2. Article

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96. pantam. Pieteikuma iesniedzējs norāda: Ieslodzījuma vietu pārvalde, atsaucoties uz apstrīdēto normu, atzinusi, ka minētā norma ietverot aizliegumu notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram gulēt jeb atrasties gultā. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, šāda apstrīdētās normas interpretācija ierobežojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Arī Satversmes tiesas 2. kolēģija 2009. gada 11. marta lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu norādījusi, ka iespējamais konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārums, proti, aizliegums gulēt dienas laikā, izriet no apstrīdētās normas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma jāpiemēro atbilstoši Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2009. gada 11. marta lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu sniegtajai interpretācijai. Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka apstrīdēto normu iespējams interpretēt vairākos veidos, piemēram, arī paredzot pienākumu sakārtot gultu, tiklīdz gulēšana vai atrašanās gultā tiek pārtraukta, vai atļaujot notiesātajam atrasties gultā laikā, kamēr viņš nav nodarbināts. Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietverot arī notiesāto tiesības izmantot savu brīvo laiku, guļot cietuma kamerā esošajā gultā. Aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties gultā neesot attaisnojams ne ar vienu no Satversmes 116. pantā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem. Demokrātiskā sabiedrībā šāds ierobežojums neesot nepieciešams, jo to nevarot uzskatīt par tādu, kas neizbēgami būtu saistīts ar brīvības atņemšanas soda izciešanu.