3. Article

Nacionālās drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana 3.1. Ārpolitika Ārpolitika ir daļa no Latvijas drošības politikas, un tās uzdevums ir ietekmēt Latvijas starptautisko drošības vidi atbilstoši tās nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitiskā darbība, īstenojot valsts drošības politiku, ir vērsta uz tāda starptautisko attiecību un sadarbības saišu tīkla izveidošanu, kas minimizētu risku tikt iesaistītiem Latvijas nacionālās intereses apdraudošā konfliktā un šāda konflikta gadījumā dotu iespēju to risināt kopīgi ar sabiedrotajiem. Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu stabilitāte, paredzamība un to īstenojuma nepārtrauktība ir viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija attīstītos par modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti. Ārpolitiskā darbība koncentrējas uz noturīgu sadarbības attiecību izveidošanu ar valstīm, kas par principiāli svarīgām atzīst vienotu vērtību kopumu - demokrātiju, likuma varu, tirgus ekonomiku, individuālās brīvības -, kas ir būtiskas arī Latvijai un kuru realizēšana atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitikas mērķi ir sasniedzami, ar aktīvu ārpolitisko darbību piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos procesos. Ārpolitiskajā darbībā tiek izmantotas kā divpusējās attiecības, tā arī reģionālā un daudzpusējā sadarbība. Iespējami pilnīga noturīgu sabiedroto attiecību forma iespējama ES un NATO ietvaros. Latvijas ārpolitika ir Eiropas vienotības politika, kas vērsta uz pilntiesīgu dalību ES un NATO. Sadarbībā ar NATO un ES, ANO un EDSO ietvaros, kā arī kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un to dalībvalstīm tiek veidoti efektīvi krīžu novēršanas un konsultāciju mehānismi. Starptautiskajās organizācijās un divpusēji tiek veidots līgumisks pamats konfliktu nepieļaušanai un kontroles mehānisms starptautisko tiesisko saistību izpildei. Latvija uzskata, ka gan lielām, gan arī mazām valstīm ir iespējas un pienākums dot savu ieguldījumu kopējās drošības nostiprināšanā Eiropā. Tā ir atbalstījusi starptautiskās sabiedrības pasākumus situācijas stabilizācijai Balkānos, piedaloties ar savu personālu visās NATO, EDSO un Rietumeiropas savienības vadītajās operācijās. Miera operācijām piemērotu resursu attīstīšana ietilpst Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānos. Latvija kā atbildīga starptautiskās sabiedrības locekle ir iesaistījusies pastāvošajā bruņojuma kontroles līgumu sistēmā, kas vērsta uz masu iznīcināšanas līdzekļu, to izejvielu, komponenšu un tehnoloģiju izplatīšanas ierobežošanu. Latvija pievērš īpašu vērību stratēģiski nozīmīgu preču un materiālu eksporta, importa un tranzīta kontrolei, lai Latvijas teritorija netiktu izmantota šādiem ieročiem nepieciešamo materiālu tranzītam. Stratēģiski svarīgi materiāli var tikt izmantoti ne tikai atsevišķu valstu interesēs, bet arī teroristisko grupējumu interesēs. Latvijas valsts iestāžu iespējas novērst terorisma izplatību saistās ne tikai ar minēto materiālu kontroli, bet arī ar starptautisko sadarbību un atbalstu Latvijas partneriem tādās jomās kā izlūkošanas informācijas apmaiņa un teroristu finansējuma iespēju kontrole. Galvenie savstarpēji nostiprinošie un papildinošie Latvijas drošības un ārpolitikas virzieni ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās, vispirms - ES un NATO. Latvija veicinās tādu NATO un ES paplašināšanos, kas jebkurā tās stadijā palielinās un stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas drošību. Sadarbībā ar ES un NATO pakāpeniski tiek panākta spēja kopdarboties un uzņemties pilntiesīgas organizācijas dalībvalsts saistības un pienākumus. Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kam jāsekmē Latvijas drošības problēmu risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras attīstība. ASV visbūtiskāk ietekmē pasaules politiskos, ekonomiskos un drošības procesus. ASV attiecības ar Latviju un iesaiste Latvijā ir daļa no ASV Eiropas politikas, un Latvijas interesēs ir veicināt noturīgu ASV klātbūtni Eiropā un Baltijas jūras reģionā. Tādēļ Latvija, balstoties uz ASV-Baltijas Partnerības hartu, stiprina sadarbību ar ASV un nostiprina ASV iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Tālāk jāattīsta Latvijas un ASV divpusējās attiecības, sevišķu vērību pievēršot politiskajam dialogam, sadarbībai ekonomikā un militārajai palīdzībai, ko ASV sniedz Latvijai, sekmējot tās tuvināšanos transatlantiskajām drošības struktūrām un starptautiskajām organizācijām. Baltijas valstu sadarbības nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem. Apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa stabila attīstība nav iespējama bez salīdzinošas stabilitātes kaimiņvalstīs, Baltijas valstu sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem un līdzekļiem to integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kā arī to politiskās un ekonomiskās neatkarības nodrošināšanai. Latvijas drošības politika balstās uz izpratni, ka apdraudējums vienai no Baltijas valstīm ir apdraudējums visām Baltijas valstīm, un tā ir vērsta uz maksimāli saskaņotu un iespējami kopīgu Baltijas valstu rīcību ārējā apdraudējuma novēršanā. Latvija saskaņā ar tās ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem, attīsta attiecības ar ES un NATO dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm. Latvija veicina vispusīgu sadarbību ar ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu. Viens no Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem ir ekonomiskās un politiskās sadarbības ar Ziemeļeiropas valstīm padziļināšana, izmantojot ziemeļvalstu pieredzi Eiropas integrācijas procesos. Intensīva sadarbība ar ziemeļvalstīm veicina Latvijas integrāciju ES un NATO un sekmē reģiona valstu attīstības sabalansētību. Eiropas vienotības procesa ietvaros un kā topošā ES un NATO dalībvalsts, Latvija attīsta kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Latvijas ir ieinteresēta, lai Krievija un Baltkrievija attīstītos par pilnvērtīgām demokrātiskām valstīm ar funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas atbalstītu Eiropas un transatlantiskajā valstu sabiedrībā vispārpieņemtās demokrātiskās vērtības. Latvija ir gatava veidot pragmatiskas, savstarpēji izdevīgas un konstruktīvas attiecības ar visām savām kaimiņvalstīm. Divpusējās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju ir ieguvušas juridisko bāzi, lai tās turpmāk varētu veidoties kā suverēnu valstu partnerattiecības, tādējādi nostiprinot drošību Baltijas jūras reģionā un veicinātu uzticību un stabilitāti Eiropā. 3.2. Valsts iekšējās drošības nodrošināšana 3.2.1. Likumdošanas attīstība un tiesiskās varas nodrošināšana Īstenojot valsts drošības politiku, nostiprinot tiesisko kārtību valstī un pilnveidojot likumdošanu, kā arī integrējoties ES, Latvijā tiek veidota tāda nacionālo tiesību sistēma, kuras tiesiskā realitāte, kas ietver sevī kā likumdošanu, tā arī tiesību aktu piemērošanas praksi un daļēji arī tiesību kultūru, atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Attīstot nacionālo tiesību sistēmu, galvenā uzmanība tiks pievērsta tiesu attīstībai, starptautiskajai un starpinstitucionālajai sadarbībai tieslietās, tiesnešu profesionalitātes paaugstināšanai, darba apstākļu un sprieduma izpildes sistēmas sakārtošanai. Latvijas tiesību sistēma tiks atvērta ES tiesībām, kuras pēc Latvijas uzņemšanas ES darbosies tieši un nepastarpināti. Attīstot Latvijas likumdošanas sistēmu, tajā tiks novērstas pretrunas un būs nodrošināta tās atbilstība ES tiesību sistēmai, kā arī starptautiskajām saistībām, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām. Vienlaikus tiks attīstītas arī likumu ieviešanas, īstenošanas un piemērošanas spējas. Valstī ir nepieciešams turpināt nostiprināt tiesu varu, pilnveidot tiesnešu apmācību, saīsināt lietu izskatīšanas termiņus, izskaust korupciju. Stipras tiesiskās varas pamatā ir stiprs tiesnešu korpuss: profesionāls, nekorumpēts, nodrošināts ar nepieciešamo palīgpersonālu un modernu tehnisko aprīkojumu. Sakārtojot likumdošanas procesu, tiks nostiprināta konstitucionālā uzraudzība, jo tieši tas pavērs iespēju sakārtot to likumu hierarhiju, kuri jau pieņemti, kurus piemēro un kuru piemērošanas gaitā tiek atklātas pretrunas. 