10. Article

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam ar likumu vai uz likuma pamata. Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums noteikts ar likumu. Ministru kabinets attiecīgo jautājumu noregulējis, pamatojoties uz Saeimas pilnvarojumu, turklāt Noteikumi Nr. 423 izdoti likumā noteiktajā kārtībā, ir skaidri formulēti un atbilst arī citām normatīvo aktu prasībām. Pielikums izdots, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo daļu. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 11. panta piektā daļa nosaka: "Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets." Savukārt 47. panta pirmā daļa paredz: "Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi." Papildus tam Latvijas Sodu izpildes kodeksa 42. pants paredz, ka brīvības atņemšanas iestādēs tiek noteikta stingri reglamentēta iekšējā kārtība, kas citastarp paredz to priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, ko notiesātie var turēt pie sevis. Satversmes tiesa secina: lietā nav strīda par to, ka Noteikumi Nr. 423 pieņemti un izstrādāti likumā noteiktajā kārtībā. Likumdevējs Ministru kabinetam devis vispārīgu deleģējumu izstrādāt brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus un reglamentēt to, kādus priekšmetus notiesātajiem ir atļauts glabāt. Līdz ar to no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts uz likuma pamata.