3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja argumentiem un lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Pēc Ministru kabineta domām, notiesātā gulēšana gultā dienas laikā, ja gulta atbilst brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam guļamvietas paraugam, nav uzskatāma par soda izpildes režīma pārkāpumu. Notiesātajam esot atļauts sēdēt, atgulties un veikt citas darbības, izmantojot kamerā esošo inventāru, tiktāl, ciktāl ar minētajām darbībām ievēroti soda izciešanas režīma noteikumi un no tiem izrietošā brīvības atņemšanas iestādē noteiktā dienas kārtība. Ja brīvības atņemšanas iestādē noteiktais vienotais guļamvietas paraugs nav ievērots, tad esot uzskatāms, ka notiesātais pārkāpis soda izciešanas režīmu un tāpēc var tikt sodīts. No brīvības atņemšanas soda izrietot notiesātā pienākums pakļauties brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam soda izciešanas režīmam un brīvības atņemšanas iestādē noteiktajai dienas kārtībai, kas ietver arī noteiktus pamattiesību ierobežojumus. Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības atņemšanas iestādē esot nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana esot nepieciešama arī tādēļ, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta dienas kārtība esot līdzeklis, kā novērst iespējamos likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē un aizsargāt sabiedrības drošību kopumā. Tādējādi apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot uzturēt kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē. No apstrīdētās normas izrietošais tiesību ierobežojums esot uzskatāms par samērīgu, jo notiesātajiem esot paredzēts nepārtraukts astoņu stundu naktsmiers un apstrīdētā norma ļaujot notiesātajam atrasties gultā, ja vien guļamvieta tiek uzturēta atbilstoši brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam guļamvietas paraugam.