3.2.2. Korupcijas novēršana Korupcijas novēršanas politikai un tās sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Latvijā tiek veidota ilglaicīga valsts politika korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos līdzekļus (to skaitā jaunu tiesisko aktu izstrādāšanu un ieviešanu) un citus iespējamos līdzekļus. Tiek radīti galvenie priekšnoteikumi korupcijas novēršanai - nostiprinātas institūcijas, pilnveidota tiesisko aktu bāze, korupcijas novēršanā aktīvi tiek iesaistītas sabiedriskās organizācijas. Korupcijas novēršanas stratēģija vienlaikus tiek vērsta trijos galvenajos virzienos: novēršana (kā preventīvs līdzeklis), apkarošana un izglītošana. Šie virzieni tiks attīstīti, sabalansējot valsts sektora, privātā sektora un sabiedrības sadarbību korupcijas novēršanā, kā arī nodrošinot Latvijas starptautisko saistību izpildi. Korupcijas novēršanas stratēģijas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana un institucionālās sistēmas nostiprināšana, kā arī sabiedrības tiesiskās apziņas celšana un tās atbalsts. Tiks pieņemta "nulles deklarācija", kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem, kā arī atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā. 3.2.3. Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana Demokrātisko procesu un tiesiskuma nodrošināšanai un aizstāvībai valstī tiks aktivizēts organizētās noziedzības apkarošanas darbs un tas tiks izvirzīts par prioritāro uzdevumu noziedzības apkarošanā. Šī uzdevuma sekmīga izpilde pozitīvi ietekmēs valsts drošību kopumā. Organizētās noziedzības efektīvai apkarošanai tiks pilnveidota sadarbība un informācijas apmaiņa ne tikai starp Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām, bet arī ar ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām, un tā notiks šo institūciju koordinētas darbības ietvaros. Organizēto noziedzīgo grupējumu sakari ir plaši sazaroti, tāpēc lielāka uzmanība tiks pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu sakaru un aktivitāšu fiksēšanai, sadarbojoties ar Starptautisko kriminālpoliciju (INTERPOL) un ES valstu policiju (EIROPOL), kā arī ar citām ārvalstu un starptautiskajām tiesībaizsardzības organizācijām. Lai sekmīgāk cīnītos ar organizēto noziedzību, tiks sakārtota tiesību aktu bāze noziedzības apkarošanas un preventīvo pasākumu jomā, ieviešot ES ekspertu rekomendācijas un saskaņojot tiesību aktus atbilstoši ES izvirzītajām prasībām. Turpināsies dalība starptautiskajos projektos, kas vērsti uz noziedzības apkarošanu, un tiks uzsākta vienotās Baltijas valstu informatīvās datu bāzes izveidošana organizētās noziedzības grupējumu dalībnieku uzskaitei. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī organizētās noziedzības sakariem ar valsts varas un pārvaldes pārstāvjiem. Lai nepieļautu terorisma izplatību Latvijā, nepieciešams izstrādāt un ieviest kompleksus preventīvo pasākumu plānus un nodrošināt attiecīgās drošības iestādes ar speciālo tehnisko aprīkojumu. Jāparedz arī preventīvo pasākumu plāni, kas nodrošinātu Latvijas atbildīgo iestāžu spēju reaģēt uz iespējamām globalizācijas pretinieku aktivitātēm. Lai novērstu nepilngadīgo noziedzību, tiks veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz nepilngadīgo nodarbinātību, iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē un tiesisko audzināšanu. Valstī tiks sakārtota tiesību aktu bāze, kas saistīta ar nepilngadīgo piespiedu ārstēšanu no narkotisko vielu atkarības, kā arī izveidota narkomānu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas sistēma. Lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības nodrošināšanu, valstī tiks attīstīti atbildīgie dienesti, kā arī drošību reglamentējošā tiesību aktu bāze, veicināta sadarbība starp šiem dienestiem un sabiedrību, organizēta iedzīvotāju izglītošana drošības jautājumos, pastiprināta ceļu satiksmes kontrole, pilnveidota noziedzīgu nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, ugunsdrošības uzraudzība, glābšanas darbu materiāltehniskais nodrošinājums, taktika un tehnika. 3.2.4. Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkošanas dienestu darbību novēršana Pret Latvijas nacionālajām interesēm vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkošanas dienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko īsteno valsts drošības iestādes. Valsts drošības iestādes atklāj un identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to darbību un mērķus, kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus minēto grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai. 3.2.5. Valsts robeža Lai aizsargātu valsts ekonomiskās intereses, novērstu ārējos riskus un nodrošinātu iekšējo kārtību, valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā galvenais uzdevums ir integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmas izveide, infrastruktūras attīstīšana un institūciju (to skaitā muitas) kapacitātes stiprināšana. Valsts robežapsardzības un kontroles sistēma tiek veidota, nodrošinot šādu prasību izpildi: vienota valsts robežas apsardzība un kontrole, izveidota ārējās robežas infrastruktūra, valstī vienota ārvalstnieku uzturēšanās nosacījumu izpildes kontroles sistēma, izveidota nacionālā informācijas sistēma, kas integrēta Šengenas informācijas sistēmā, pilnveidota tiesību aktu bāze saistībā ar valsts robežas noteikšanu un robežas režīma nosacījumu ievērošanu un izpildi. Tiks izstrādāta izvērsta un ilglaicīga valsts robežas pārvaldīšanas stratēģija, lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu valsts politiku to institūciju turpmākajā attīstībā, kuras darbojas uz valsts robežas, un paaugstinātu to darbības efektivitāti. Tas ļaus novērst personu, transportlīdzekļu un kravu nekontrolētu robežas šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvo vielu nelegālu ievešanu valstī un to tālāku pārvešanu uz ES valstīm, kā arī veicinās nelegālās migrācijas apkarošanu. Atbilstoši ES tiesību aktu prasībām tiks pilnveidota robežapsardzības un robežkontroles tiesību aktu bāze. Tiks paplašināta sadarbība ar ES un Baltijas jūras reģiona valstīm. Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par readmisijas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm. Papildus ar citām valstīm noslēgtajiem Latvijas Republikas līgumiem par sadarbību muitas jautājumos ir nepieciešams noslēgt līgumu arī ar Krievijas Federācijas valdību par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos. 3.2.6. Informācijas tehnoloģiju drošība Pieaugot informācijas tehnoloģiju lomai privātajā un publiskajā sektorā, kā arī apzinoties faktu, ka informācijas tehnoloģiju jomā nepastāv starpvalstu robežas, pieaug arī to loma valsts un tās iedzīvotāju drošībā un aizsardzībā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt valsts informācijas sistēmu drošību un efektīvu administrēšanu, kā arī aizsargāt Satversmē noteiktās cilvēku pamattiesības. Ņemot vērā straujo valsts datorizāciju, informācijas drošības nodrošināšana tiks risināta tiesiskā un organizatoriskā līmenī, mazinot galveno riska faktoru - datoru vīrusu, datoru un programmatūru defektu, lietotāju neuzmanības vai ļaunprātīgas rīcības un trešo personu nesankcionētas pieejas - ietekmi. Informācijas tehnoloģiju drošības tālākai uzlabošanai tiek izstrādāts projekts par rezerves sakaru tīkla izveidi krīzes situācijām. Valstiski nozīmīgas informācijas datu bāzu drošas uzglabāšanas nolūkā nepieciešams nodrošināt elektronisko dokumentu arhivēšanu un uzglabāšanu. Lai krīzes un kara situācijā valsts aizsardzības sistēma varētu veiksmīgi funkcionēt, kā arī lai valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt, saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu, prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO valstīs. 3.3. Ekonomikas, nozaru, vides un reģionu attīstība 3.3.1. Ekonomiskā drošība Valsts ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgspējīgu ekonomisko un līdz ar to arī sociālo attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums izaugsmei, tad tās saglabāšana ir valdības ekonomiskās politikas pamatuzdevums. Lai to nodrošinātu, Latvijas ekonomiskās ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes - ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana, sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana. Vienlaikus ar jau minētajiem uzdevumiem ir nepieciešams turpināt pilnveidot valsts nodokļu politiku, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Līdz ar to pozitīvi tiks ietekmēts valsts finansiālais stāvoklis. Ekonomiskajai drošībai svarīga ir ekonomikas dažādošana un orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību. Dažādojot valsts ekonomiku, nepieciešams palielināt līdz šim vāji attīstītu, bet perspektīvu nozaru nozīmi, līdztekus maksimāli izmantojot attīstīto nozaru priekšrocības. Valsts sekmēs inovatīvās attīstības politiku, inovācijas sistēmas izveidi un tās darbību. Tiks veicināta konkurētspējas palielināšana, jaunu ārējo tirgu apgūšana. Veidojot ekonomikas attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, veidot mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku, uzlabot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, kā arī veidot uzņēmēju apmācību un konsultāciju sistēmu. Valsts ekonomisko attīstību un drošību būtiski ietekmē konkurētspējīga rūpniecība. Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības deficītu. Tiks aktivizēta investīciju piesaiste rūpniecības sektoram. Valsts ekonomisko drošību un attīstību būtiski var ietekmēt stāvoklis enerģētikas sektorā. Valstī nepieciešams veidot naftas produktu rezerves. Sistēmas apgādes drošībai jābūt galvenajam nosacījumam, veicot elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, kas ietver arī vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu. Jāveicina vietējo energoresursu izmantošana un energoefektivitātes palielināšana, tādējādi mazinot atkarību no importa un palielinot valsts neatkarību enerģētikas jomā. Valsts ekonomiskā attīstība ir saistīta arī ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu sfēras attīstīšanā ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu infrastruktūras attīstība, maģistrālo cauruļvadu attīstība, autoceļu tīkla un Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras modernizācija. Transporta un tranzīta pakalpojumu attīstībā īpaša uzmanība tiek pievērsta transporta infrastruktūras attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas un pasaules transporta tīklā. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Latvija jau šobrīd ir nozīmīgs tranzīta koridors virzienā Eiropa-Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS) un Āzija, un līdz ar iestāšanos ES tās nozīmīgums vēl palielināsies. 3.3.2. Lauksaimniecības politika Lauksaimniecības politikas mērķis ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kura ražo pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju, kas ir konkurētspējīga kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šī mērķa sasniegšanai tiks īstenoti šādi galvenie darbības virzieni - ražošanas tehnoloģiju modernizācija, kvalitātes nodrošināšana visā ražošanas un realizēšanas procesā un produkcijas tirgus veicināšana un attīstība. Pārtikas nekaitīgums, drošums un kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā tirgus konkurētspēju nodrošināšanas apsvērumu dēļ. Ievērojot šīs politikas ietekmi sociāli ekonomiskajā, kā arī starptautiskās politikas un attiecību sfērās, šādas vienotas politikas izstrāde un īstenošana ir aktuāls un sociāli nozīmīgs mērķuzdevums. Veicinot pārtikas nozares sakārtošanu un attīstību, kā arī patērētāju nodrošināšanu ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, tiks īstenotas divas savstarpēji cieši saistītas politikas - pārtikas nozares ekonomiskā politika un pārtikas nekaitīguma, drošuma un kvalitātes politika. Lai sekmētu lauku harmonisku attīstību un vides sakārtošanu, ir izstrādāta lauku attīstības koncepcija un, to īstenojot, tiks veidota lauku attīstības ilgtermiņa programma un attīstīta nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, veicinot lauku sociālekonomisko problēmu risinājumu. Valstī regulāri tiek veikta epizootiskās situācijas kontrole, kā arī izstrādāti un regulāri aktualizēti preventīvie un reaģēšanas plāni attiecīgo epidemioloģisko apdraudējumu gadījumos. Tiks izveidots un ieviests dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu kompensācijas mehānisms dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumos. 3.3.3. Reģionālās attīstības politika Valstī tiek veidota reģionālās attīstības politika, kuras īstenošana nodrošinās mazāk attīstīto reģionu straujāku attīstību un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanos valsts iekšienē, kā arī sekmēs visas valsts līdzsvarotu attīstību. Valsts līmenī tiks nodrošināta reģionālās politikas un ES strukturālo instrumentu koordinācija, resursu koncentrācija, kā arī nostiprināta institucionālā sistēma un celta tās kapacitāte gan valsts, gan reģionu, gan vietējā līmenī. Viens no priekšnoteikumiem visas valsts straujākai