9. Article

Pieaicinātā persona - nodibinājums "Pacientu ombuds" - norāda, ka pacientu datu drošības jautājums esot apspriests vairākās speciālistu rīkotajās diskusijās un darba grupās. Tajās daudzkārt pausts viedoklis, ka to institūciju loks, kuras noteiktas Pacientu tiesību likumā un kurām piešķirta piekļuve šādai informācijai, esot pārāk plašs. Arī saņemtajās pacientu sūdzībās regulāri tiekot minētas medicīniskajos dokumentos ietverto ziņu konfidencialitātes problēmas. Valsts kontrolei, lai tā veiktu savas funkcijas veselības aprūpes finansējuma izlietošanas kontroles jomā, pietiekot ar jau piešķirtajām pilnvarām. Tomēr to efektīva izmantošana esot iespējama vien tādā gadījumā, ja tiek nodrošināta efektīva sadarbība starp VNC, Veselības ekonomikas centru un Valsts kontroli. Valsts kontroles loma veselības aprūpes organizācijas un finansējuma efektivitātes pārraudzībā esot viennozīmīgi atbalstāma. Tomēr tas neradot pietiekamu pamatojumu Valsts kontroles nepieciešamībai piekļūt informācijai par pacientiem, kurus aizsargājot Pacientu tiesību likums. Valsts kontrole, atšķirībā no pārējām institūcijām, kuras minētas apstrīdētajā normā, neveicot individuālu informācijas par pacientu apstrādi, bet masveidīga šādas informācijas apstrāde, glabāšana un analīze radot papildu riskus. Bez tam informāciju par pacientu, piemēram, diagnozi, ārstēšanai veltīto laiku un lietotajām manipulācijām vai medikamentiem, neesot iespējams tehniski jeb formāli salīdzināt. Pat ja Valsts kontrole varētu saņemt prasītos datus, šāds masveidīgs datu izvērtējums nebūtu pilnībā objektīvs un precīzs, bet pacientu datu konfidencialitāte tiktu vēl vairāk apdraudēta. Secinājumu daļa