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu, esot jāņem vērā, kā noteikta VES aizsargjosla. Ja aizsargjosla noteikta, ņemot vērā vēja ģeneratora augstumu līdz rotora asij, tad, pēc Vides ministrijas ieskata, aizsargjosla noteikta mazākā platībā, nekā prasa Aizsargjoslu likuma 32.1 pants. Termins "maksimālais augstums" Aizsargjoslu likuma 32.1 panta pirmajā daļā interpretējams, ņemot vērā aizsargjoslas noteikšanas mērķi - garantēt cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Iespējamā VES avārija, līdzīgi kā citām vertikālām būvēm, esot tās nogāšanās. Tāpēc aizsargjoslai esot jānodrošina, lai iespējamās VES nogāšanās laukumā netiktu izvietoti objekti, kurus šī avārija varētu skart. Turklāt rotējošām detaļām esot tāda īpatnība, ka sadursmes brīdī tās saglabā inerces kustību, tāpēc iespējamās avārijas zona esot vēl lielāka par būves maksimālā augstuma pusotrkāršu horizontālu projekciju. Vides ministrija norāda, ka ES tiesību normu pārkāpumu radot tas, ka nav pareizi pieņemts lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Ja, izvērtējot normatīvo aktu prasības vai teritorijas plānojuma projektā plānoto teritorijas izmantošanu, trūkst pilnīgas informācijas, tad lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību varot būt kļūdains un varot tikt pārkāptas ES tiesību normas. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra neesot salīdzināma ar stratēģiskā novērtējuma procedūru, tāpēc neesot pamatots atbildes rakstos paustais viedoklis, ka Birojs neesot saskatījis nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un tādēļ nebijis arī pamata veikt teritorijas plānojumam stratēģisko novērtējumu. 4.4. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts birojs - norāda, ka laikā, kad tas pieņēma 2005. gada 9. novembra lēmumu Nr. 175-p par stratēģiskā novērtējuma procedūras nepiemērošanu, teritorijas plānojumā vēja enerģijas ieguves zona nebija paredzēta. Tā kā, izstrādājot atkārtoto pilnveidoto teritorijas plānojuma redakciju, Dunikas pagasta padome paredzēja tajā vēja enerģijas zonu, vajadzējis ņemt vērā Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punktu, kas noteic, ka nelieliem šā panta trešās daļas 1. punktā minēto dokumentu grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Pēc Biroja ieskata, vēja enerģijas ieguves zonas paredzēšana teritorijas plānojumā tobrīd varēja tikt kvalificēta kā būtiska ietekme, ņemot vērā, ka pašvaldība izvēlējusies noteikt vēja enerģijas ieguvi par atļauto papildu izmantošanu visā iezīmētajā laukumā, kā arī šā laukuma platību, to, ka netiek paredzēti citi regulējoši priekšnosacījumi attiecībā uz šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām, un to, ka VES būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 20 metrus, ir Novērtējuma likuma 2. pielikumā minētā darbība. Tātad 2007. gadā bijis pamats pieņemt lēmumu par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu. Birojs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz stratēģiskā novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma atšķirīgo detalizāciju, struktūru un mērķiem. Jautājums par darbībai piemēroto ietekmes uz vidi novērtējumu neesot tieši saistāms ar teritorijas plānojumam piemērojamo stratēģisko novērtējumu. Birojs nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par to, ka paredzētajai darbībai - VES parka būvei - bijis jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču tāds neesot veikts. Birojs norāda, ka bija veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējais izvērtējums esot viena no ietekmes uz vidi novērtējuma pieejas procedūrām, kas veicama Novērtējuma likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām. Tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, esot minētajā pielikumā norādīta darbība. Atbilstoši Novērtējuma likuma 8. panta nosacījumiem konkrētajā gadījumā darbība pieteikta reģionālajā vides pārvaldē. Pārvalde veikusi Novērtējuma likuma prasībām atbilstošu ietekmju būtiskuma novērtējumu pēc minētā likuma 11. panta kritērijiem, un rezultātā Birojs esot konstatējis, ka nepastāv objektīvi kritēriji, lai papildus sākotnējam izvērtējumam vēl veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmes novērtējums esot veikts un ietekmes novērtētas atbilstoši Novērtējuma likuma 8., 10. un 11. pantam. Novērtējuma likuma 14. panta pirmās daļas, IV nodaļas un 1. pielikuma prasībām atbilstoša papildu vērtējuma piemērošanai neesot objektīva pamata. 4.5. Pieaicinātā persona - biedrība "Vēja enerģijas asociācija" (turpmāk arī - Asociācija) - norāda, ka darbojas jau 15 gadus. Tā kā Eiropas Vēja enerģijas asociācijas biedrs regulāri saņemot plašu informāciju par attīstību vēja enerģijas jomā. Asociācija sniegusi simtiem individuālu bezmaksas konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar VES ietekmi un darbību. Neviens no Pieteikuma iesniedzējiem šādu konsultāciju neesot lūdzis. Pieteikumā ietvertie apgalvojumi par vēja turbīnu un lauksaimniecības nesavietojamību esot nepatiesi. Ar vēja turbīnas darbību saistītos riskus izvērtējot reģionālā vides pārvalde. Attiecībā uz aizsargjoslas lielumu Asociācija atbalstot viedokli par tās noteikšanu 1,5 rādiusa aplī vēja turbīnas ass augstuma robežās. Tikai tornis esot būve, savukārt gondola un tās sastāvdaļas (spārni, pārvadi, ģenerators u.c.) esot iekārtas. Pārmērīgi lielas aizsargjoslas noteikšana liedzot izmantot attiecīgo zemi dažām citām saimnieciskām vajadzībām. Secinājumu daļa