attīstībai un iekšējās drošības un stabilitātes nostiprināšanai ir sekmīga administratīvā reforma, īstenojot pašvaldību attīstību veicinošus projektus. Īstenojot reģionālās attīstības politikas mērķus, tiks nodrošināti labvēlīgi nosacījumi investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu atbalstu sniedzot mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī retāk apdzīvotajām un pierobežas teritorijām. Svarīgi ir attīstīt vietējo infrastruktūru, īpaša nozīme ir ceļu tīkla (tai skaitā galvenajām satiksmes maģistrālēm alternatīvu ceļu) un sakaru sistēmas attīstībai, kā arī kultūras un izglītības infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanai. 3.3.4. Vides politika Vides politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu un pilnvērtīgu cilvēka un vides aizsardzību un drošību, lai nepieļautu būtisku dabas resursu samazināšanos vai vides stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novērstu vai samazinātu tehnogēno katastrofu iespējamību un to radītās sekas cilvēka veselībai un videi. Lai nodrošinātu nacionālo drošību, tiek identificēta un izvērtēta iespējamā dabas resursu samazināšanās, vides stāvokļa pasliktināšanās un tehnogēno vai dabas katastrofu iespējamība. Sabiedrībai tiek sniegta informācija par katastrofu draudiem, bīstamību un riska faktoriem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un vidi. Lai nepieļautu tehnogēnās katastrofas, tiks veidota objektu riska novērtēšanas un riska vadības sistēma, kontrolējot iespējamos riska avotus un veicinot novecojušu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar modernām tehnoloģijām, kā arī ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Tiks uzlabota hidrotehnisko būvju drošība. Lai garantētu cilvēku veselību un vides drošību, tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža un radioaktīvo atkritumu apglabāšana, izveidota bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma, nodrošināta bīstamo kravu pārvadājumu kontrole, kā arī īstenotas valsts investīciju programmas dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu attīrīšanas jomās. 3.4. Sociālo risku samazināšana 3.4.1. Sabiedrības integrācijas nodrošināšana Valsts izaugsmē un drošības nodrošināšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, tāpēc tiek veidota pilsoniska sabiedrība, lai panāktu visu iedzīvotāju grupu līdzdalību valsts attīstības procesos. Integrācijas process ietver politisko integrāciju, sabiedrības sociālo un reģionālo integrāciju, kā arī valodas un kultūras integrāciju. Valsts turpinās veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību par politisko procesu norisi, par valsti un tās vēsturi, par iedzīvotāju tiesībām un iespējām līdzdarboties, tā rosinot pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus ar nepilsoņu naturalizāciju tiks veicināta arī viņu iesaiste sabiedriski politiskajā dzīvē. Veicinot nodarbinātību, mazinot bezdarbu, stiprinot saites starp izglītību un darba tirgu un novēršot nelabvēlīgas reģionālās atšķirības, tiks mazināts sociālās atstumtības risks. Sabiedrības integrācijas procesa īstenošanā izglītības jomā vissvarīgākā mērķgrupa ir bērni un jaunieši. Izglītības sistēma un valsts kultūrpolitika nodrošinās gan vispārcilvēcisko, gan Latvijai specifisko vērtību apguvi un pārmantojamību, gan starpkultūru izglītības un mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanas iespējas. Izglītības sistēma turpinās veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi veicinot sabiedrības integrāciju. Valsts kultūrpolitika paredz valsts un pašvaldību atbildību par visu Latvijā dzīvojošo tautību, to mantojuma un kultūras saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, kā arī iesaisti laikmetīgā apritē. 