2. Article

Konkrētie tirgi un tirgus dalībnieki Vērtējot siltumapgādes tirgu, Konkurences padome ir konstatējusi1, ka saskaņā ar Enerģētikas likuma 46.panta pirmo daļu siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā (..). Siltumenerģija kā produkts nav aizvietojama ar citu un ir uzskatāms par homogēnu produktu, tādējādi par konkrētās preces tirgu saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir uzskatāma siltumenerģija. Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu var atzīt konkrēto centralizētās siltumapgādes sistēmu, kurai pieslēgts/-i Iesniedzēja apkures katls/-i, jo siltumapgādes sistēma ir noslēgta, tādējādi arī konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā (siltumapgādes zonā) darbojas tikai tie siltumenerģijas ražotāji, kas ir pieslēgti šai kopējai sistēmai un vienā siltumapgādes zonā saražoto siltumenerģiju nevar piegādāt uz citu siltumapgādes zonu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, konkrētais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu ir siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas tirgus. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. No piedāvājuma puses var izšķirt dažādu veidu nekustamos īpašumus, piemēram, komercplatības, dzīvojamās platības, industriālās platības un nedzīvojamās platības konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras ir nepieciešams apkurināt. Nav būtiskas atšķirības, kādas konkrēti telpas tiek apkurinātas. No pakalpojuma sniedzēja puses iepriekš minēto telpu veidi savstarpēji ir aizvietojami. Savukārt pieprasījuma puse veido daudz šaurāku segmentu - tā kā Pašvaldībai siltumenerģijas pakalpojums ir jānodrošina, tad gala patērētājiem, kuriem nav savas individuālās alternatīvās apkures varianta, šis pakalpojums ir jāpērk no konkrētā centralizētā siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja, kurš pakalpojuma sniegšanai izmanto un nomā Pašvaldības īpašumu - katlu māju un tās infrastruktūru. Siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūra/-as noma konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā nav aizvietojama ar jebkuru citu siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūru nomu citā administratīvajā teritorijā pat vienas pašvaldības ietvaros, un tādēļ pieprasījuma puse atzīstama par būtiskāku. Savukārt no piedāvājuma puses - Pašvaldība ir tiesīga lemt tikai par tās īpašumā un tās administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu nomu. Tādējādi konkrētās preces tirgi ir: 1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana; 2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras noma. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomai var atzīt konkrēto Pašvaldības administratīvo teritoriju, t.i., Talsu novada pašvaldību, jo Pašvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāorganizē iedzīvotājiem siltumapgāde visā administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar lēmuma 1. un 2. punktā minēto un no Iesniegumā minētās informācijas izriet, ka Pašvaldība darbojas siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū Talsu novada pašvaldības teritorijā. Kā secināts iepriekš - siltumapgādes sistēma ir noslēgta. Līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana - ir sašaurināms līdz konkrētai siltumapgādes zonai, kuru apkalpo konkrētā katlu māja. Tātad konkrētajā lietā ir definēti šādi tirgi: 1) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgus Talsu novada pašvaldības teritorijā; 2) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru nomā Iesniedzējs; 3) siltumenerģijas pakalpojuma sniegšana siltumapgādes zonā, kuras infrastruktūru nomā SIA "Stendes nami". Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama siltumapgādes infrastruktūra, ar kuras palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem tai ir jāorganizē siltumapgāde iedzīvotājiem. Pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, Pašvaldība var šo iedzīvotāju siltumapgādi veikt pati vai šo funkciju deleģēt citai personai. Konkurences likuma 1.panta 9.punkts nosaka, ka tirgus dalībnieks ir "jebkura persona (..), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. (..)". Līdz ar to konkrētajā gadījumā Pašvaldība ir atzīstama par tirgus dalībnieku situācijā, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā citai komercsabiedrībai un gūst ienākumus (nomas maksu), bet nav atzīstama par tirgus dalībnieku, kad tā savā īpašumā esošu katlu māju un tās infrastruktūru nomā bez atlīdzības pašvaldības aģentūrai, šajā gadījumā - Pašvaldības aģentūrai "Sabile". Faktiski siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanu veic pati Pašvaldība, par infrastruktūras nomu nesaņemot ienākumus nomas maksas veidā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka no brīža, kopš Pašvaldība darbojas ar Pašvaldības aģentūras "Sabile" starpniecību, Pašvaldība tās izveidotās aģentūras personā ir pakalpojuma sniedzējs, jo Pašvaldības īpašumā ir neaizvietojama infrastruktūra - katlu mājas, ar kuru palīdzību pati Pašvaldība nodrošina iedzīvotājus ar siltumapgādi. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 3.pantu "(..) likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību." Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka (..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem". Nomas līguma slēgšana ir būtiski nepieciešama Iesniedzēja pakalpojuma sniegšanai konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Saskaņā ar lēmuma pirmajā un otrajā punktā minēto secināms, ka Pašvaldība atradās dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras nomas tirgū līdz brīdim, kad siltumapgādi uzsāka Pašvaldības aģentūra.