5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka izskatāmajā lietā saduroties divi vispārējie tiesību principi, uz kuriem balstās administratīvais process un procedūras valsts pārvaldē. Proti, administratīvās tiesības kā pamattiesību konkretizācija un valststiesības kā valsts iekšējā organizācija. Pirmo mērķis esot cilvēktiesību garantēšana, bet otro - valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšana. Tiesībsarga biroja pārbaudes lietā esot vērtēta Valsts kontroles vēlme digitāli apstrādāt ārstniecības iestādes pacientu datu bāzi. No lietas materiāliem un Tiesībsarga atzinuma nepārprotami izrietot, ka šāds pacientu privātās dzīves ierobežojums ir jānosaka ar likumu. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes efektivitāti un valsts varas leģitimitāti, Valsts kontroles rīcībā vajagot būt pienācīgiem resursiem un procesuālām iespējām kontrolēt budžeta izlietojumu. Apsvērums, ka zināma pārbaude jau tiek veikta resora jeb valsts pārvaldes nozares "iekšienē", neesot pietiekams. Nepieciešama esot arī budžeta izlietojuma tiesiskuma un lietderības ārpusnozares pēckontrole. Ja Valsts kontrolei tiktu piešķirtas pilnvaras sensitīvu datu apstrādes jomā, tad tās a priori nevarētu uzskatīt par nesamērīgu pacienta tiesību ierobežojumu. Taču tiesībpolitiska risinājuma izvēle esot jāizdara likumdevējam. Valsts kontroles pilnvaru tvērumu Saeima varot ierobežot ar likumu, it īpaši cilvēktiesību aizsardzības nolūkos. Pacientu tiesību likumu neesot nepieciešams papildināt ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis būtu nodrošināt Valsts kontroles saprātīgu rīcību ar pacientu datiem. Tomēr tiesiskais regulējums par Valsts kontroles tiesībām veikt revīziju varētu atšķirties attiecībā uz dažādām pacientu kategorijām. Šādam regulējumam būtu pēc iespējas jāsamazina varbūtība, ka informācija par pacientu nonāk atklātībā.