10. Article

Likumdevējs noteicis, ka viens no soda izpildes mērķu sasniegšanas līdzekļiem ir stingri reglamentēta kārtība brīvības atņemšanas vietās. Satversmes tiesas praksē atzīts, ka Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem (turpmāk - Eiropas cietumu noteikumi) ir autoritatīvs avots notiesāto personu tiesību minimālā apjoma un satura noskaidrošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.gada 2. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-07-0103 14. punktu). Eiropas cietumu noteikumu 5. punktā norādīts, ka prasības brīvības atņemšanas vietās ir pēc iespējas pietuvināmas pozitīvajiem aspektiem, kas raksturīgi dzīvei ārpus cietuma. Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesību normām, kas attiecas uz brīvības atņemšanas vietā esošu personu, ir skaidri un nepārprotami jānosaka pamattiesību ierobežošanas kritēriji un apjoms (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20 . decembra sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 11. punktu). Līdz ar to notiesātā tiesību un pienākumu apjoms detalizēti reglamentējams normatīvajos aktos. No Noteikumos Nr. 432 ietvertā regulējuma izriet, ka notiesātais no celšanās līdz naktsmieram var izmantot gultu, taču tikai tādā veidā, lai tā joprojām būtu uzturēta brīvības atņemšanas iestādes noteiktajā kārtībā. Aplūkojot brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus, secināms, ka notiesātais, ja vien dienas kārtībā nav paredzēti citi pasākumi, brīvo laiku var izmantot pēc saviem ieskatiem (sk. lietas materiālu 128. - 172. lpp.). Kodeksā un Noteikumos Nr. 423, kā arī brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā gultā. Līdz ar to sistēmiskā un teleoloģiskā iztulkošanas metode ļauj apstrīdēto normu iztulkot atbilstoši Satversmes 96. pantam.