3.4.2. Sociālā aizsardzība Sociālās spriedzes novēršanā un sabiedrības labklājības nodrošināšanā būtiska loma ir sociālās drošības sistēmas kapacitātei un ilgspējīgai attīstībai, kas aizsargā sabiedrības indivīdus sociālā riska gadījumā un nodrošina darbnespējīgos ar eksistences līdzekļiem. Galvenie sociālās drošības sistēmas uzdevumi ir sniegt valsts sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma paredz valsts pensiju apdrošināšanu, apdrošināšanu maternitātes un slimību gadījumos, apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību gadījumā. Sistēmas attīstības un pilnveidošanas procesā tā tiks izvērtēta, tiks paplašināts apdrošināmo personu loks, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju atbildību, pakāpeniski tiks palielināts pensijas vecums, kā arī izveidota bezdarbnieku atbalsta (tai skaitā pabalstu izmaksas) sistēma, kas stimulēs darbu zaudējošo personu ātrāku atgriešanos darba tirgū. Valsts sociālās palīdzības pakalpojumiem ir trīs galvenie virzieni - materiālā palīdzība (pabalsti), sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Tiks nodrošināta ekonomiskāka un efektīvāka sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas arī paredz radīt to personu skaita pieaugumu, kas izmanto alternatīvo sociālo pakalpojumu programmas. Tiks uzlabota sociālās palīdzības administrēšana un finansēšanas sistēma, kā arī turpināta sabiedrības informēšana par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Sociālās palīdzības funkcijas tiek sadalītas starp valsti un pašvaldībām. 3.4.3. Veselības aizsardzība Sabiedrības veselība ir svarīgs sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu rādītājs. Lai panāktu iespējami drīzāku Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, ir nepieciešama efektīva sabiedrības veselības prakse - uz sabiedrību vērsts un zinātniski pamatots pasākumu kopums, kura mērķis ir veselības veicināšana, slimību profilakse un mūža ilguma pagarināšana. Īstenojot šo mērķi, jāņem vērā sabiedrības veselības riska faktori, vides aizsardzība, patērētāju drošība, veselības nodrošināšana un darba drošība. Tiek uzlabota iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem un palielinātas indivīda spējas piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā. Veselības aprūpes attīstības mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākot to konsolidāciju un paaugstinot ikdienā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem, kā arī radot pamatu integrētas starpresoru veselības aprūpes sistēmas izveidei darbam ārkārtējās situācijās un valsts apdraudējuma gadījumos katrā reģionā un valstī kopumā. Tiks sekmēta primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēmas attīstība. Tiks izveidota kvalitatīva, iedzīvotājiem ātri pieejama un izmaksu efektīva neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma, kas nodrošinās vienlīdzīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem. 3.5. Valsts aizsardzība 3.5.1. Militārā aizsardzība Valsts militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai un efektīvai īstenošanai. Neatņemama militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšanas sastāvdaļa ir personālpolitikas, moderna bruņojuma un apgādes sistēmas, spēku mobilitātes un mobilizācijas sistēmas attīstība. Arī sabiedrības atbalsts ir viens no faktoriem militāro spēju paaugstināšanā. Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti civilajai kontrolei un tiek veidoti tā, lai tie būtu nelieli, mobili, moderni apbruņoti, apmācīti, spējīgi sadarboties ar civilās aizsardzības sistēmas formējumiem. Latvijas militārās aizsardzības miera laika struktūra tiek plānota iespējami tuvāka tās kara laika struktūrai, lai mobilizācijas gadījumā tiktu ātri un efektīvi panāktas ātrās reaģēšanas spējas visā Latvijas valsts teritorijā. Viena no prioritātēm militārās aizsardzības jomā ir sadarbības ar NATO mērķu un kritēriju konsekventa izpilde. Latvija, integrējoties NATO, nodrošina gatavību saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu, iekļaujot militāros papildspēkus savā aizsardzības sistēmā, nodrošinot to atbalstu un savstarpējo sadarbību konkrētu kaujas un mācību uzdevumu izpildē. Tādēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos tiks attīsta informatīva, organizatoriska un tehniska savietojamība ar NATO militārajām struktūrām. Kļūstot par NATO dalībvalsti, Latvija būs gatava savā teritorijā īstenot atbalstu NATO spēkiem, kas pieprasa organizētu un labi plānotu sadarbību starp NATO un Latvijas civilajām un militārajām institūcijām. Starptautiskā sadarbība un līdzdarbība ir viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritātēm. Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvi iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kā arī apmācībās kopā ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Tādā veidā tiek stiprināta Latvijas valsts drošība un teritoriālā integritāte un vienlaikus tiek panākta Latvijas līdzdarbība starptautiskajā miera un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ANO principu ievērošanā. Stiprinot Baltijas reģiona drošību, īpaša uzmanība tiek veltīta praktisku kopīgu projektu un programmu attīstībai drošības un aizsardzības sfērā un kopīgam ieguldījumam starptautiskajā drošībā - Baltijas bataljonam (BALTBAT), kopīgai Baltijas valstu jūras spēku eskadrai (BALTRON), kopīgai Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmai (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledžai (BALTDEFCOL), kopīgai Baltijas valstu militārajam dienestam pakļauto personu uzskaites un vadības sistēmai (BALTPERS) un citiem reģionālajiem projektiem. Lai nodrošinātu totālās aizsardzības sistēmas saskaņotu un efektīvu darbību valstī, tiks izveidota, ieviesta un uzturēta mobilizācijas sistēma, kas sevī ietver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī visus mobilizācijas vajadzībām plānotos resursus. 3.5.2. Civilā aizsardzība Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana ir priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ārkārtējo situāciju novēršanā, pārvaldīšanā, reaģēšanā un seku likvidēšanā iesaistīto valsts iestāžu un pašvaldību atbildības sfēru, funkciju un iesaistīšanās mehānismu precizēšanai, kā arī sadarbībai ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā. Viena no galvenajām prioritātēm civilās aizsardzības jomā ir civilās aizsardzības sistēmas un atbilstošas tiesību aktu bāzes sakārtošana, pamatojoties uz pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, infrastruktūru un pārvaldes sistēmu, kā arī uz ANO, NATO un ES rekomendācijām un praksi. Pilnveidojot tiesību aktu bāzi, Latvija spēs efektīvāk līdzdarboties starptautiskajos projektos un integrēties starptautiskajās organizācijās civilās aizsardzības jomā. Civilās aizsardzības sistēmas efektīvai darbībai valstī tiek veidotas valsts materiālās rezerves, iedzīvotāju trauksmes un apziņošanas sistēma un civilās aizsardzības formējumi. Valstī tiks attīstīta iedzīvotāju izglītošana rīcībai ārkārtējās situācijās. Tiek pilnveidota tiesību aktu bāze un institucionālā sistēma, lai nodrošinātu valsts iestāžu, pašvaldību un riska objektu gatavību cilvēku radītām ārkārtējām situācijām vai dabas katastrofām, kā arī cilvēka un vides aizsardzību un drošību šādu situāciju gadījumos. Vienlaikus tiks attīstīts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas mehānisms un izveidots nepieciešamo resursu kopums, lai varētu likvidēt vai samazināt dabas katastrofas vai cilvēku radīto ārkārtējo situāciju sekas, kā arī novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos. 3.5.3. Krīzes kontroles sistēmas attīstība Lai valsts spētu efektīvi risināt visu potenciālo problēmu spektru, sākot no dabas un tehnogēnām katastrofām līdz ekonomiskām, politiskām vai militārām krīzēm, tiek uzlabota valdības vispārējā krīzes kontroles kapacitāte. Neatkarīgi no krīzes izcelsmes un rakstura valstij ir svarīgi, lai tās pārvarēšanai tiktu izveidots noteikts standarta lēmumu pieņemšanas procedūru un reaģēšanas mehānismu kopums un radīti visi priekšnoteikumi, lai valdība varētu centralizēti pārvaldīt radušos krīzes situāciju. Latvijā pakāpeniski tiek radīta krīzes kontroles sistēma, kas integrēs visu publiskās pārvaldes institūciju (to skaitā reģionālo un vietējo varas iestāžu) esošās krīzes kontroles spējas un attīstīs trūkstošās. Lai paredzētu, atklātu, novērstu un risinātu krīzes, kā arī attiecīgi atjaunotu normālos apstākļus, nacionālā krīzes kontroles sistēma nodrošinās spēju koordinēt iesaistīto valsts institūciju darbību un aptvers lielu skaitu savstarpēji mijiedarbīgu funkciju, tādējādi palielinot vispārējo efektivitāti. Attīstot krīzes kontroles sistēmu, tiks ņemti vērā totālās aizsardzības principi. Lai nodrošinātu krīzes kontroles sistēmas gatavību, darbību un attīstību, nepieciešams veikt regulāras starpresoru mācības un vingrinājumus, kas balstītos uz plaša spektra krīzes situāciju analīzi. Būtisks faktors Latvijas krīzes kontroles sistēmas izveidē ir tās savietojamība ar NATO, ES un Baltijas valstu līdzīgām struktūrām.