4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - pauž uzskatu, ka aizliegums cietuma kamerā glabāt reliģiskos priekšmetus, ja persona to dara vai vēlas darīt reliģiskās pārliecības dēļ, ierobežo Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās tiesības uz reliģijas brīvību. Tomēr tiesības nodoties reliģijai neesot absolūtas. Notiesātajiem šīs tiesības varot ierobežot, ja tās nav savienojamas ar īpašajiem brīvības atņemšanas iestādes apstākļiem. Par ierobežojuma leģitīmo mērķi esot atzīstama pienācīgas kārtības uzturēšana brīvības atņemšanas iestādē, ciktāl tā vērsta uz citu notiesāto un personāla tiesību un drošības aizsardzību. Vērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā īpašie apstākļi, kas pastāv brīvības atņemšanas iestādēs. Tiesībsargs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību komisijas 1965. gada lēmumu par lietas "X pret Austriju" nepieņemšanu izskatīšanai. Minētajā lietā iesniedzējs citastarp sūdzējies par to, ka viņam cietumā liegts turēt budistu lūgšanu krelles. Eiropas Cilvēktiesību komisija esot norādījusi, ka šāds ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai saglabātu sabiedrisko kārtību, proti, lai garantētu notiesātajiem drošību un uzturētu cietumā disciplīnu. Tāpat Tiesībsargs norāda, ka, vērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā arī citas reliģiskās pārliecības paušanas iespējas, kas notiesātajiem tiekot nodrošinātas brīvības atņemšanas iestādēs, - tikšanās ar garīdznieku, piedalīšanās tikumiskās audzināšanas pasākumos u.c. Līdz ar to liegums glabāt kamerā reliģiskos priekšmetus esot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un nepārkāpjot notiesāto pamattiesības.